Views
1 month ago

2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

ā ir grēks un elle.

ā ir grēks un elle. — Tātad šos abus jēdzienus Es mēģināšu pienest tuvāk jūsu izpratnei, un ar visu jūsu dvēseli to labi ievērojiet.” 210. Matērijas un dvēseles būtība. 1. (KUNGS): “Redziet, miesa ir matērija, un pastāv no rupjākām pirmdvēseliskām substancēm, kas caur dievišķā un mūžīgā gara varu un gudrību tiek iemiesotas tajā organiskā formā, kas visā labi atbilst šādu miesas formu apdzīvojošai dvēselei. 2. Bet kāda miesā dzīvojoša dvēsele sākumā nav tīrāka, kā viņas miesa, jo arī viņa ir cēlusies no kritušā Sātana netīrās pirmdvēseles. Vēl netīrajai dvēselei miesa patiesībā nav nekas cits, kā viena ļoti gudri, labi un mērķtiecīgi iekārtota attīrīšanās mašīna. 3. Bet dvēselē jau dzīvo Dieva gara tīra dzirkstele, no kuras tā sirdsapziņas balsī saņem patiesu izpratni par sevi pašu un par dievišķo kārtību. 4. Bez tam miesa ārēji apgādāta ar visādiem jutekļiem, var dzirdēt, redzēt, sajust un garšot; caur ko dvēsele no ārējās pasaules saņem visādas ziņas, labas un patiesas, sliktas un neīstas. 5. No viņā mājojošā gara sprieduma viņa sevī drīz jūt, kas te ir labs un kas ir slikts; no otras puses, caur viņas miesas ārējiem jutekļiem viņa arī izdara secinājumu par labiem un sliktiem, labu darošiem un sāpīgiem iespaidiem un turklāt no Dieva no iekšienes un ārienes pa ārkārtējāko atklāsmju ceļu dvēselei caur vārdu tiek rādīta Dieva kārtība. 6. Tā apbruņota, pēc viegli iepazītās Dieva kārtības, dvēsele spēj brīvi domāt, kas, dabīgi, nevar būt citādi, jo citādi dvēselei būtu neiespējami sasniegt kādu mūžam nepārtrauktu, sevī noslēgtu, bet tomēr brīvu eksistenci. 7. Jo katrai dvēselei, kas grib turpmāk pastāvēt caur viņai dotajiem līdzekļiem, pašai vajag sevi veidot un zināmā mērā izveidot kā turpmāk pastāvēt spējīgu, citādi beigās viņa vai nu var dalīt miesas likteni, vai kā vēl pa trim ceturtdaļām viņa iziet no miesas, kas kā pilnīgi samaitāta pavisam vairs neder dvēseles tālākai un pilnīgai izglītošanai un tad tiek spiesta tās tālāku turpināt kādā daudz neērtākā mašīnā, parasti ļoti bēdīgā un sāpīgā veidā. 8. Bet miesa, sastāvoša no tikai dziļā tiesā vēl esošām daļām un tādēļ nāves spējīga, pie katra cilvēka un katram cilvēkam šaurākā nozīmē ir elle; bet visa pasaules matērija ir elle plašākā nozīmē, kurā cilvēks caur viņa miesu ir ielikts. 9. Kas nu daudz rūpējas par savu miesu, tas acīmredzami rūpējas arī par viņa paša elli un baro un nobaro savu tiesu un savu nāvi, sevis paša bojāejai. 10. Miesai gan vajag saņemt zināmu barību, lai viņa vienmēr ir spējīga dvēselei pakalpot, atbilstoši augstajam dzīvības mērķim, bet kas par miesu rūpējas pārāk bailīgi un gandrīz dienu un nakti ķildojas, strādā un darbojas, tas acīmredzami rūpējas par savu elli un savu nāvi. 11. Ka miesa dvēseli, lai apmierinātu savu juteklīgumu, vilina mesties rosīgā darbībā, tas tad vienmēr ceļas no daudziem netīriem dabas vai tiesātas matērijas gariem, kas īstenībā veido miesas būtību. Ja dvēsele miesas prasības par audz uzklausa un dara pēc tām, tad viņa ar miesu stājas savienībā un tādā kārtā kāpj viņas pašas ellē un viņas pašas nāvē. Un, ja dvēsele to dara, tad viņa grēko pret Dieva kārtību tajā. 12. Un ja dvēsele ar mīlestību tā turpina darīt, tad viņa ir tikpat netīra kā viņas miesas netīrākie un tiesātie gari, caur to paliek grēkā, tātad ellē un nāvē. Lai arī, līdzīgi tās miesai, viņa vēl turpina pastāvēt, tad tomēr viņa ir tikpat kā mirusi, sajūt sevī nāvi un viņai ir lielas bailes no tās. Jo šādā viņas grēkā un ellē dvēsele var darīt, ko tikai grib, tad tomēr viņa nevar atrast nekādu dzīvību, kaut gan viņa to mīl pār mēru. 13. Redziet, tajā tad arī ir iemesls, kādēļ tagad daudzi tūkstots reiz tūkstots cilvēki par kādu dvēseles dzīvību pēc viņu miesas nāves zina tikpat maz, kā kāds akmens, kas guļ uz ceļa; un ja viņiem par to ko saka, tad viņi teicēju izsmej vai pat sadusmojas, gudro izdzen pa durvīm un norāda viņam tādas dumjības, kas neesot nekas cits kā meli, stāstīt meža cūkām! 14. Un tomēr katram cilvēkam, ilgākais, līdz savam trīsdesmitam dzīvības gadam sevī jātiek galā ar sava Es izglītošanu, lai turpmākā, brīvākā, svētlaimīgākā dzīvība pēc miesas nāves viņam kļūtu tikpat labi apzināta un droša, kā ērglim lidojums augšup brīvā gaisā! 15. Bet cik vēl tālu no tā ir cilvēki, kas tikai sāk par to jautāt! Un cik tālu pēc tam ir tie, kuri par to 240

