Views
6 months ago

2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

divus, bet neskaitāmi

divus, bet neskaitāmi daudzus citus.” 9. KirenijS saka: “Es jau atkal esmu apmierināts, bet šodien es visu dienu gribu ar viņiem sarunāties par garīgām lietām!” 10. ES saku: “Bet kā tad tas būs? Tu cietsirdīgajiem un zaglīgajiem farizejiem apsolīji, ka izteiksi viņiem stingru rājienu; tas pēcpusdienā tevi atraus no abu eņģeļu sabiedrības!?” 11. KirenijS saka: “Jā, patiesi, es to gandrīz būtu aizmirsis! Ai, ai, tas man ir ļoti nelaikā! Kas man te jādara?” 12. ES saku: “Kā tad būtu, ka ja tu nodomāto rājienu farizejiem pavisam atlaid, Es tevi no zvēresta atbrīvoju, jo viņiem jau tāpat pietiek ar tavu vakardienas piedraudējumu?” 13. KirenijS saka: “Kungs, ja Tev tas ir patīkami, tad nodomāto rājienu es ļoti labprāt viņiem atlaižu un visu nododu Tev un vecajam Rohanam, kas pēc pāris dienām jau tiksiet ar viņiem galā.” 14. ES saku: “Ak, te Man noteikti nekas nav pretī; jo tādēļ tavu nodomu ar farizejiem es atliku uz pēcpusdienu, tā kā es pārāk labi zināju, ka tu drīz domāsi citādi. — Bet tagad, kur šī diena ir tik skaista, dodamies visi pie jūras un pusdienām un vakariņām atnesam pāris zivis. Kas grib nākt līdz, tas lai ceļas kājās!” 40. Mīlestība uz Kungu. 1. PĒTERIS UN NATANAELS jautā: “Bet, Kungs, mums nav līdz nekādu zvejas rīku; kā tas notiks, vai mums it kā jāsteidzas pa priekšu un pie jūras no zvejniekiem jāaizņemas zvejas rīki?” 2. ES saku: “Tas nav vajadzīgs, bet ir vajadzīgs kas cits un tā ir jūsu atmiņa, kas, šķiet, katram mirkli aizmirst, ka Es esmu Kungs, kam neviena lieta nav neiespējama. Tādēļ piedalieties un zvejojot vecajam Jozam un viņa ģimenei izskaidrojiet Dieva spēku un varu arī cilvēkos!” Pēc šiem Maniem vārdiem abi atkāpjas un pārdomā par to, kā viņi var būt tik akli un nākt pie Manis ar šādu ļoti pasaulīgu jautājumu. Pat Joza viņiem piezīmē, ka viņš tikko aptver, kā viņi var Man par to jautāt! 3. NATANAELS saka: “Draugs, mēs abi, līdzīgi tev, vēl esam cilvēki un kā tādi par daudz pieraduši pie pasaulīgiem apstākļiem, lai šad un tad pie mums neparādītos kas īsti muļķīgs; bet turpmākam mēs jau sevišķi saņemsimies! Mēs kopš jaunības bijām zvejnieki un tā, ja mēs kaut ko dzirdam par zvejošanu, tad, garīgo aizmirsdami, mēs atkal viegli nedaudz iekrītam atpakaļ mūsu senajās rūpēs. Bet tagad jau atkal ir labi.” 4. Bet arī Sāra pienāk pie Manis un lūdz Mani, vai viņa drīkstētu nākt līdz. 5. Es saku: “Pavisam dabīgi, šo darbu es arī sarīkoju tev par prieku! Tu vienmēr esi Mana mīļotā! Kādēļ šorīt brokastīs tu nesēdies Man līdzās?” 6. Aiz mīlestības pilnīgi drebēdama, Sāra Man saka: “Kungs, es neiedrošinājos, padomā, — Tev līdzās trīs augstākie Romas pavēlnieki, un es nabaga jaunava! Kur man būtu jāņem drosme?” 7. Es saku: “Nu, nu, mana mīļā, Es pie tevis par daudz labi pamanīju, ka tu daudz mīļāk būtu bijusi pie Manis, nekā kaut kur citur! Ak, Man nepaiet garām nekas, kas te notiek kādā sirdī, un tādēļ arī tu Man esi tik ļoti mīļa! Bet saki Man tagad, tu Mana vismīļā Sāra, kā tev patīk tie abi jaunekļi? Vai tu vienu vai otru it kā nevelētos mīļāk, nekā Mani? Jo redzi, pēc izskata Es tak neesmu tik skaists, kā tie abi!” 9. SĀRA saka: “Bet, Kungs, Tu mana mūžam vienīgā mīlestība! Kā Tu ko tādu vari par mani padomāt! Par vienu Tavu matu es atdotu visas debesis tūkstoškārt skaistākiem eņģeļiem, nerunājot par kādu no abiem pret Tevi visu, pret kuru mana sirds ir pilna mīlestības. Ja arī viņi ir skaisti, tad es jautāju: “Kas tad viņiem dos šādu skaistumu? Tas tak biji Tu. Bet kā Tu viņiem būtu varējis dot šādu skaistumu, ja tas iepriekš nebūtu bijis Tevī?! 10. Es Tev saku, Tu man esi viss visā, un es no Tevis nekad neatstāšos, un ja arī Tu man par to dotu visas debesis, pilnas visbrīnišķīgāko eņģeļu!” 11. Es saku: “Tā ir pareizi, tā Man ir vispatīkamāk! Kas Mani mīl, tam vajag Mani mīlēt pilnīgi un pār visu, ja viņš arī no Manis grib tikt mīlēts pār visu. Redzi, tie abi eņģeļi noteikti ir ļoti skaisti, bet tagad arī tu Man esi mīļāka, nekā neskaitāmi pulki tīrāko eņģeļu, un tādēļ tu paliec tikai cieši pie Manis! Es tev saku: “No daudzām tu esi Mana īsta līgava! — Vai tu to saproti?” 12. SĀRA saka: “Kungs, to es gan nesaprotu! Kā man būtu jābūt Tavai līgavai? Vai tad es Tev varu kļūt tas, kas mana māte ir manam tēvam? Tu esi debesu un zemes Kungs, un es esmu tikai Tava radība, kā tas varētu notikt, ka zemākais varētu savienoties ar Visaugstāko?” 46

