Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
pamesti, kā kādi sen jau nomirušu koku stumbri uz kāda kalna galotnes, kā acīm redzams pierādījums,<br />
ka arī tādā augstā reģionā reiz spēja augt kupli meži! Bet kas te ir darāms? Tas ir liels jautājums. Dimanta<br />
kroni tam, kas uz to spēj atrast derīgu atbildi! Bet lai viņš labi apsver mūsu saistīto un ar visām<br />
pasaules ķēdēm važās iekalto stāvokli!<br />
11. No vienas puses, kā vesels Sinaja kalns mums uz skausta sēž romieši, no otras puses namdara<br />
dēls, kas pēkšņi, kā no mākoņiem nokritis, no kāda tīrākā mājas lempja ir atdzimis par pravieti, kāds<br />
kopš Ābrama nekad starp mums nav dzīvojis. Visi skrien viņam pakaļ, liels un mazs, jauns un vecs! Ja<br />
šodien Pats Jehova nonāktu lejā uz zemi, tad ir liels jautājums, vai Viņš paveiktu vai varētu paveikt vēl<br />
lielākus darbus! Viņš no tālienes tikai caur Vārdu izdziedina katru slimību, sauc no kapa mirušos un<br />
dod viņiem atkal veselīgu dzīvību! Tāpat viņš pavēl vējiem un jūras viļņiem, un tie paklausa viņam kā<br />
vergi savam pavēlniekam. Ja viņš runā, tad itin visā atmirdz visdziļākā dievišķā gudrība, un visi ir aizrauti<br />
no viņa vārdu varas un seko viņam no vienas pilsētas uz otru. Pie tam vēl viņam blakus ir Romas<br />
varenie, kuri, ja viņam tas būtu vajadzīgs, leģioniem būtu viņa rīcībā. Bet mēs tieši stāvam briesmīgākā<br />
bezdibeņa malā, lai katru acumirkli tiktu aprīti, bet mūsu pusē nav neviena mirstīga būtne, — izņemot<br />
šos vecos gulētājus sinagogā! Te es vēlreiz jautāju: kas mums darāms?<br />
1<strong>2.</strong> Ko mums nu līdz Mozus un visi tie pravieši, un ko Pats Jehova, Kas runāja ar Mozu un praviešiem,<br />
bet nu mūs jau kopš vairāk kā simts gadiem atstāj dziļākā purvā!? Un vai mēs jau kliedzam,<br />
ka mūs būtu jādzird līdz zvaigznēm, tikpat neviens Jehova vairs nepiesakās un atstāj mūs kaunpilnākā<br />
peļķē, ļaunāk nekā kāds vējagrābslis līgavainis savu nabaga, no viņa desmit reizes pavesto un nelaimīgu<br />
padarīto līgavu! Bet par to mums vēl ir goda titula nosaukums “Dieva tauta”, kamēr bezdievīgie pagāni<br />
stāv visā godā un viņiem pieder visa zemes vara un visas bagātības tā, kā to pēc rakstiem Jehova apsolīja<br />
Dāvidam, — bet kas nekad nepiepildījās!<br />
13. Tur, pavisam dievišķi augsti runājot, teikts: “Un tavai valstij turpmāk vairs nebūs nekādas beigas!”<br />
Aplūkojam tagad Dāvida mūžīgo valsti! Ak, kāda Dāvidam glaimojoša pravieša skaistie meli. Cik<br />
bieži jau Dāvida valstij ir bijis gals! Viņam pašam jau bija tas prieks līdzās savam dēlam to piedzīvot un<br />
ja viņa dēlu nebūtu sagūstījis ozols, tad labais Dāvids savam saldajam Jehovam būtu varējis nodziedāt<br />
priekšā vēl tūkstoš psalmu, un Absalons tomēr būtu nosēdies uz troņa! — Bet atstājam pie malas pagātni<br />
un tagad aplūkojam apsolīto mūžīgo Dāvida valsti! Ak tu skaistā valsts! Varbūt Dāvida dvēsele ir<br />
devusies Cēzaru Romā, kura valstij mazākais, tagad ir daudz labākas izredzes uz mūžīgu pastāvēšanu,<br />
nekā pēc Dieva sirds lielā vīra gliemeža valstij! Brāļi, vai jūs vēl ar rokām neaptverat, ka visa mūsu senā<br />
mācība ir tīras pasakas, kas nav nekas cits, kā tikai sadzejoti vārdi no seniem laikiem?! Un mēs vēl esam<br />
nelgas un turamies pie tās, it kā tur patiesi būtu iegūstama kāda svētība! Kāds ēzelis vai vērsis no cilvēka<br />
uz savas miesas vēl pacietīs vecus, noskrandušus svārkus, ja viņš veco vietā var dabūt desmit jaunus no<br />
labāka auduma?!<br />
14. Vēstnešu pašu pieredze mums Saules gaiši rāda, ka visai Mozus mācībai un visiem praviešiem<br />
vairs nav nekādas nozīmes, kā kādam tukšam riekstam, — un tomēr mēs šeit izsalkuši turamies pie tās<br />
kā pie kāda droša aprēķina un aiz tīras sen iesakņojušās dumjības tomēr nekustamies no vietas, kaut arī<br />
visās mūsu miesas atverēs jau ieplūst ūdens kā Jordana Nāves jūrā!<br />
15. Tādēļ, brāļi, pieslienamies arī mēs namdara dēlam, un mēs esam drošībā! Jo viņš mūsu acu<br />
priekšā dara to, ko vecie par Jehovu, kuru viņi jebkad tikpat maz redzējuši, kā mēs, ir izdomājuši! Es<br />
domāju, ar šo manu priekšlikumu tagad ir atbildēts uz manis uzstādīto grūto jautājumu; dariet pēc tā,<br />
un mums visiem tūlīt fiziski un morāliski klāsies labāk!<br />
16. Rohans, mūsu vecākais, ar labu piemēru pirmais mums ir gājis pa priekšu, sekojam viņam, un<br />
neviens no mums nebūs kļūdījies! Varbūt tieši šis iepriekš maz ievērotais namdaris Jēzus ir pilnīgi piemērots<br />
tam, lai, mazākais, uz kādu laiku atkal atjaunotu nelaimīgo, mūžam jābūtošo Dāvida valsti! Jo<br />
ar viņa neaptverami maģisko varu, ar kuru neviena pasaules vara nevar mēroties, visātrāk ir iespējams<br />
māņticīgajiem romiešiem iedzīt tādu respektu, ka viņu varenie leģioni pārāk drīz varētu dabūt tūkstoš<br />
kāju promskriešanai.”<br />
17. Te pieceļas VECĀKIE, rakstu mācītājiem, farizeji un leviti un saka: “Tu slikti pazīsti rakstus, ja<br />
tu vari tik ķecerīgi runāt, kur laicīgā ziņā, liekas, kas ir, bet garīgā ziņā tā ir melns noziegums pret nenoliedzamo<br />
Dieva majestāti un tādēļ mūsu svētības dēļ mēs esam spiesti tevi izdzīt no mūsu sabiedrības<br />
starp pagāniem.”<br />
18. RUNĀTĀJS saka: “Vai jūs domājat caur to mani it kā sodīt? Ak, te jūs vareni maldāties! Ja jūs<br />
58
Change language