neko negrib dzirdēt un šādu ticību pat tur par muļķību, kas tikko ir vērta uzjautrinoša izsmiekla! Tāpēc tādi cilvēki visā viņu zemes dzīves laikā atrodas pilnīgā ellē un jau pilnīgā nāvē. 16. Bet, ja kāda dvēsele jau var būt pilnīgi attīrījusies, un viņai bieži tiek dots ilgāks laiks, vispirms līdzattīrīt viņas pašu par sevi vēl netīro miesu un tās garu, caur ko pavisam cēlās miesas daļas beidzot no dvēseles arī pievelk nemirstību un pēc savas esamības rupjākās daļas kopā ar dvēseli tiek līdzpamodinātas to spēcinājumam. 17. Pie šādām, jau tīrām dvēselēm tad arī notiek, ka viņas tomēr šad un tad, ja viņu elles, t.i., miesas, nereti vēl izturas pārāk prasīgi, uz īsu laiku ieiet tādā viņu pašu ellē, citiem vārdiem sakot, ieiet miesas un tās garu iekārēs. Bet šādas dvēseles tomēr vairs nevar tikt padarītas pilnīgi netīras, bet gan netīras tikai tik ilgi, cik ilgi viņas uzturas savas miesas garu purvā; bet viņas tur nekad nevar ilgi izturēt un tātad drīz atgriežas atpakaļ viņu pavisam tīrajā stāvoklī, kurā tad viņas atkal ir tikpat tīras, it kā viņas nekad nebūtu bijušas netīras. Bet pie tam viņas savās ellēs uz kādu laiku atjaunojušas mieru un kārtību un pēc tam jo netraucētāk atkal var virzīties un kļūt spēcīgākas viņu garu gaismā. 18. Kuram no jums te ir pareiza izpratne, tas šo teikto pilnīgi sapratīs; un tu, draugs Kirenij, pasaki man pilnīgi atklāti, vai tu nu esi Mani pilnīgi sapratis?” 211. Kirenija sociālistiskā runa. 1. KirenijS saka: “Jā, Kungs un Meistar! Bet tā man patiesi ir totāli jauna mācība, par kādu pirms Tevis gan neviens neko nav sapņojis! Bet tas nu ir skaidrs, ka Tu un neviens cits no alfas līdz omegai esi radījis cilvēkus un visas pasaules; jo, ja Pats nav cilvēku radītājs, tad to nekad nevar zināt, izņemot tādā veidā, kā nu mēs no tevis. 2. Visu laiku pieredzes rāda, ka tas tā ir un nekad nevar būt citādi, kā tu nu mums esi izskaidrojis; katrs gudrais, kaut arī viņš pārāk bieži labi manīja cilvēku ļaunumu, tomēr neko nezināja teikt par tā sakni. Bet no kurienes viņiem tas arī būtu jāņem? Jo tas prasa cilvēka dabas totālāko zināšanu no tās pirmgarīgākām līdz tās materiālākām sfērām. 3. Bet kas šīs zināšanas kaut kur var sev iegūt? Kas pazīst cilvēka miesas šķiedriņu pēc šķiedriņas, dzīsliņu pēc dzīsliņas, u.t.t.? Kas jebkad redzējis brīvi apkārt staigājam kādu dvēseli? Tikko zina, vai tai ir kāda forma, un kāda, vai tā ir liela vai maza; īsi, te ir pilnīgākā nezināšana. Bet ja tā, no kurienes tad jāņem zināšanas par cilvēka dīvaino dabu? 4. Un tomēr, vajag dot līdzekļus un ceļu, caur ko cilvēkam pašam sevi vajag labāk iepazīt; jo, ja