2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

uz debesīm tiks staigāts no nedaudziem; jo cilvēkam grūtākais ir pašaizliedzība!”
6. ES saku: “Neraizējies, labošanas skola tiks izplatīta lielā plašumā no šejienes līdz viņpasaulei! —
Bet mūsu sarunas laikā mūsu sabiedrība kopā ar mūsu kapteini ir iemigusi. Ko mēs nu darīsim?”
7. JARA saka: “Kungs, Tu jau to zināsi vislabāk!”
8. ES saku: “Jā gan, te ir taisnība! Tādēļ Es arī liku viņiem iemigt, un tas, ko tu redzēsi īstenībā, viņiem
jāredz sapnī. Redzi, drīz tu redzēsi atvērtas debesis, un mums kalpos visi eņģeļi! Rīt šim kalnam
pret austrumiem jādabū viegli uzkāpjama nogāze, un mēs visi no šejienes varēsim doties lejā uz Genecereti
pa jaunu, dabīgu ceļu. Tādēļ nu labi novēro ainu, kas parādīsies tavā priekšā!”
9. Pēc šiem maniem vārdiem Jara pacēla savas acis augšup un kādu laiku skatījās gaiši zvaigžņotajās
debesīs. Kad pēc ilgākas skatīšanās nekas negribēja parādīties, tad viņai raksturīgajā mīļajā balsī viņam
Man saka: “Kungs, Tu mana dzīvība, Tu mana mīlestība, vēl vienmēr nekad negrib parādīties! Kā tad izskatīsies,
lai es pie kādām šur vai tur notiekošām parādībām varu zināt, vai tas pieder pie Tevis iepriekš
teiktā, vai nē?”
10. ES saku: “Mana mīļā Jara, tev vajag lūkoties augšā daudz vairāk ar tavas sirds, nekā ar tavas galvas
acīm, tad brīnišķīgākā gaismā tev drīz sāks parādīties brīnumainas lietas! Pamēģini tikai reiz, un tu
tūlīt pārliecināsies, ka Man vienmēr ir taisnība un Es runāju pilnīgāko patiesību!”
11. Pēc šiem Maniem pārliecinošiem vārdiem Jara nu paceļ augšup vairāk savu dabu, nekā savas
acis, un redzi, tūlīt atveras visas debesis un brīnišķā spožumā NESKAITĀMI DIEVA EŅĢEĻU PULKI
nolaižas lejā uz Zemi un dzied: “Sniedziet jūs, debesis, visu žēlastību taisnīgiem uz šīs zemes! Jo svēts ir
tas, kas nostājies uz tās par svētību tiem, kuri ir pakrituši, pirms vēl dziļajā bezgalībā Dieva žēlastības
gaismā mirdzētu saule!
12. Viņš paceļ Savus bērnus, kurus dzemdējis Sātans, un dara viņus par savas mīlestības bērniem!
13. Tādēļ vienīgi Viņam viss gods, visa slava un viss cildinājums; jo viss, ko Viņš dara, ir labi darīts,
un Viņa kārtība ir mīlestība, apvienota ar augstāko gudrību. Tādēļ vienīgi viņš ir svēts, pāri visam svēts,
un Viņa Vārda priekšā visiem vajag liekt ceļus debesīs un uz Zemes un zem zemes. Āmen.
134. Galilejas jūras pacelšana.
1. Kad JARA dzird šo dziedāšanu, viņa pavisam aizgrābta saka: “Kungs, to patiesi ir grūti izšķirt,
kas te ir skaistāks un brīnišķīgāks, vai dziedājums, vārdi vai brīnišķīgā tūkstoškrāsainā gaisma, vai šo
neskaitāmo ēterisko dziedātāju brīnumskaistie stāvi! Ak, tikai tagad man ir priekšstats, kas īstenībā ir
Dieva debesis! Ak, tagad es tūlīt vēlētos mirt un tad pāriet pie šiem skaistajiem dziedātājiem! Bet ja Tev,
ak Kungs, tas ir patīkami, saki man tomēr, kas sevī tomēr ir šie brīnišķīgie dziedātāji. Vai viņi patiesi ir
tas, kas viņi šķietas esam, jeb vai viņi ir no Tevis tikai šim acumirklim jaunradītas būtnes?”
2. ES saku: “Tie ir eņģeļi un tika radīti vēl bezgala agrāk, pirms vēl bija sastopamas kaut kādas pēdas
no kādas materiālas radības. Pasauc tikai kādu, un tu pārliecināsies, ka viņš, kā visi viņam līdzīgie,
ir augsti pilnīgas patiesas būtnes! Un Man vēl vajag tev piezīmēt, ka, lai cik viegli un ēteriski viņi arī
izskatās, tomēr katrā no viņiem mājo tik liels spēks un vara, ka mazākais un vājākais no viņiem vienā
acumirklī varētu tā iznīcināt visu zemi, ka no tās nepaliktu pāri ne visniecīgākais puteklītis. Tā kā tu to
nu zini, tad pasauc kādu no viņiem un liec viņam kādu pārbaudījumu!”
3. JARA saka: “Kungs, to gan neiedrošinos; jo, lai cik neparakstāmi skaisti viņi arī ir, tad man viņu
priekšā tomēr ir nelielas bailes!”
4. ES saku: “Bet bērniņ, vai tad Es pirms tam tev neizskaidroju, kas ir bailes? Redzi, tādēļ tu nedrīksti
baidīties, citādi man vajadzētu domāt, ka tavā sirdī arī vēl mājo kas pasaulīgs. Ja tu esi pie tā Kunga,
Kura vārda priekšā visas šīs būtnes liec ceļus, no kurienes tad jānāk tavām bailēm?”
5. JARA saka: “Tas, protams, ir pārāk patiesi; bet šādas nekad nejaustas ainas neparastam skatam no
pamatiem jāsatricina nabaga vājās meitenītes sirdi! Bet nu es jau saņemšos, un Tu redzēsi, ka tava Jara
var būt arī bez bailēm!”
6. Pēc šiem vārdiem viņa tūlīt pamāja vienam tuvākam EŅĢELIM, un tas lidinādamies acumirklī
nāca pie viņas un maigākā un mīlīgākā balsī viņai jautāja: “Jara, tu mana Dieva, mana Kunga kopš mūžības
brīnišķā, tīrākā meita, ko tava mīļākā, tīrā sirds vēlas no manis?”
7. Nedaudz samulsusi no šī debesu sūtņa spožuma un majestātiskuma, JARA saka: “Jā, jā, pareizi,
Kungs, kuru tu šeit redzi, man saka, ka katrs no jums ir tik ļoti brīnumvarens un lai es vēlētos caur kādu
156