Views
4 months ago

2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

virs mākonīšiem kaut

virs mākonīšiem kaut kas kustas? Tas gandrīz izskatās tā, ka tieši virs mākonīšiem šurp un turp kustas sevišķa spožuma zvaigznes! Kas tas tomēr var būt?” 21. PĒTERIS saka: “Kas tas īstenībā ir, to gan zinās vienīgi tikai kungs; bet mēs, zvejnieki, šādu ne visai reti sastopamu parādību dēvējam par “Rīta zivtiņām”. Ja tāda redzama, tad ir laba zveja un pret vakaru noteikti nāk negaiss vai vismaz spēcīgs vējš. Kaut gan man nopietni vajag atzīt, ka šādā spirgtumā un dzīvīgumā līdzīgas zivtiņas vēl nekad neesmu redzējis, tad tomēr šī parādība man nav sveša! Tikai no šīs augstienes šī parādība varbūt labāk saskatāma, nekā lejā no zemes!” 22. ESEJIETIS saka: “Ziniet ko — pieejam tuvāk pie Kunga! Es redzu, ka Viņš runā ar Ebabu un viņa bērniem. Tur atkal tiks daudz kas atklāts; to mums vajag dzirdēt!” 148. Dabas vērojumi un tās garīgās atbilstības. 1. Pēc šī esejieša uzaicinājuma visi pienāk vairāk manā tuvumā un Es pasaucu abus esejiešus un saku, ka viņiem visiem nu labi jāievēro, kas te pie Saules lēkta būs redzams; jo tur būs daudz pamācoša. 2. ABI ESEJIEŠI nu pienāk tuvāk pie Manis un saka: “Kungs, kungs, ka no tā būtu daudz ko mācīties, tā gan drīkstētu būt mūžīga patiesība; bet kur mūsu dvēseles ir spējīgas tik augstas mācības?! Mēs gan ar kārām acīm skatāmies Tavas brīnumainās radības gaismas pilnajos dziļumos un mūsu prātos pār mēru brīnāmies, bet mēs esam daudz par akliem novērtēt un aptvert tikai rasas pilieniņa brīnumu, nerunājot par tiem, kas neizmērojāmā lielumā un tālumā mūsu priekšā pie debesjuma mirdzēdami uzaust un noriet! Mēs ar mācekli Pēteri jau runājām arī par virs mākonīšiem šurp un turp lidojošiem gaismas punktiem; bet viņš mums par tiem nevarēja dot nekādu pietiekamu paskaidrojumu. — Ja tas Tev, ak Kungs, būtu patīkami, tad Tu mums par to gan varētu pavēstīt pāris vārdiņus!” 3. ES saku: “Tam ir ļoti maza nozīme, tā ir pavisam dabīga dabas parādība, līdzīga mēreni viļņojošai jūrai. Ja jūra viļņo un ja tu atrodies kādā pareizā punktā, uz kura krīt lūstošie saules stari, tad tu tur redzēsi līdzīgu gaismas spēli. 4. Gaiss, kas cilvēkiem ir derīgs ieelpošanai, nesniedzas augšā it kā līdz zvaigznēm, bet galējākā augstuma līmenī tikai tiktāl virs Zemes, cik te sastādītu četrkārtīgs šī kalna augstums, rēķinot no jūras līmeņa; pēc šād augstuma Zemes gaiss tad ir asi norobežots, kā ūdens no gaisa un, līdzīgi ūdenim, tam ir ļoti mirdzoša, gluda virsma, kas līdzīgi jūrai atrodas pastāvīgā viļņojumā. 5. Kad uz šiem minētiem viļņiem krīt Saules gaisma, tad tā atspoguļojas atpakaļ kā no kāda ūdens spoguļa. Ja gaismas viļņi ir spēcīgi, tad tie uzņemto gaismu šad un tad met lejā arī uz zemi, un visvieglāk, ja saule šķietami vēl atrodas zem horizonta, kur tās stari uz gaismas jūras virsmu, tā sakot, krīt no apakšas. Un tā šī dzīvi šurp un turp lidojošā gaisma nav nekas cits, kā saules atspīdums, un tās kustīgums ceļas no gaismas viļņu kustīguma. 6. Bet ka tagad, kur saule šķietami stāv tikai kādu sprīdi zem apvāršņa, tā it sevišķi ir redzama virs ļoti gaišajiem mākonīšiem, tā iemesls ir tajā, ka gaismas viļņi gaismu nu vairāk uzņem no saules jau spēcīgi apgaismotajiem mākonīšiem un ar tiem zināmā mērā spēlējas. — Redziet, tas ir šīs parādības pavisam dabīgs izskaidrojums! 7. Bet pāri visam tam, šai parādībai ir arī kāda garīga nozīme, un jūsu izpratnei saprotami tā ir sekojoša: 8. Tātad iedomājieties un stādieties sev priekšā garīgu sauli! No tās izejošā gaisma tiek uztverta no darbojošās dzīvības jūras vienmēr viļņojošās virsmas, un tā spēlējas ar šādu gaismu, un no tā rodas visādas sašķeltas ainas, kas no sevis gan vēl izstaro vāju gaismu, bet pie tam iznīcina dievišķās pirmformas katras pēdas; tātad viss pagānisms un tagad arī jūdaisms ir šāds tīri dievišķā izkropļojums. 9. Bet ja jūs redzat pavisam mierīgi ūdens spoguli un tajā spīd saule, tad tā no ūdens spoguļa atstaros tādā pat majestātiskumā un patiesībā, kā jūs to redzat pie debesīm. Un tam vajadzīga mierīga, no kaislībām brīva daba, kas var tikt sasniegta tikai caur pilnīgu pašaizliedzību, pazemību, pacietību un tīrāko mīlestību, lai ar to cilvēka garā Dieva līdzība atstaro tikpat tīra un patiesa, kā Zemes saule no mierīga ūdens spoguļa. 10. Ja pie kāda cilvēka tas tā ir, tad viņš viss uzplaukst par patiesību, un viņa dvēsele tad ir spējīga savu skatu vērst Dieva radības dziļumos un varēt visu redzēt tīrākās patiesība visā pilnībā. bet ja tajā sāk viļņoties, tad pirmaina tiek izpostīta un tad dvēsele nepieciešami jau atrodas uz visa veida viltus un maldu ceļa, un, pirms viņš nav iestājies pilnīga miers Dievā, nevar nonākt pie tīriem uzskatiem. 172

