You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
lestība, viss gods un viss cildinājums! Ak Tu mīļais Tēvs, cik Tu tomēr esi labs pret tiem, kuri paļaujas<br />
vienīgi uz Tevi! Tu gan asi pārmāci visus, kuri neievēro Tavus baušļus, bet ka tad grēkus nožēlojošais<br />
grēcinieks Tevi atkal uzrunā: “Mīļais, svētais Tēvs, piedod manu vājumu!”, tad svētais, labais Tēvs viņu<br />
atkal uzklausa un ar Savu visvareno roku katrā nelaimē viņam atkal palīdz!<br />
9. Ak cilvēki, ņemiet visi piemēru no manis! Arī es biju grēciniece un Dievs mani lika zem Savas<br />
visvarenās soda rīkstes; bet es savā paļāvībā nesvārstījos, nožēloju savus grēkus un no sirds lūdzu uz<br />
Tēvu Debesīs; un redziet, Viņš, vienīgi Viņš uzklausīja manas lūgšanas un brīnumaini man palīdzēja<br />
manā šausmīgākajā nelaimē.<br />
10. Tādēļ uzticieties un paļaujieties vienīgi uz Viņu! Jo kur neviens cilvēks vairs nevar palīdzēt, tur<br />
nāk Viņš un nomāktajam palīdz! Tādēļ lai visi nepārtraukti slavē Viņu! Jo vienīgi Viņš var visiem patiesi<br />
palīdzēt! Bet tev, tu mīļais sūtni no Debesīm, es vēlreiz pateicos, jo Tev pašam vajag būt svētam darba<br />
rīkam visvarenā Dieva rokās!”<br />
11. Šis izsauciens, kas, sievai nezinot, attiecās vienīgi uz Mani, Man maksāja dažas sirsnīgākā aizkustinājuma<br />
asaras, tā ka Man vajadzēja no viņas novērsties.<br />
1<strong>2.</strong> Bet KirenijS to pamanīja un jautāja: “Kungs, kas Tev ir, ka tu raudi?”<br />
13. Un Es atbildēju: “Draugs, uz Zemes gan ir nedaudz tādu bērniņu kā viņa! Vai man, kā Tēvam,<br />
Kuru viņa tik sirsnīgi slavēja, nebūtu no prieka jātiek līdz asarām aizkustinātam! Ak, Es tev saku: Vairāk,<br />
kā katram citam tēvam! Redzi, kāda te ir viņa, tādam jābūt katram, un Man par viņu ir neparakstāms<br />
prieks! Bet viņai arī jāpamana, kas tas ir, ja Es no liela prieka par viņu esmu raudājis!”<br />
14. Pēc šiem vārdiem Es nosusināju asaras no Manām acīm un vēl vienīgi uz Dievu pavisam mīlestībā<br />
kvēlojošai sievai un tās bērniem teicu: “Tu Mana mīļā sieva! Tādēļ, ka tava mīlestība un tava ticība<br />
uz Dievu ir tik varena, ka līdzīga vēl reti sastopama, tad es nevaru tevi, tādu, kā tu nu esi, tā atlaist. Sūti<br />
savu vecāko dēlu pēc vīra, ka viņam jāatnāk; jo Man ar viņu vēl ļoti daudz kas svarīgs pārrunājams!”<br />
15. Pēc šiem vārdiem zēns tūlīt skrien uz pilsētu un īsā laikā atnāk ar izdziedināto tēvu.<br />
16. Kad abi atnāca, Es viņam teicu: “Draugs, lai tu kļūtu pilnīgi vesels ne tikai miesā, bet galvenokārt<br />
arī dvēselē, kas dzīvos mūžīgi, tad es tevi esmu licis pasaukt un tev jāzina, kas viss šeit ir noticis.<br />
Pirmkārt, tu visu vakaru kopā ar tavu mīļo sievu un bērniem būsi Mans viesis un, otrkārt, tu šeit tik<br />
daudz ko redzēsi un dzirdēsi un no tā viegli secināsi, kas ir Tas, kas tevi izdziedināja. Pēc tam, kad tu<br />
un tava sieva to zināsiet, jums arī būs tūkstoškārt vieglāk ap sirdi un tu sapratīsi, ka tu patiesi esi pilnīgi<br />
izdziedināts.<br />
17. Bet, pirms vēl pienāk vakariņu laiks, aizejam uz Jairusa uzcelto jauno sinagogu un Jairusam,<br />
viņa sievai, viņa meitai, viņas vīram Borusam, Kirenijam, Kornēlijam, Faustam, Kisjonam, viņa sievai<br />
un viņa bērniem mūs jāpavada.<br />
18. IZDZIEDINĀTAIS, kura vārds bija Baba, saka: “Meistar, lai notiek, kā un ko Tu gribi, es esmu<br />
gatavs Tev sekot līdz pasaules galam!” Pēc šiem Babas vārdiem mēs nu tūlīt dodamies uz sinagogu, kuru<br />
mēreniem soļiem varētu sasniegt kādā ceturtdaļstundā, bet pavisam ērti pusstundā.<br />
69. Jairusa kapenes.<br />
1. Tātad mēs to drīz arī sasniedzām, iegājām sinagogā un devāmies kapenēs, kurās vairāk kā četras<br />
dienas bija gulējusi Sāra un kur vēl atradās līķu saites un auti, kuros kā līķis bija bijusi ievīstīta Sāra. Bet<br />
šajās kapenēs vēl gulēja viens Jairusa drauga līķis. Tas bija kāds divpadsmit gadus vecs zēns, kas no kādas<br />
ļaunas slimības bija nomiris jau pirms pusotra gada; tas gulēja no ciedru koka izgatavotā zārkā un,<br />
izņemot kaulus, jau bija pilnīgi satrūdējis.<br />
<strong>2.</strong> Šo zārku uzskatot, JAIRUSAM acīs sanāca asaras un, pa pusei raudādams, viņš teica: “Cik pasaule<br />
tomēr ir ļauna lieta! Tā uz savas zemes ļauj izaugt maigākiem ziediem; un kāds ir to liktenis? Tas, ka tie<br />
mirst un izzūd! Rožu balzāmiskā smarža pārāk drīz kļūst par pretīgu smaku un maigā, nevainīgā lilija<br />
trūdot izplata pretīgu smirdoņu; hiacintu debesu zilais kļūst līķu dzeltenīgi pelēks un neļķes mirst — līdzīgi<br />
tūkstošām tās patīkami smaržojošām māsām.<br />
3. Šis zēns bija, varētu teikt, viens eņģelis! Jau kopš šūpuļa viņš bija dievbijības apgarots un jau savā<br />
desmitajā gadā saprata rakstus un turēja baušļus, kā pieaudzis dievbijīgs jūds! Īsi, viņa patiesi bērnišķi<br />
dievbijīgais dzīves veids un apbrīnojamās gara spējas mums deva pamatu skaistākām cerībām. Bet te<br />
par viņu nāca ļauna slimība un neviens ārsts to nevarēja pievārēt, un tā šajā zemē nomira viss, ko ar tie-<br />
80
Change language