3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

savā pareģojumā šoreiz pats esi nedaudz pārrēķinājies! Ar Saules pilnīgu uzlekšanu un ar Kunga atgriešanos
šoreiz pilnīgi uz mata nesakrīt! Redzi, Saule jau stāv diezgan augstu virs horizonta un no Kunga
vēl nav ne pēdas! Saki un man, kā man tavs pareģojums jāizskaidro?”
13. Rafaels saka: “Bet tev savas acis arī vajag vērst tur, no kurienes Viņš nāk! Atskaties, un tu tūlīt
pārliecināsies, ka es jums neesmu pareģojis nepareizi!”
133. Par pareizu Dieva meklēšanu.
1. Mataels, Arurans, Ebals un četri Mataela biedri ātri atskatās un redz Mani un veco Markusu uzkāpjam
no pakalna un steidzas man pretī.
2. Kad viņi nonāk pie Manis, viņi visi gan mīlestības draudzīgi Mani sveicina un pateicas Man par
Manu atgriešanos, bet tā ka viņi pie Manis neredz Jaru un Helenu, tad viņiem kļūst baisi un Ebals, par
savu Jaru ļoti noraizējies, Man diezgan bailīgi jautā, vai viņas abas neesot pie Manis mežā atnākušas, jo
pēc Rafaela vārdiem viņas esot steigušās Man pretim. Un tā ka viņas nu neesot pie Manis, tad vajadzētu
viņas mežā meklēt. Es tātad varētu Rafaelu sūtīt viņām pretī, lai viņas sveikas un veselas atkal atgrieztu
atpakaļ pie sabiedrības!
3. Es saku: “Kādēļ jūs raizējaties par tiem, kas Mani meklē? Vai tad jūs domājat, ka Es kādu tikai tad
varu pasargāt no briesmām, ja Es miesīgi esmu viņa tuvumā? Kad tu Aruran biji lielās briesmās, kas tad
Man teica, lai Es tevi ieraudzītu un glābtu? Vai Es itkā nu nezinu kur viņas abas nu ir un meklē Mani?
neraizējies par viņām, viņas jau atgriezīsies!
4. Savās sirdīs viņas Mani arī atrada, kas te katram ir vieglāk par vieglu! Bet kas Mani iet meklēt ārēji,
kaut gan zina ka Es esmu meklējams tikai iekšēji, tam šo mācību arī vajag saņemt šeit, protams tikai
piemēra pēc to, ka tikai ārēja meklēšana un Man pretimnākšana meklētāju neliek situācijā nākt Man
tuvāk, bet gan tikai Mani vairāk un vairāk pazaudēt! Par to jūs rīt kā sabatā ļoti labi varat pārliecināties!
-Vispār viņas abas tomēr abas ir nākušas Man uz pēdām un nu drīz būs te.”
5. Ebals saka: “Nu, ja tikai tā, tad jau viss atkal ir kārtībā. Vispār viņas gan būtu pie mums palikušas,
ja pēc Rafaela vārdiem viņas tik ātri nebūtu apņēmušās steigties pretī. Labais jauneklis, lai cik tālu tas
ir, visu redz tuvumā un viņš nekad nevienu no kaut kā viegli neatrunās un pat ja beigās kaut kas būtu
slikts, jo te tad viņš caur rūgtām pieredzēm grib kādu vest uz pareiza ceļa. Un tā viņš pirmīt abas neatrunāja
neiet tev pretī, bet gan caur saviem vārdiem tikai vēl vairāk skubināja un tādēļ viņas nogurušas
kaut kur sēž un pašas nezina ko darīt. Bet manai Jarai notiek pēc taisnības, jo viņa labi pazīst Rafaelu
un zināja ko dara! Bet viņš var priecāties, kad viņas atgriezīsies viņš atkal saņems pavisam izsmalcinātu
lekciju un atkal brīnīsies par Jaras mutīgumu.”
6. Te tieši pienāk klāt Rafaels, kas pa to laiku bija pamodinājis guļošos un Ebals viņām saka: “Tu jau
atkal esi cēlonis Jaras nedaudz neveiksmīgajam pasākumam un kopā ar viņu arī Helenas. Man tev atklāti
jāatzīst, ka veids kā tu apejies un vadi cilvēkus kas tev uzticas, man pavisam nepatīk. Ja kāds māceklis
grib ko darīt kas nav pilnīgi pēc kārtības, tad tev ar padomu un rīcību viņu no tā vajag atrunāt, bet nezināmā
mērā vēl ieteikt, ļaut viņam grēkot un caur tā ļaunajām sekām viņu pasargāt no kāda turpmākā
grēka. Tava veida garam tas gan var likties kas pavisam labs un mērķtiecīgs, bet pēc manas arī ne tieši
pēdējās izpratnes tā, kas nekad neder!”
7. Rafaels saka: “Tu gan esi pavisam godīgs un taisnīgs jūds, bet kas attiecas uz Kunga slepeniem
ceļiem, te tu esi dumjš kā zivs! Vai tad tu domā, ka to ko es daru, es daru pats no sevis?! Es esmu Kunga
pirksts un daru kā Kunga Gars mani mudina. Ja tev būtu vairāk izpratnes, tad tu to labi saprastu. Bet es
zinu ciktāl tava izpratne garīgās lietās sniedzas un tādēļ tev piedodu tādu vājību. Bet ka viņas abas nav
nomaldījušās, to tu vari redzēt no tā, ka viņas pavisam sveikas un veselas no Markusa būdas pāri kalnam
nu nāk pie mums Markusa meitas pavadītas, kas mums nes ziņu ka brokastis mums ir gatavas.”
8. Ebals saka: “Jā, bet kā tad mums neredzot viņas ir nonākušas tur lejā?”
9. Rafaels saka: “Vai tad Kungs pirmīt neteica, ka viņas Viņam ir nonākušas uz pēdām?”
10. Ebals saka: “Nu, nu, es jau atkal apklustu; ja viņas atkal ir te, tad jau man viss ir labi!”
134. Cēzarijas Filipas izpostīšanas iemesls.
1. Pēc šīs sarunas Markuss pavēsta, ka brokastis ir pagatavotas un ēdieni un dzērieni jau ir uz gal-
138