11. Tas ir tas patiesais Sabata miers Dievā un tādēļ no Dieva ir tikusi kārtota sabata svinēšana. Cilvēkam te jāatturas no katra smaga, saspringta darba, jo katrs smags darbs spiež dvēseli miesai patapināt tās spēkus, un pie tam kopā ar to dvēsele tiek satraukta, kas viņas dzīvības ūdens spoguli spēcīgi saviļņo, tā ka tādēļ viņa sevī nekad skaidri nevar pazīt dievišķo patiesību. 12. Tādēļ patiess Sabata miers pastāv saprātīgā atturībā no visiem smagiem darbiem! Bez vajadzības rokas pie tiem nav jāpaliek, bet vajadzības gadījumā katram cilvēkam ir pienākums palīdzēt savam brālim. 13. Bet vēl vairāk, kā atturēties no visiem smagiem darbiem, katrai dvēselei jānogādā pie malas katra kaislība! Jo kaislības ir dvēseles vētras! Tās savanda viņas dzīvības ūdeni un Dieva līdzība dvēselē tad tā tiek saplosīta, kā saules līdzība tiek saplosīta uz jūras viļņiem. No viļņiem Saules attēls gan uzzibsnī, bet kādā izkropļojumā! Un ja vētra turpinās ilgi, tad no nemierīgās jūras drīz kāpj smagi tvaiki un dvēseles debesu gaisu pilda ar smagiem mākoņiem; tie tad pilnīgi liek šķēršļus gara saules gaismai sasniegt dvēseles dzīvības ūdeņus, — un dvēsele kļūst tumša, vairs nevar atšķirt patieso no neīstā un elles maldus tur par debesu gaismu. 14. Bet tāda dvēsele tad jau ir tikpat kā zudusi! Tad no augšas vajag nākt spēcīgiem vējiem, t.i., spēcīgiem pārbaudījumiem, lai tad caur tiem tiktu saplosīti dvēseles ļaunie mākoņi, viņa tad tūlīt dotos patiesā Sabata mierā, un caur to novestu mierā viņas dzīvības jūru, — citādi viņai nav nekāda glābiņa! 15. Redziet, tā ir katram derīgā garīgā nozīme, ko mums rāda šis skaistais Saules lēkts savā citādi pavisam dabīgā parādībā! Kas to pie sevis ievēros, tas paliks patiesībā un visā gaismā un viņa daļa būs mūžīga dzīvība; bet kas šo mācību neievēros un neņems vērā, tas mirs uz mūžību! 149. Saules lēkta un rīta parādību aplūkošana. 1. (KUNGS): “Bet nu uzmaniet tālāk. Saule virs apvāršņa tieši stiepj tās ripu, labāk sakot, tās lodes virsmas rietumus; ko jūs nu pamanāt?” 2. ESEJIEŠI saka: “Citādi gan neko, kā gaišo virsmu, kas ievērojami ātri paceļas no gaišajiem dziļumiem; gaismas zivtiņu spēle nu pēkšņi beigusies un mākonīši kļūst plānāki un tāpat viens pēc otra pazūd. Un nu jau virs apvāršņa stāv visa ripa vai lode un no rītiem pie mums šurp nāk diezgan vēsa vēja pūsma. Bet tas arī ir viss, ko mēs atklājam!” 3. ES saku: “Vērsiet savas acis arī lejup Zemes līdzenumos un ielejās un sakiet, ko jūs tur redzat!” 