cilvēks pats sevi nevar izpētīt, lai redzētu, kas viņš ir, kas viņam pēc savas dabas un aicinājuma darāms, lai sasniegtu mērķi, kādam Radītājs viņu ir noteicis, tad viņam neko nelīdz visas mācības un visi likumi! Viņa dvēsele, kā to nu jau pārāk skaidri redz pie neskaitā mi daudziem cilvēkiem, saskaņā ar miesas dažādām diemžēl sāpīgi manāmām vajadzībām, vienmēr vairāk un vairāk nogrims viņas apvalkā; jo izsalkums sāp, slēpes dedzina, arī aukstums sāp, turpretī miesas laba apgādāšana daudzprasīgajai miesai piedāvā ne tikai to nepieciešamo, bet gan patiesi krāšņu svētlaimi. 5. Cilvēka dzīvnieciskā daļa cilvēkam savas prasības arī vienmēr uzstāda tik noteikti un kliedzoši, ka turpretī dvēseles klusajām prasībām vajag palikt nesadzirdētām. Bet, ja tā, kas te vēl var brīnīties, ja simttūkstoš reiz simttūkstošiem tikko ir jausma par viņu dvēseļu esamību? Jo te jau kopš bērnības viņu dvēseles tik ļoti bija savienotas ar viņu miesu, ka viņa ar tām ir pilnīgi viens, un tādēļ neatzīst nekādas citas prasības, kā tikai pretīgi miesīgas. 6. Jā, vajag pat teikt, ka tieši pie cilvēkiem, kas miesīgi ir pārāk nožēlojami un slikti apgādāti, nav samanāmas ne niecīgākās pēdas no kādām garīgām vajadzībām. Pie Eiropas ziemeļu daļas tautām nav atklājamas ne niecīgākās pēdas par kādu garīgu izglītību. 7. Bet kāds tam ir iemesls? Totālākā miesas neapgādātība. Tāds cilvēks ar milnu rokās bieži dienu un nakti klīst pa bieziem mežiem un cenšas nogalināt kādu meža zvēru. Kad viņš to nogalinājis, tad lielā izsalkumā viņš to apēd, kā saka, gandrīz ar ādu un matiem! Jautājums: Kur pie tādiem cilvēkiem varētu būt kaut niecīgākā runa par kādām prasībām pēc kā garīga, — kamēr, piemēram, Romā, kur cilvēki pa lielākai daļai ir labi apgādāti, jau sen māca par cilvēka dvēseli un viņas nemirstību un tādēļ lielākā daļa pievērsa un vēl vienmēr pievērš uzmanību tīri morālai dzīvei, kas īstenībā patur prātā cilvēka garīgo izglītību? 8. Protams, diemžēl pārāk bieži arī notiek, ka bagātie beigās pārāk nogrimst viņu miesas svētlaimē 241

Profesiju aprakstu katalogs - lielais
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 LIELS APJOMS. Kėdaģlpu ...
Lielais Kristaps - Nacionālais Kino centrs
Page 1 Page 2 Page 3 Säkums kaut kam lielam. Mercedes-Benz R ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - bsrrw.org
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Ideāls liela mēroga projektiem Siltums – mūsu elements - Buderus
Page 1 Page 2 NUMERO 2 RAZZA W PIEMONTES Razza ...
Autodesk Community Magazine №2 - Воронежский ...
Folleto RAK 2 Plus - Basf
2 Les Émirats Arabes Unis - CIC