13. ES saku: “Redzi, tas ir pavisam viegli, un proti aiz tā pavisam vienkāršā iemesla, ka no tevis iedomātais viszemākais arī izgājis no Visaugstākā un tātad ir kopā ar Visaugstāko. 14. Es esmu dzīvības koks, un tu esi tā auglis. Pēc izskata auglis, protams, ir mazāks un nepastāvīgāks, nekā koks; bet tā vidū dus kāda no augļa briedināta un barota sēkla, bet sēklā atkal atrodas tās pašas sugas koks, spējīgs nest tādus pat augļus ar atkal dzīvām sēklām, no kādas vienas tas ir radies. 15. Bet no tā tu arī pavisam viegli vari secināt, ka zināmā kārtā starpība starp Radītāju un radību nav tika pārāk liela, kā tu to sev stādies priekšā; jo pati radība sevī un par sevi ir Radītāja griba, kas noteikti ir laba un cieņas pilna. Ja šī no Radītāja izgājusī un paša Radītāja veidā brīva dotā griba savā brīvi atļautā vientulīgumā atzīst sevi kā to, kas tā pamatu pamatā ir, tad tā ir līdzīga savam Radītājam un savā mazā mērā pilnīgi tas, kas Radītājs ir savā bezgalīgajā mērā; bet ja no Radītāja brīva dotā gribas daļa sevi neatzīst kā to, kas tā ir, tad tādēļ tā gan nebeidz būt tas, kas tā ir, bet tā tik ilgi nevar sasniegt augstāko mērķi, līdz tā sevī nav atzinusi kā to, kas tā pamatu pamatā ir. 16. Bet lai šādām brīvām dotām gribas daļām, kas te saucas “cilvēki”, sevis paša pazīšanas pūles padarītu vieglākas, Radītājs visos laikos lejup no debesīm cilvēkiem devis atklāsmes, likumus un mācības un tagad pats miesā esmu nonācis uz zemi, lai cilvēkiem palīdzētu sevis pašu izpratnei un turpmākam viņiem dotu vairāk gaismas, lai viņu pūles kļūtu vieglākas, nekā tas bija līdz šim. 17. Nu tu gan sapratīsi, kādās attiecībās viens pret otru ir Radītājs un radība un tātad arī viegli atzīsi, ka tu, kā man pilnīgi līdzvērtīga, caur tavu lielo mīlestību uz Mani pavisam viegli vari būt uz mūžību saistīta Mana līgava un Mana sieva! — Vai tu tagad saprati to, ko Es tev nu esmu atklājis?” 41. Par patiesas mīlestības būtību. 1. Ļoti skaistā un mīlestības cienīgākā Sāra saka: “Jā, tagad es jau esmu vairāk skaidrībā; bet te tad visām Ievas meitām ir tādas pašas tiesības uz Tevi kā man?!” 2. ES saku: “Katrā ziņā, ja viņas ir tādas, kāda esi tu; bet ja viņas tādas nav, tad viņas gan var kļūt Manas kalpones, arī līgavas, bet ne pilnīgi Manas sievas. Bet ja arī Manas miesas pirmtēvam Dāvidam bija daudzas sievas, un viņš bija vīrs pēc Dieva prāta; kādēļ Man nevar būt daudzas sievas, kur Es tomēr esmu vairāk, nekā Dāvids? Un turklāt Es tev vēl saku, ka Man ir iespējams vissvētlaimīgi uzturēt tik daudz sievu, cik te ir smilšu jūrā un zāles uz zemes, un ka katra tā būs apgādāta, ka tai mūžam nekad nevarēs būt kāda vēlēšanās, kas viņai uz pretimnākošāko netiktu apmierināta. Bet ja tas tā, vai tad tev it kā var būt nepatīkami, ja Es laimi, kuru tev pārpilnībā devu, gribu dot daudzām?” 