4. Abi ESEJIEŠI aplūko zemes ielejas un tad saka: “Mēs redzam ielejas pārklātas ar pelēku miglu, arī jūras virsma ir pārklāta ar pelēcīgu tvaiku; bet migla no ielejām paceļas un šur un tur jau apklāj zemākos pakalnus. — Vai arī tam ir tā kā jābūt kādai garīgai nozīmei?” 5. ES saku: “Pavisam noteikti, uz Zemes nekas nenotiek veltīgi un bez garīgas ierosmes! Bet nu mēs paskatīsimies, kāda tam ir nozīme! 6. Saule pilnīgi atbilst Dieva būtībai; bet Zeme ar tās ielejām, līdzenumiem, pakalniem, kalniem, upēm, ezeriem un jūrām pilnīgi atbilst ārējam cilvēkam. 7. Migla, kas nostājusies starp Sauli un zemi, atbilst cilvēku dažādām tukšām un sīkumainām rūpēm, caur kurām saules gaisma šur un tur tikai trūcīgi var izlauzties cauri, un migla kāpj augšup un apklāj pat kalnus; bet pakalni un kalni atbilst cilvēku uz šīs zemes labākai izpratnei. Šī labākā apziņa tiek skumdināta caur pusaklo cilvēku sīkumainajām un nesvarīgajām raizēm. 8. Bet tādēļ nu nāk rīta vējš un miglu no kalniem un laukiem padzen, lai tā izzustu un kalni un lauki var tikt no saules brīvi apgaismoti un apsildīti, lai spēj nobriest to dzīvības augļi. — Es domāju, šo atbilstību jūs labi sapratīsiet?” 9. Abi ESEJIEŠI saka: “Jā, Kungs, tā ir skaidra kā tur Saule! Ak, kāds diženums ir šajā lieli svētākajā mācībā! Ak, ko visu cilvēki tomēr nezina, kas viņiem tak būtu jāzina, kā viņi zina, ka viņi dzīvo! Kungs, mums nu doto Mācību par patiesu sabata mieru tevī ieviest pie cilvēkiem, tai jābūt mūsu lietai. Tā pārsniedz visu līdz šim teikto un no tevis mācīto. Jo visās iepriekšējās mācībās mēs redzam tikai sagatavošanu šīs svētākās mācības vieglākai ievērošanai. patiesi, tam nolūkam vajadzētu arī atdarīties visām debesīm, lai cilvēkiem atkal tiek atdota šī svētākā mācību mācība! Bet nu nāk pavisam cits jautājums, un tas par mums! 10. Bet kā tad mums Tev, ak Kungs, cienīgi jāpatiecas par šo tīri pārdebešķīgo mācību? Mēs mūsu sirds dziļākos dziļumos jūtam, ka īstenībā mēs tās pavisam neesam cienīgi; mums to varēja dot vienīgi 173

Profesiju aprakstu katalogs - lielais
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 LIELS APJOMS. Kėdaģlpu ...
Lielais Kristaps - Nacionālais Kino centrs
Page 1 Page 2 Page 3 Säkums kaut kam lielam. Mercedes-Benz R ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - bsrrw.org
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Ideāls liela mēroga projektiem Siltums – mūsu elements - Buderus
Autodesk Community Magazine №2 - Воронежский ...
Folleto RAK 2 Plus - Basf
Page 1 Page 2 NUMERO 2 RAZZA W PIEMONTES Razza ...
2 Les Émirats Arabes Unis - CIC