Views
5 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

ļoti daudz izteicošu

ļoti daudz izteicošu liecību dod viņu ārkārtējākie darbi. Bet tikai būtu bijis ļoti vēlams, ka viņi līdzīgi gudras skolas būtu izplētuši tālāk visai tautai, jo es nevaru iedomāties, ka lielākā, gudrākā radītāja plānos būtu, ka vienai daļa cilvēces, un, proti, lielākai visu mūžu jāpaliek dumjai un totāli aklai. Bet pasaulē vienmēr tā ir, ka uz vienu gudro vienmēr ir vairāk kā desmittūkstoš dumjo un aklo; tā tas ir it visur. Bet kāpēc tam tā jābūt, tas, dabīgi, ir cits un ļoti grūti atbildams jautājums. 7. Mēs uz šī plašā pakalna esam sapulcināti kopā pie četri simts cilvēkiem, bet starp tiem būs tikko piecdesmit īsti gudrie! Tie romiešu karavīri un valsts virspavēlnieka daudzie kalpotāji nebūs pieskaitāmi pat pie vispēdējiem mācekļiem! 8. No šejienes īsti labi saskatāma tuvākā pilsēta un acis atklāj cilvēku pūļus, kuri vienmēr staigā pa vienu un to pašu vietu un vērīgi skatās mirdzošajā šķietamajā saulē un noteikti nezina, ko viņiem par šo parādību jādomā. Starp šīm cilvēku masām noteikti nav neviens gudrais, kaut gan daudzi no viņiem iedomājas tie esam, kas īstenībā ir sliktāk nekā ja cilvēks savas sirds patiesā pazemībā iedomājas, ka starp visiem biedriem viņš būtu tas dumjākais. Kādai šiem cilvēkiem vajag likties šai neparastajai parādībai! Kā viņi nu krustām šķērsām jautās un teiks: “Kas tas ir?! Ko tas nozīmē?! Kādas tam būs sekas?” 9. Bet kas viņiem uz visiem šiem jautājumiem atbildēs? Dumji un akli viņi iznāca no savām mājām un vēl dumjāki un aklāki tajās atgriezīsies! Vai tam tā vajag būt, vai tiem cilvēkiem nopietnībā vajag palikt dumjiem un akliem?! 10. Šeit klātesošiem cilvēkiem, ja arī viņi nav tieši mācekļi, mazākais, ir zināms tas, ka šī nav patiesā Saule, bet gan viņiem jau pazīstamā lielā meistara izsaukta šķietama Saule, un par šādu parādību viņi acīmredzami rāda pavisam priecīgas un līksmas sejas. Parādību viņi gan noteikti izprot tikpat maz kā es, bet viņi zina, ka tā ir viņiem zināmā lielā Meistara gribas brīnumainās varas rezultāts. Un kad it kā pēc kādas stundas Viņš šo lielo gaismu nodzēsīs, tad neviens no viņiem te to neņems pie sirds; jo katrs zinās, kas šo gaismu ir nodzēsis. 11. Bet kad citi cilvēki, kas neko nezina, pēc kādas stundas redzēs šo sauli, vietā, kur tā nu stāv, pēkšņi izdziestam, te viņus pārņems izbailes un izmisīgas bailes, un viņi noteikti ticēs, ka dievi ir augstākā mērā sadusmojušies un briesmīgi piemeklē Zemi. 12. Tālab, lai cilvēkus nomierinātu, būtu vajadzīgs, ka no šejienes tiktu sūtīti sūtņi, kas satrauktajām sirdīm visā īsumā pavēstītu, kas te notiek un ka tā ir tikai šķietama saule. — Kā tu domā, labais, mīļais draugs?” 97. Par ļaužu pamācīšanas īsto laiku un iedarbību 1. MATAELS SAKA: “Ak mīļotā! Tas tagad būtu ļoti nelaikā; pēc tam vēlāk jā, bet augstākā satraukuma brīdī tāds pasākums dvēseliskās dzīvības sfērā būtu tieši tas pats, kā ja vāroša eļļā ielietu aukstu ūdeni. Te viss uzliesmotu gaišās liesmās! 