Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
10. Iepriekš tu teici, ka caur jauno mīlestības likumu seno dvēseles rētu varētu pilnīgi izdziedināt un<br />
caur to pilnīgi atbrīvoties no sava iedzimtā ļaunuma, un tad cilvēkā atkal ar visu spēku un skaidrību ienāktu<br />
patiesas, mūžīgas dzīvības apziņa. tas uz šīs Zemes cilvēkiem gan būtu lielākais ieguvums; jo tikai<br />
caur to cilvēks kļūtu īsts cilvēks un jau laicīgā dzīvē uz šīs zemes spētu darīt nešaubīgi labu un diženu.<br />
11. Ar mokošo sajūtu par noteikto miršanu un izzušanu no dzīvības arēnas cilvēkam beigās vajadzētu<br />
pazaudēt visu drosmi kādam augstākam darbam, jeb arī viņam beigās vajag mesties visos pasaules<br />
priekos un caur to padzīt domas par kādreizējo noteikto nāvi un tā baudīt iznīcīgo dzīvību, it kā tā<br />
būt mūžīga. Tādēļ ir ļoti svarīgi, ka cilvēkam tiek dots šāds bauslis, caur kura ievērošanu viņš sevī atkal<br />
var atrast un uz mūžību saglabāt kādreizējo caur Ādamu pazaudēto paradīzi. Īstas un patiesas mīlestības<br />
bauslim mums atkal jāatdod pazaudētais.<br />
1<strong>2.</strong> Bet te liels jautājums, kā šāds vissvarīgākais bauslis pēc Dieva kārtības mēra ir liekams vērā, lai<br />
caur to — saku- noteikti un drīz ir pilnīgi sasniedzams Tavs apsolītais lielais mērķis.”<br />
13. ES saku: “Tā no tevis patiesi ir laba un pareiza piezīme, un es tev uz to došu pareizu atbildi; bet<br />
vispirms uzklausīsim reiz arī mūsu veco saimnieku Markusu, kāds viņam ir priekšstats par tuvāko, kuram<br />
jāpiešķir visa mīlestība. Tikai pēc tam Es jums par to došu pilnu un pareizu atbildi kopā ar pareizu<br />
izskaidrojumu. Un tā saki mums, tu mīļais Markus, kuru pēc taviem uzskatiem pavisam patiesi jātur<br />
par savu tuvāko un kuram dabīgi jāpierāda visa mīlestība!”<br />
234. Markusa uzskats par savu tuvāko.<br />
1. VECAIS MARKUSS saka: “Kungs, no visa tā, ko nu es kopā ar maniem mājiniekiem esmu dzirdējis,<br />
es nu nespētu izteikt nevienu saprātīgu vārdiņu, nerunājot par to, lai noteiktu, kurš iepretī man ir<br />
patiess tuvākais.<br />
<strong>2.</strong> Dabīgi, katrā ziņā tas būtu mans tuvākais, kas vistuvāk stāvētu manai miesai, un, ja viņam būtu<br />
vajadzīga mana palīdzība, man vajadzētu viņam to sniegt. Atkal mani kaimiņi būtu mani tuvākie: ja<br />
viņi man lūgtu kādu palīdzību, man vajadzētu viņiem to neatraut. Tātad arī mana sieva un mani bērni<br />
ir mani tuvākie, un man vajag rūpēties par viņu miesīgo un garīgo labklājību un eksistenci.<br />
3. Kad es vēl biju karavīrs, tad arī mani biedri bija mani tuvākie, un tas bija mans pienākums, vajadzības<br />
gadījumā viņiem sniegt palīdzību. No otras puses, katrs cilvēks, kādai reliģijai viņš arī nepiederētu,<br />
grūtībās atkal ir mans tuvākais un man nav jāpaiet viņam garām, ja viņam vajadzīga mana palīdzība,<br />
vai ja viņš manto lūdz.<br />
4. Jā, es domāju, ka pat nav jāliedz palīdzība kādam mājas dzīvniekam, ja tam kaut kā trūkst. Īsi un<br />
labi, kā es savā aprobežotajā prātā sev stādos priekšā, cilvēkam skaisti sīki jāatdarina sava Dieva valdīšana<br />
un savā rīcībā savai saulei tomēr jāliek skaisti mirdzēt, arī pār visu radību, kā arī Dievs liek saulei<br />
mirdzēt pār visu radību.<br />
5. Protams, cilvēks, kā kāda ļoti aprobežota būtne, Dievu savu Radītāju var atdarināt tikai ļoti ierobežoti,<br />
bet, tā kā viņš sevī nes, vai īstenībā ir radīts pēc Dieva līdzības, tad viņam sevī arī pilnīgi jāizglīto<br />
tas, kam viņam ir tikušas piešķirtas spējas. — Tāds ir mans uzskats, bet tu, ak Kungs, mums visiem dosi<br />
pareizu izskaidrojumu, jo es tūkstoš reiz mīļāk klausos Tavos vārdos, nekā es pats runāju. Tādēļ runā<br />
Tu, ak Kungs, tālāk, — pieņemot, ka šajā naktī Tu vēl gribi ko runāt!”<br />
6. Es saku: “Jā, Es runāšu, kaut arī klāt jau pusnakts; bet nu nedaudz paklusējam un paklausāmies,<br />
vai jo jūras nav sadzirdami kādi palīgā saucieni!”<br />
7. Drīz pēc šīs manas piezīmes no jūras bija dzirdams troksnis, kurā ļoti labi bija sadzirdamas daudzu<br />
cilvēku balsis. Markus un viņa dēli steidzīgi Man jautāja, vai viņiem būtu jāsteidzas ārā palīgā kādiem<br />
nelaimīgiem, kuriem varbūt kādā sliktā laivā būtu jāpārcieš pusnakts vējš vai kāds virpulis, kas<br />
mēdz rasties pirms lielā līča.<br />
8. Es saku: “Tā ir kāda slikta laiva, pilna levitiem un farizejiem. Viņi nāk no Geneceretes un Nāceretes<br />
apvidus un ir ceļā uz Jeruzalemi. Viņi priekšroku deva ceļojumam pa jūru, un nevis pa sauszemi,<br />
jo, pirmkārt, tas ir tuvāks, un, otrkārt, ne tik apgrūtinošs. bet Sibarā viņi dabūja tikai kādu jau diezgan<br />
cauru zvejas laivu un, tā kā sacēlās diezgan spēcīgs pusnakts vējš, nu viņiem iet slikti, — un, ja viņiem<br />
nesteigsies palīgā, tad viņi varētu nogrimt.<br />
9. MARKUS saka: “Kungs, patiesi, par viņiem nav nekāds zaudējums, ja viņi mīļajām zivīm grib<br />
kļūt par barību! Te ar palīgā iešanu es vēlētos daudz nesteigties. bet, ja tu gribi, tad viņiem tomēr jātiek<br />
262
Change language