You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
11. Tas ir tas patiesais Sabata miers Dievā un tādēļ no Dieva ir tikusi kārtota sabata svinēšana. Cilvēkam<br />
te jāatturas no katra smaga, saspringta darba, jo katrs smags darbs spiež dvēseli miesai patapināt<br />
tās spēkus, un pie tam kopā ar to dvēsele tiek satraukta, kas viņas dzīvības ūdens spoguli spēcīgi saviļņo,<br />
tā ka tādēļ viņa sevī nekad skaidri nevar pazīt dievišķo patiesību.<br />
1<strong>2.</strong> Tādēļ patiess Sabata miers pastāv saprātīgā atturībā no visiem smagiem darbiem! Bez vajadzības<br />
rokas pie tiem nav jāpaliek, bet vajadzības gadījumā katram cilvēkam ir pienākums palīdzēt savam<br />
brālim.<br />
13. Bet vēl vairāk, kā atturēties no visiem smagiem darbiem, katrai dvēselei jānogādā pie malas katra<br />
kaislība! Jo kaislības ir dvēseles vētras! Tās savanda viņas dzīvības ūdeni un Dieva līdzība dvēselē tad<br />
tā tiek saplosīta, kā saules līdzība tiek saplosīta uz jūras viļņiem. No viļņiem Saules attēls gan uzzibsnī,<br />
bet kādā izkropļojumā! Un ja vētra turpinās ilgi, tad no nemierīgās jūras drīz kāpj smagi tvaiki un dvēseles<br />
debesu gaisu pilda ar smagiem mākoņiem; tie tad pilnīgi liek šķēršļus gara saules gaismai sasniegt<br />
dvēseles dzīvības ūdeņus, — un dvēsele kļūst tumša, vairs nevar atšķirt patieso no neīstā un elles maldus<br />
tur par debesu gaismu.<br />
14. Bet tāda dvēsele tad jau ir tikpat kā zudusi! Tad no augšas vajag nākt spēcīgiem vējiem, t.i., spēcīgiem<br />
pārbaudījumiem, lai tad caur tiem tiktu saplosīti dvēseles ļaunie mākoņi, viņa tad tūlīt dotos<br />
patiesā Sabata mierā, un caur to novestu mierā viņas dzīvības jūru, — citādi viņai nav nekāda glābiņa!<br />
15. Redziet, tā ir katram derīgā garīgā nozīme, ko mums rāda šis skaistais Saules lēkts savā citādi<br />
pavisam dabīgā parādībā! Kas to pie sevis ievēros, tas paliks patiesībā un visā gaismā un viņa daļa būs<br />
mūžīga dzīvība; bet kas šo mācību neievēros un neņems vērā, tas mirs uz mūžību!<br />
149. Saules lēkta un rīta parādību aplūkošana.<br />
1. (KUNGS): “Bet nu uzmaniet tālāk. Saule virs apvāršņa tieši stiepj tās ripu, labāk sakot, tās lodes<br />
virsmas rietumus; ko jūs nu pamanāt?”<br />
<strong>2.</strong> ESEJIEŠI saka: “Citādi gan neko, kā gaišo virsmu, kas ievērojami ātri paceļas no gaišajiem dziļumiem;<br />
gaismas zivtiņu spēle nu pēkšņi beigusies un mākonīši kļūst plānāki un tāpat viens pēc otra pazūd.<br />
Un nu jau virs apvāršņa stāv visa ripa vai lode un no rītiem pie mums šurp nāk diezgan vēsa vēja<br />
pūsma. Bet tas arī ir viss, ko mēs atklājam!”<br />
3. ES saku: “Vērsiet savas acis arī lejup Zemes līdzenumos un ielejās un sakiet, ko jūs tur redzat!”<br />
4. Abi ESEJIEŠI aplūko zemes ielejas un tad saka: “Mēs redzam ielejas pārklātas ar pelēku miglu, arī<br />
jūras virsma ir pārklāta ar pelēcīgu tvaiku; bet migla no ielejām paceļas un šur un tur jau apklāj zemākos<br />
pakalnus. — Vai arī tam ir tā kā jābūt kādai garīgai nozīmei?”<br />
5. ES saku: “Pavisam noteikti, uz Zemes nekas nenotiek veltīgi un bez garīgas ierosmes! Bet nu mēs<br />
paskatīsimies, kāda tam ir nozīme!<br />
6. Saule pilnīgi atbilst Dieva būtībai; bet Zeme ar tās ielejām, līdzenumiem, pakalniem, kalniem,<br />
upēm, ezeriem un jūrām pilnīgi atbilst ārējam cilvēkam.<br />
7. Migla, kas nostājusies starp Sauli un zemi, atbilst cilvēku dažādām tukšām un sīkumainām rūpēm,<br />
caur kurām saules gaisma šur un tur tikai trūcīgi var izlauzties cauri, un migla kāpj augšup un apklāj<br />
pat kalnus; bet pakalni un kalni atbilst cilvēku uz šīs zemes labākai izpratnei. Šī labākā apziņa tiek<br />
skumdināta caur pusaklo cilvēku sīkumainajām un nesvarīgajām raizēm.<br />
8. Bet tādēļ nu nāk rīta vējš un miglu no kalniem un laukiem padzen, lai tā izzustu un kalni un<br />
lauki var tikt no saules brīvi apgaismoti un apsildīti, lai spēj nobriest to dzīvības augļi. — Es domāju, šo<br />
atbilstību jūs labi sapratīsiet?”<br />
9. Abi ESEJIEŠI saka: “Jā, Kungs, tā ir skaidra kā tur Saule! Ak, kāds diženums ir šajā lieli svētākajā<br />
mācībā! Ak, ko visu cilvēki tomēr nezina, kas viņiem tak būtu jāzina, kā viņi zina, ka viņi dzīvo! Kungs,<br />
mums nu doto Mācību par patiesu sabata mieru tevī ieviest pie cilvēkiem, tai jābūt mūsu lietai. Tā pārsniedz<br />
visu līdz šim teikto un no tevis mācīto. Jo visās iepriekšējās mācībās mēs redzam tikai sagatavošanu<br />
šīs svētākās mācības vieglākai ievērošanai. patiesi, tam nolūkam vajadzētu arī atdarīties visām<br />
debesīm, lai cilvēkiem atkal tiek atdota šī svētākā mācību mācība! Bet nu nāk pavisam cits jautājums,<br />
un tas par mums!<br />
10. Bet kā tad mums Tev, ak Kungs, cienīgi jāpatiecas par šo tīri pārdebešķīgo mācību? Mēs mūsu<br />
sirds dziļākos dziļumos jūtam, ka īstenībā mēs tās pavisam neesam cienīgi; mums to varēja dot vienīgi<br />
173
Change language