2. Bet dažas dienas pēc šīs parādības cilvēki visā šajā plašā apkārtnē kļūs pavisam labi pieejami; kaut gan augstākam, dabīgi, ne visi, bet lielākā daļa noteikti. 3. Visvairāk šī parādība stingri skars jūdu priesterību. Pirmkārt, viņus ļoti satrauca šodien notikusī totālā, dabīgā Saules aptumšošanās, jo šie cilvēki visu ņem materiāli un par kādu iekšēju garīgu līdzību viņiem jo mazāk tādēļ ir kāda jausma, ka viņi vairs nesaprot atbilstošu līdzību valodu, kurā savā laikā rakstīja Mozus un vēl daudzi citi pareģi un gudrie. 4. Proti, pravietī Danielā ir runa par kādām zināmām nopostīšanas liesmām un tur tik runāts par Saules aptumšošanos un vēl daudzām citām briesmām, kam visam bija tikai dziļi garīga nozīme. 5. Bet tā kā, kā jau iepriekš minēts, šajā laikā tieši jūdu priesteri ir kļuvuši pavisam materiāli, tad materiālās pasaules iedomātās bojāejas dēļ katra saules aptumšošanās viņiem iedveš vairāk kā paniskas bailes. Kamēr senie gudrie caur to norādīja tikai morālās materiālās pasaules cilvēku sirdīs ļoti vēlamo bojāeju, viņi domā vieliskas materiālās pasaules bojāeju un tādēļ viņiem vienmēr, kad parādās Saules aptumšošanās, ir izmisīgas bailes. 6. Kad tad nu pēc kādas nepilnas stundas šī Saule tā skaisti ātri nodzisīs, tad viņus pārņems lielas bailes, jo Mēnesi viņi šodien nedabūs redzēt, tā kā tas jau ir norietējis. Bet lielās bailes viņu acīs izraisīs kādu tāda veida parādību, kā tas ir pie žūpām, kur viņi smadzeņu reiboņa dēļ redz juceklīgi šaudāmies zvaigznes. Šī parādība viņus novedīs uz domām, ka pēc pareģojuma tieši zvaigznes krīt uz zemes un daudzām aklām muļķa galvām kā atgādāta būs klāt šausmu diena. No šīs vietas tu redzēsi, ka pie pēk- 106

šņas šīs šķietamās Saules nodzišanas pūlis pilsētas priekšā sāks pavisam šausmīgi gaudot; bet tas viņiem ne mazākā mērā nekaitēs, jo caur to viņi kļūs maigāki un pieejamāki tīrai patiesībai. 7. Rītdienas skaidrā diena viņu apziņu jau atkal padarīs mierīgāku, un te ar viņiem būs daudz kas iesākams. Jo rīt viņi bariem nāks pie jūras un skatīsies, vai arī jūras ūdens nav kļuvis par asinīm, un pie šīs izdevības ar daudziem varēs pārmīt daudz prātīgu vārdu. 8. Un mūsu svētais Kungs un Meistars šo parādību galvenokārt būs pieļāvis tieši šīs, ne labā gaismā stāvošās pilsētas dēļ! Ko Viņš dara, tam vienmēr ir kāds bezgala daudzpusīgs labs mērķis, tikai ko cilvēks dara bez Viņa, nekam neder un nenes nekādu labumu. 98. Orurana domas par Kunga klātbūtnes apziņu 1. Pēc šiem Mataela vārdiem ORURANS saka: “Bet man tev, tu mans nu vienmēr godājamākais draugs, vajag arī atklāti atzīt, ka pie domām par šīs saules pēkšņu nodzišanu man pašam uzmācas sava veida bailes; jo pie tam es redzu cilvēka pilnīgu nevarību iepretī Tā neierobežotai visvarenībai, kas gan ir mūsu sirdī, bet pamatu pamatā tomēr ir pārāk svēts un dižens, lai kāds no mums, kas reiz pazīst Viņa gudrību, varētu Viņam tuvoties! Vai ka es uzdrošinātos ar Viņu draudzīgā tonī runāt, kā ar kādiem citiem cilvēkiem! 