Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
sākuma pavisam piesardzīgi uzlika uz ūdens vienu kāju. Bet kad viņa pārliecinājās, ka ūdens nepašķiras,<br />
bet kāja jūt tādu pat pretestību kā pret akmens virsmu, tad viņa, pavisam mundri lēkādama, sāka<br />
Man tuvoties, un viņai bija liels prieks par to, ka ūdens viņu nesa.<br />
2<strong>2.</strong> Pēc meitenes to tad pamēģināja arī pārējie, izņemot kapteini, un visi uz nu, protams, pavisam<br />
mierīgā jūras spoguļa jutās ļoti labi un priecīgi.<br />
23. Pārsteigts un nu tomēr jau pa pusei drosmīgs, KAPTEINIS Man jautāja: “Kā tad notiktu tad, ja<br />
nāktu vētra?”<br />
24. ES saku: “Nāc un pārliecinies!”<br />
25. Beidzot arī kapteinis pamēģināja uz ūdens uzlikt vienu kāju un, tā kā viņš pārliecinājās, ka<br />
ūdens nepadodas, tad beidzot pavisam uzmanīgi uzlika arī otru kāju, ar aizturētu elpu sevi darīdams<br />
ļoti vieglu, pagāja tos desmit soļus pie Manis un bija pavisam laimīgs stāvēt pie Manis uz tādā veidā nekad<br />
nestaigātas virsmas.<br />
26. Bet Es teicu: “Tagad, kur jūs esat pārliecinājušies, ka stingri ticīgam arī ūdens ir stingrs pamats,<br />
tad mēs nu mūsu pastaigu varam turpināt tālāk!”<br />
27. Kapteinis gan mīļāk būtu gājis uz cietzemi krastā, bet Ebaba sešas ļoti mundrās meitas ar savu<br />
priecīgo apkārtskraidīšanu iedvesa viņam drosmi, tā ka viņš tad arī nāca kopā ar mums ap piectūkstoš<br />
soļus tālu atklātā jūrā.<br />
28. Bet te sacēlās diezgan straujš vējš un sāka dzīt diezgan spēcīgus viļņus. Visiem sāka kļūt baismi,<br />
un kapteinis lūdza Mani atgriezties krastā.<br />
29. Bet Es teicu: “Nebaidies, viļņi nāk tikai tādēļ, lai tevi pārliecinātu, ka arī tiem kopā ar vēju vajag<br />
Man paklausīt.”<br />
30. Bet pēc kāda laika, kad viļņi nāca arvien varenāki, kapteinis pagriezās un skrēja, cik vien ātri<br />
varēja, sveiks un vesels drīz sasniedza krastu un bija ļoti priecīgs zem kājām atkal sajust necaurredzamu<br />
stingru pamatu. — Bet drīz pēc tam arī mēs gājām atpakaļ un pienācām pie pārsteigtā kapteiņa.<br />
11. Par patiesu lūgšanu.<br />
1. Kad mēs visi nu atkal atradāmies krastā, te KAPTEINIS runāja: “Kungs, nu man lielā daudzumā<br />
ir pierādījumi, ka vai nu Tu esi pats visaugstākais Dievs, vai kāds tā dēls; jo to nespēj neviens<br />
mirstīgais!”<br />
<strong>2.</strong> Pēc tam viņš nokrita Manā priekšā ceļos un gribēja sākt Mani pielūgt<br />
3. Bet Es liku viņam piecelties no zemes un viņam teicu: “Klausies, tas viss Dievam un man nav vajadzīgs,<br />
bet gan vienīgi īstā lūgšana pastāv patiesā mīlestībā uz Dievu, to Tēvu debesīs un līdzīgā kārtā<br />
uz līdzcilvēkiem, kas ir jūsu tuvākie. Visām citām lūgšanām Dieva priekšā nav nekādas vērtības un arī<br />
Manā priekšā nē.<br />
4. Dievs arī cilvēkiem nekad nav mācījis Viņu godināt ar lūgšanām un sirdis turēt aukstas. Bet, tā kā<br />
Zamuels tautas priekšā lūdza skaļi, līdzīgi arī vairāki pravieši un tādēļ ka Dāvids Dievam tam Kungam<br />
dziedāja savus psalmus un Zālamans savu Augsto dziesmu, tā tauta nonāca pie tukšām lūpu lūgšanām<br />
un pie aukstiem upuriem.<br />
5. Bet Dieva priekšā šāda lūgšana un upuris ir pretīga! Kas nevar lūgt sirdī, tas lai labāk pavisam<br />
nelūdz, lai tas Dieva priekšā neizturētos piedauzīgi! Dievs cilvēkam, ka viņam ar tām ārišķi tukši jālūdz,<br />
nedeva kājas, rokas un lūpas, bet gan vienīgi sirdi!<br />
6. Bet tomēr katrs cilvēks var lūgt arī ar kājām, rokām, acīm, ausīm un lūpām, — un, proti, ar kājām,<br />
ja viņš iet pie nabagiem un nes viņiem palīdzību un mierinājumu; ar rokām — ja viņš cietēju ņem<br />
zem rokas; ar acīm, ja viņš laipni uzlūko nabagos; ar ausīm — ja viņš labprāt un dabīgi uzklausa Dieva<br />
Vārdu un tās neaizslēdz nabagu lūgšanām; un beigās ar lūpām: ja viņš labprāt mierinot aprunājas ar<br />
nabaga pamestām atraitnēm un bāreņiem un pēc savas varas un spēkiem par sagūstītiem labprāt aizliek<br />
kādu labu vārdu pie tiem, kuri nabagus, bieži bezvainīgus, tur sagūstītus, lai tie viņus atbrīvo.<br />
7. Tāpat cilvēks lūdz arī ar lūpām, ja viņš pamāca nezinošos un viņus pārliecina patiesai ticībai, pareizai<br />
Dieva izpratnei un visādiem derīgiem tikumiem. Tas viss tad arī ir Dievam ļoti patīkama lūgšana.<br />
8. Bet ja jūs to nu zināt, tad arī dariet pēc tā, un jums nekad netrūks Dieva svētības! Jo tas nozīmē:<br />
Dievu pielūgt Garā un Patiesībā!<br />
9. Stāv gan rakstīts, ka cilvēkam jālūdz bez mitas, ja viņš krīt kādā kārdinājumā; bet cik tas būtu<br />
130
Change language