3. SĀRA saka: “Tu vienīgais esi Kungs un Pats esi neierobežotākā mīlestība un gudrība, un ko Tu dari, tas ir gudri darīts; bet es tomēr tur nekā nevaru darīt, ka es Tevi tik ļoti mīlu un tādēļ vēlētos būt vienīgā, kam Tu piederi! Bet tev vajag piedot manai bērnišķīgajai sirdij, ka tā mīlestībā vēl ir tik akla!” 4. ES saku: “Es tev saku, ka tas ir tieši pareizi. Kas Mani kā tu nemīl pilnīgi greizsirdīgi un savā sirdī Mani negrib kā gandrīz vienīgi sev, tam vēl nav patiesa, dzīva mīlestība, un šī mīlestība ir Mans Gars katrā cilvēkā. 5. Kas tātad tā atmodina mīlestību uz Mani, tas pamodina savu no Manis viņam doto Garu un tā kā šis Gars esmu un tam vajag būt Man Pašam, jo ārpus Manis nemūžam nav nekāda cita dzīvības gara, tad tieši caur to viņš sevī pamodina Mani Pašu un caur to ir pilnīgi iedzimis mūžīgā dzīvībā un tad turpmāk mūžam nekad vairs nevar mirt un nevar tikt iznīcināts — arī ne caur Manu visvarenību, jo viņš ir viens ar Mani. Bet arī Es Pats Sevi nevaru iznīcināt, jo Mana bezgalīgā esamība mūžam nekad nevar pārveidoties par neesamību. Tādēļ nedomā, ka tava mīlestība uz Mani ir akla, bet gan tā ir tieši tāda, kādai tai ir jābūt! Paliec tajā, tad tu mūžam neredzēsi, nejutīsi vai nebaudīsi nāvi!” 6. Šis Mans paskaidrojums Sāru padarīja tik ļoti laimīgu, ka viņa ar visu spēku mani apkampa un sāka Mani ļoti maigi glāstīt. 7. Bet SĀRAS MĀTE viņai to pārmet un saka: “Bet mīļā Sāra, tas tak neklājas! Ej, tu esi ļoti nerātna!” 8. SĀRA saka: “Ak ko, pieklājas vai nepieklājas! Neklājas arī nomirt un tad būt mirušai; bet kad tad nāk Kungs un mirušo pamodina un izved no kapa, kas tad arī ir ļoti neparasti, kā tad tā kas klājas pasaules priekšā! Ak māte, Kungu mīlēt pār visu pasaulē, tas katram cilvēkam noteikti pieklājas vislabāk! — Vai nav tiesa, Kungs Jēzu, vai es esmu sapratusi pareizi?” 9. ES saku: “Pavisam pareizi un pilnīgi patiesi! Kas pasaulē kautrējas atklāti Mani pār visu mīlēt, to tad arī Es kautrējos mīlēt visu debesu priekšā un Pastarā dienā viņu pamodināt mūžīgai dzīvībai!” 47

Profesiju aprakstu katalogs - lielais
Piezīmju grāmatas
Page 1 Page 2 Page 3 Page 4 Page 5 LIELS APJOMS. Kėdaģlpu ...
Lielais Kristaps - Nacionālais Kino centrs
Page 1 Page 2 Page 3 Säkums kaut kam lielam. Mercedes-Benz R ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - bsrrw.org
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Ziņnesi - Jāņa Rozes grāmatnīca
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Lieli radiácijas riski Baltijas júras regjioná - European Committee on ...
Ideāls liela mēroga projektiem Siltums – mūsu elements - Buderus
Page 1 Page 2 NUMERO 2 RAZZA W PIEMONTES Razza ...
Autodesk Community Magazine №2 - Воронежский ...
Folleto RAK 2 Plus - Basf