Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
dai). Bet ne Pēteris, ne jānis neaptvēra, kā tikai caur viņu roku uzlikšanu akmens ir brīvi virzījies uz<br />
priekšu. Pēc tam arī visi pārējie mācekļi izmēģināja likt savas rokas uz akmens, lai uzzinātu, vai tas virzītos<br />
vēl tālāk, bet viņi ar akmeni neko nepanāca.<br />
16. Bet kad uz akmens savas rokas atkal lika Pēteris un Jānis, tad tas tūlīt atkal sāka virzīties tālāk.<br />
Te PĀRĒJIE MĀCEKĻI Man jautāja: “Kungs, kādēl tad mēs to nevaram panākt?”<br />
17. ES saku: “Tādēļ, ka jūsu ticība šur un tur vēl ir tārpu sagrauzta un tai trūkst pareizā spēka. Bet<br />
Es jums saku: ja jums būtu īsta ticība un jūs varētu nešaubīties par to, ko gribat panākt, patiesi, jūs varētu<br />
uzlikt savas rokas uz vesela kalna un tam pavēlēt, un tas, līdzīgi šim diezgan smagajam akmenim<br />
tūlīt atstāt savu vietu un virzīties kur citur. Bet tam jūsu ticība vēl ir daudz par vāju! Jā, es jums saku vēl<br />
vairāk! Ja jums piederētu patiesi stipra ticība, tad jūs tam augstajam kalnam, kurā mēs pie Geneceretes<br />
uzkāpām, no šejienes varētu teikt: “Pacelies un iekrīti jūrā!”, un kalns pēc jūsu vārda un gribas iekristu<br />
jūrā! Tomēr, ko jūs tagad vēl nespējat, to jūs reiz spēsiet! — bet nu baudām rīta maizi; jo vairs nepaies<br />
ilgs laiks, un mēs no ci;vēku masām tiksim gandrīz nospiesti. Bet maizes un zivju krājumu lieciet uz tā<br />
akmens, kas caur jums no šejienes ir ticis aizvirzīts tālāk!”<br />
18. Tad mēs baudījām rīta maizi un, kad kopā ar nedaudz zivīm to bijām apēduši, vēl ievērojamo<br />
pārpalikumu mācekļi nolika uz lielā, baltā akmens un mēs aplūkojām skaisto apvidu, kas no visām pusēm<br />
tālu izpletās mūsu priekšā. Skaidrā laikā no šī kalna šur un tur pavisam labi varētu ieraudzīt lielās<br />
Vidusjūras krastu un Sidonas un Tiras torņus un vēl daudzus citus novadus; īsi, skats no šī kalna bija<br />
ārkārtīgi pievilcīgs un sacentās ar vairākiem daudz augstākiem kalniem, kuros, lai uzkāptu, bieži būtu<br />
vajadzīga vesela diena. kalna augstums virs jūras līmeņa pēc šī laika mēra noteikšanas bija pāri četrtūkstoš<br />
pēdām. Bet plakankalnes virsma bija tik plaša un ērta, ka uz tās varētu nolikt īsti lielu pilsētu; tikai<br />
pieeja no visām pusēm bija diezgan stāva un vairākās vietās vajadzētu pielietot diezgan lielas pūles, lai<br />
to pārvarētu. Vairākās vietās šajā kalnā pat nebija iespējams uzkāpt; bet no tās puses, kur mēs tajā uzkāpām,<br />
tajā uzkāpt bija diezgan viegli. Un no šīs puses mēs tad arī pēc apmēram stundu ilgas skaistā skata<br />
aplūkošanas dzirdējām daudzu cilvēku balsis, starp tām arī jaunu un vecu, sieviešu un vīriešu sāpju<br />
skaņas.<br />
171. <strong>Lielais</strong> dziedināšanas brīnums uz kalna. (Mateja Ev. 15:30–31)<br />
1. Kad JŪDA ISKARIOTS to dzirdēja, viņš sasita rokas virs galvas un runāja: “Nē, te man tomēr reiz<br />
būs par daudz! Te tūlīt atkal nāk varbūt ne simtiem, bet gan tūkstošiem cilvēku un noteikti vairāk slimi,<br />
nekā veseli. Paliec sveiks tu, šīs augstienes klusais miers! Te atkal būs kņada un kņada un par kādu mieru<br />
vairs nevarēs būt ne runas!”<br />
<strong>2.</strong> ES saku: “Kāda tev tur daļa? Pie tevis noteikti nenāk neviena dvēsele un tev slimos nevajadzēs<br />
padarīt veselus; ja tev pie Manis ir par nemierīgu un par traku, tad dodies uz savu dzimteni un ar saviem<br />
podiem atkal apmeklē tirgus! Cik ilgi tu gribi būt pie Manis, tev vajag pakļauties Manai kārtībai,<br />
jo uz Maniem ceļiem un takām Es vienīgais esmu Kungs! Bet ja Es kādreiz iešu pie tevis un kopā ar tevi<br />
došos pa taviem ceļiem un takām, tad Es pakļaušos tavām pavēlēm un atzīšu tevi kā tavas lietas kungu!<br />
Bet šeit, Es domāju, it kā tomēr ir pretējs gadījums?!”<br />
3. Sevī ņurdēdams, JŪDA ISKARIOTS saka: “Nu ja, nu jā — es tikai drīkstu attaisīt muti, tā jau viss<br />
ir aplami! Turpmāk es varu palikt mēms kā akmens!”<br />
4. Beidzot atkal reiz sāka runāt gudrais NATANAELS: “Tas no tevis reiz būtu gudrs gājiens, bet ko<br />
es pie tevis vēl nekad neesmu pamanījis. Jā, īstā laikā runāt ir skaista lieta tam, kam ir ko teikt un kas<br />
prot runāt! Bet muļķim pilnīga klusēšana ir vēl daudz skaistāka!”<br />
5. Kamēr Natanaels Jūdam Iskariotam tā atsauca atmiņā vēl vairākus Zālamana gudrības izteicienus,<br />
no lielā kalna līdzenuma vairākām pusēm jau parādījās ļoti daudz cilvēku no dažādiem apvidiem<br />
un nesa sev līdz nolēmētos, aklos, mēmos, visāda veida kropļus un vēl daudzus citus ar visādām slimībām<br />
slimojošus cilvēkus un viss daudzos cietējus, kuru skaits bija ap pieciem simtiem, lika lielā aplī ap<br />
Mani, lai Es viņus dziedinātu. Un redzi, Es viņus izdziedināju ar vienu vienīgu Vārdu un tad izdziedinātajiem<br />
teicu: “Nu , piecelieties un staigājiet!” (Mt. 15:30)<br />
6. Te vispirms aklie pamanīja, ka viņi redz tika labi un skaidri, it kā viņi būtu tikko piedzimuši. Drīz<br />
pēc tam to pamanīja arī mēmie un runāja un deva atbildes uz katru jautājumu. Tikai tad nolēmētie un<br />
kroplie pamēģināja, vai viņu nolēmētie un pa daļai pavisam nokaltušie locekļi ir kārtībā. Bet starp vi-<br />
198
Change language