3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

52. Snetala un Ribara dialogs par Rafaela brīnuma pārbaudījumu
1. Pēc kāda neilga laika RIBARS atkal saka: “Tomēr mazākais, no kāda mācekļa vēlētos uzzināt, ko
visu līdzās brīnumdziedniekam viņš jau ir iemācījies!”
2. ES saku: “Ak, tas var notikt ļoti viegli! Ir gan klāt pusdienas mielasta laiks un saimnieks ar to drīz
būs kārtībā; bet kādam nelielam mācekļa pārbaudījumam laika tieši pietiks un tieši kādam jaunākam,
un tev kā stingram eksaminētājam jārāda, ko visu viņš jau var! — Vai tu tā ko gribi?!
3. RIBARS saka: “Katrā ziņā, jo bez pārbaudes ne par vienu nevar tikt izteikts spriedums!”
4. Te Es pasaucu Rafaelu, kas pamatā un stingri ņemot tomēr arī ir Mans māceklis, kaut gan gars
tagad ietērpts ar vieglu matēriju. Tikko pasaukts, RAFAELS zibens ātrumā stāv Ribara priekšā un saka:
“Kādu pārbaudījumu tu prasi no Tā Kunga mācekļa?” Pie šī jautājuma Ribars pārdomā un mēģina izdibināt,
vai viņš varētu atrast kādam cilvēkam kaut ko īsti neiespējamu, ko nevienam cilvēkam nebūtu
iespējams izdarīt.
5. Uz to Es saku: “Nu, Es domāju, tajā lietā tavam viltīgumam, šķiet, klājas diezgan plāni!”
6. RIBARS saka: “Ak, nieki! “Festina lente” (“Lēnāk brauksi, tālāk tiksi”), saka romieši! Hostis cum patientia
nostra vietus (Caur pacietību nāk pie uzvaras)! Es tam māceklim došu pārkost riekstu, pie kura
viņa zobi tiks spēcīgi pārbaudīti!”
7. Te RIBARS noliecas pie zemes, paceļ no zemes vairākus pfundus smagu akmeni un smaidīdams
Rafaelam saka: “Mīļais, dievišķā meistara, kuram jāveic lietas, kādas var būt iespējams vienīgi Dievam,
mācekli! Ja tu no viņa ko visvarenu jau esi iemācījies, tad šo akmeni pārvērt labā, saldā maizē!”
8. RAFAELS saka: “Pārbaudi, vai akmens vēl ir akmens!”
9. RIBARS to pārbauda un saka: “Un kā vēl!”
10. RAFAELS runā: “Pārbaudi to nu vēlreiz!”
11. Ribars to vēlreiz pārbauda, pārlauž akmeni un atzīst, ka akmens patiesi ir kļuvis par maizi. Šāds
brīnums viņa rokās viņu pavisam samulsina, jā, viņš redzami tika pārņemts no lielām bailēm un nezināja,
kas viņam uz to būtu jāsaka.
12. Bet RAFAELS viņam saka: “Pagaršo to arī; jo acis ir vieglāk apmanīt, kā aukslējas. Dod to nogaršot
arī saviem draugiem, lai mums ir liecinieki, ka šī pārvēršana ir patiesa!”
13. Ribars sākumā brīnummaizi nogaršo diezgan uzmanīgi; bet, tā kā tā viņam tik ļoti labi garšo, tad
no viena gabala nokož krietnu kumosu un otru pusi dod nobaudīt saviem biedriem. Visi nu atrod, ka
maize ir neparasti garda, salda un vilinoši smaržojoša.
14. Bet Es pie tam jautāju Ribaram, teikdams: “Nu, mīļais draugs, ļauj man dzirdēt tavu spriedumu,
ko tu saki par šo kāda mācekļa izdarīto darbu?”
15. RIBARS Snetalam saka: “Brāli, runā nu tu, tu esi mazliet gudrāks, kā es! tas iet virs manas izpratnes
horizonta!”
16. SNETALS saka: “Tāda veida cilvēki, kāds esi tu, pasaulē nu ir ļoti daudz, kas sākumā plātās ar
savu nelielo prātu, bet ja tad nāk kāda parādība, kas sniedzas tālu pāri viņu saprātam, tad viņi stāv kā
laulības pārkāpšanā pieķerta sieva! Kas te nu cits sakāms, kā: Mataelam bija taisnība katrā zilbē, ar ko
viņš lielajam meistaram deva noteikti patiesāko liecību!
17. Ja šādas lietas jau var paveikt pat viņa māceklis, ko tad visu spēs darīt dievišķais meistars!
18. RIBARS saka: “Tas viss ir pareizi, un neviens no mums to nevar apstrīdēt; bet templī kā noteiktu
patiesību arī saka un māca, ka zināmi sevišķi magi, caur viņu rīcībā nodotu Belcebula varu, spēj darīt
ārkārtīgi neparastas lietas. pat romieši saka: In doctrina aliena canti, felices (laimīgs, kas kādā svešā mācībā
ir uzmanīgs –izd.), un Sapientia non incipt cum odio deorum (gudrība nesākas ar dievu ienaidu
— izd.).
19. SNETALS saka: “Izbeidz ar taviem dumjiem latīņu izteicieniem; un mūžīgi vari mani likt mierā ar
tavu muļķīgo Belcebulu! Vai tad tu pirmīt nedzirdēji runājam dievišķi gudro Mataelu un no tā tu viegli
varēji secināt, ka lielā meistara mācība caur patiesību, mīlestību un darbību katru cilvēku pieved pie
Dieva? Nu, tam nolūkam lielajam meistaram būtu jāizmanto visu melu un visas krāpšanas priekšnieku?
Aklais ēzeli, kas tu vēl vienmēr esi, vai maize bija meli, jeb vai tā bija patiesa maize?
20. Ja to būtu pagatavojis Belcebuls, tad labākās maizes vietā tev tagad māgā būtu akmens; bet, tā kā
tā bija īstākā maize, kā nākusi no debesīm, tad tu tāpat kā es visā tavā miesā, kā es manējā, nu vēl jūti
īsti dievišķi patīkamas garšas sajūtu.
58