2. Tā ir pavisam dīvaina doma un iet caur kauliem! Viņš ir viss visā, un mēs pret Viņu neesam pilnīgi nekas! 3. Protams, kāds no mums atkal sevi mierina, ka Viņš Pats Sevī ir augstākā un tīrākā mīlestība un tādēļ ar mums, nabaga cilvēkiem, ir ļoti pacietīgs, iecietīgs un žēlsirdīgs. 4. Bet Viņš reiz ir Dievs un uz mūžību nemainīgs un pilnīgi nemirstīgs, un Viņa esamībā visa bezgalība kā rasas piliens zāles galotnē karājas Viņa gribā; vieglākā Viņa mutes dvesma visu bezgalību varētu tā iznīcināt, kā te pavisam viegla vēja dvesma no zāles galotnes nopūš rasas pilienu. 5. Tu zini, ja ar skaidru prātu pie sevis šādas lietas pavisam mierīgi pārdomā, tad no šīm domām nav iespējams atbrīvoties. Būt Visvarenā redzamā tuvumā, tas ir un paliek kaut kas tāds, ko no vienas puses varētu dēvēt par lielāko svētlaimi, bet no otras puses tad tomēr vēlētos no Viņa stāvēt skaisti tālu nomaļus. Pielūgt Viņu no kāda zināma attāluma dvēselei un garam būtu liela bauda un visam cilvēkam noteikti kas ļoti ielīksmojošs; bet šeit Viņa tuvumā tomēr var darīt tikai vairāk slepeni savā sirdī. 6. Tāpat es nu vēlētos arī runāt ar Viņu, un man ir varena tieksme pēc tā, bet Viņa gara bezgalīgā lieluma dēļ, nevaru tam saņemt drosmi, kaut gan no ārienes Viņš izskatās pavisam nepretenciozs un patīkams vīrs! Bet, zinām, tīri dievišķīgs izskats Viņam tomēr paliek un, uzlūkojot Viņa acis un viņa pieri, redz, ka zem Viņa gribas vajag pakļauties debesīm un zemei. No Viņa acīm pilnīgi plūst gaismas stari un pavēl būt tam, kas nekad nebija. 7. Jā, draugs, kāda vienkārša un pilnīgi nepretencioza cilvēka personā savā priekšā redzēt pasauļu un debesu pilnīgu Radītāju, tas ir satriecošs skats! patiesi, tie pavisam vairs nav nekādi joki! Bet tas nu reiz tā ir un vienīgi Kungam visa slava, ka tā nu ir, jo pie šīsdienas apstākļiem bez Viņa mums klātos pavisam izmisīgi slikti. 8. MATAELS saka: “Tas noteikti, it sevišķi man un tev; jo mani nelabie būtu nožņauguši un tevi būtu novārdzinājusi saules aptumšošanās. Bet nu uzmanāmies; jo no šī brīža šķietamā saule vairs neturpināsies pārāk ilgi un pie ļoti retās saules pēkšņas nodzišanas būs liela kņada. 9. Pēc tam visi apklust un skatās uz šķietamo sauli. 99. Šķietamās saules nodzišana un tā efekts. 1. Dažus acumirkļus pirms nodzišanas Es visiem skaļi saku: “Sagatavojieties uz nodzišanu, bet tu, Markus, vispirms aizdedzini visas eļļas lampas un naftas lāpas, citādi pēc šīs spožās gaismas pēkšņi sekojošā lielā tumsa jūsu acīm būtu kaitīga un izsauktu sāpes!” 2. Markuss un viņa kalpotāji steidzīgi aizdedzina visa veida gaismas ķermeņus un Kirenijs un Jūlijs pavēl karavīriem izdedzināt žagarus un, kad viss deg, ES skaļi saku: “Nodziesti tu, gaisa šķietamā saule un jums, pie tam darbīgiem gariem, lai top miers!” 3. Pēc šī Mana sauciena šķietamā Saule pēkšņi nodziest, acumirklī visu apvidu pārklāja tumsa un no tuvu esošās pilsētas skaidri dzird baiļu pilnu skaļu gaudošanu. 107