10.04.2018 Views

2. Lielais Jāņa Evaņģēlijs • 2. grāmata

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

viņi aptuveni jau zina, no kurienes pūš vējš. Bet es gribu, ka, atminoši atbildot uz Manu katrā ziņā diezgan<br />

augstu uzstādīto jautājumu, Jozem palīgā jānāk Manai Jarai! Un tā (Vērzdamies pie Jaras), pamēģini<br />

tu, mana mīļotā Jara, vai tu savā sirdī atradīsi pareizu atbildi uz Manu jautājumu!”<br />

4. MEITENĪTE, nedaudz smiedamās, runā: “Patiesi, tas mani ļoti pārsteidz, ka citādi tik gudrais<br />

Jose uz šo pavisam vieglo jautājumu tūlīt nav atradis derīgu un pilnīgu atbildi! — Kas gan citādi var būt<br />

pilnīga, mūžīga patiesība, ja ne pats Dievs, kas, kopš mūžības sevī ietverdams visu pilnību, Garā Sevī<br />

un Sev nemainīgi vienmēr ir viens un tas pats, tātad uz mūžību, jo viņš kā bezgalīgākā pilnībā Sevī pašā<br />

vairs nav iedomājams nekāds tālāks mainīgums. Dievs ir vienīgais un mūžīgais visas esamības pirmpamats.<br />

Viss, kas ir nav nekas cits, kā tikai Viņa fiksētas idejas; to esamība tātad ir arī dieva esamība un to<br />

dzīvība ir Dieva dzīvība.<br />

5. Tādēļ Dievā ir Viņa pilnīgākā, mūžīgā patiesība, jo bez Dieva nekur nekas nevar būt, — bet mūsos,<br />

cilvēkos, tikai tiktāl, cik mēs caur tīru mīlestību uz Viņu esam viens ar viņa svētāko garu. Tīra mīlestība<br />

uz Viņu savieno mūs ar Dievu un dara, ka mēs topam viens ar viņu; bet ja mēs tas esam, tad, uz<br />

kurieni vien mēs vēršamies, viss kļūst tīrākā gaisma. Un šī pirmgaisma augstākā gara tīrībā tad tieši ir<br />

mūžīgā nemainīgā patiesība, šī man šķiet vienīgā pareizā atbilde uz Kunga jautājumu mīļajam Jozem.<br />

6. ES Kirenijam saku: “Nu, ko tu saki par šo atbildi uz Manu Jozem uzstādīto jautājumu? Bet netici,<br />

ka Es to brīnumaini viņai esmu licis sirdī, bet gan viņa to ir atradusi uz pašas pamata. Un Es saku tev<br />

un jums visiem, kas šeit sēžat pie Manis pie šī galda: te neviens vārds nav par daudz vai par maz un ir<br />

pilnīgākā patiesība mūžībā.<br />

7. Bet kā viņa pie tās nonāk un ne Jose, kas bija apņēmis būt vienīgi par patiesību? Redziet, to dara<br />

viņas neierobežotākā, tīrākā mīlestība uz mani. šāda viņas mīlestība viņas sirdi savieno ar manējo un<br />

tādā veidā viņa vienmēr pa īsāko ceļu no viņas pašas minētā visas gaismas, visas esamības un visas patiesības<br />

pirmavota, kas uz mūžību nemainīgi manī ir viena un tā pati.<br />

8. Un tu, mans mīļais Jose, kur tu esi vienīgi par patiesību, ko tu nu saki Jarai, kas zināmā mērā ir<br />

tikai tīri par mīlestību?<br />

9. JOSE, nedaudz apmulsis, saka: “Ak Kungs, es nu labi redzu to tumšo plankumu sevī, bet neatrodu,<br />

kā no tā atbrīvoties! Es Jarai esmu nodarījis lielu netaisnību, un tai jātiek vērstai par labu, un ja Tev,<br />

ak Kungs, nekas nav pretī, tad es tomēr tūlīt pārsēdīšos pie viņas!”<br />

10. ES saku: “Ak, ne mazākā mērā; jo redzi, visa sabiedrība priecājas par jūsu savstarpējām pārrunām!<br />

Es tev saku: Tikai viņai līdzās tu atradīsi to, ko vienīgi tu gribi turēt par galveno!” — Tikai pēc<br />

šiem Maniem vārdiem Jose ātri pieceļas un nosēžas starp Jaru un viņas eņģeli Rafaelu.<br />

200. Joses un Jaras saruna<br />

1. kad JOSE atrodas pie viņas, viņš viņai sniedz roku un saka: “Nedusmojies uz mani, tu mīļā Jara!<br />

Jo redzi, man tak bija neiespējami zināt, ka tev kā tikko piecpadsmit gadus vecam bērnam piemīt lielāka<br />

gudrība, nekā visiem Zemes gudrajiem, kas ir dzīvojuši pirms mums; bet vienlaicīgi es tev tad nu arī<br />

lūdzu, lai tu man vēlētos atklāt ļoti daudz no tavas apslēptās gudrības!”<br />

<strong>2.</strong> JARA saka: “Un tu man no tavējās; jo arī tu zini daudz, kas man vēl varētu būt ļoti svešs!”<br />

3. JOSE saka: “Tas būs ļoti trūcīgi; jo, pirmkārt, mans gudrības kauss šķiet ļoti mazs un, otrkārt, bez<br />

tam līdzinās totāli caurumotam sietam! Īsi, pie manis nekad daudz neatklāsies, jo tieši daudz tajā nav!<br />

Tātad sāc tikai tu! Es arī patiesi esmu tā apmulsis, ka es nu nopietnībā nezinātu, pie kā ķerties, kas būtu<br />

piemērots, lai par to šeit ko teiktu. Augstākās, dievišķās gudrības priekšā cilvēkam ir grūti runāt, — bet<br />

toties jo vieglāk klausīties un klusēt. Bet tev, cēlākā Jara, ir labs tilts uz dievišķo gudrību; no tās tu vari<br />

smelt, kad un ko tu gribi! Tādēļ sāc tikai tu, un es, kā teikts, uzklausīšu tevi!”<br />

4. JARA saka: “Bet redzi, augstais Jose, tas pavisam neklātos! Jo meitene tak nedrīkst būt vīzdegunīga!?<br />

Jautāt tu man gan vari, un es tev atbildēšu; un, ja es tev jautāju, tad arī tu man atbildēsi!”<br />

5. JOSE saka: “Jā, jā jautāt būtu viegli, ja tikai tūlīt zinātu, par ko. kamēr es vēl biju neizglītots bērns,<br />

te sirds, protams, bija pilna no visādiem jautājumiem; bet kopā pats sevī visus jautājumus vairākkārt ir<br />

atbildējis, jauns jautājums ir daudz grūtāks, nekā atbilde uz vienalga kādu jautājumu. tādēļ es gan vēlētos<br />

tev lūgt, lai tu man uzdod kādu jautājumu, jo tu esi iekš daudz kā iesvaidīta un tādēļ arī vari man<br />

par daudz ko jautāt.<br />

6. JARA saka: “Nu tad mana Kunga vārdā, ja tu pavisam negribi citādi, tad es tev tūlīt gribu uzstā-<br />

230

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!