Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
ūtnes esamību nav nekāda tukšas fantāzijas aina.<br />
8. Šīs lielā ilgas kļuva lielākas un lielākas un karstākas kļuva svētās alkas pēc Tevis, ak, Kungs Tavā<br />
Garā pirmā cilvēku pašā skaidrajās un vēl pilnīgi nesamaitātās sirdīs.<br />
9. Šie pirmie cilvēki gan mīlēja viens otru, bet viņi vēl viens otru nepazina un tādēļ viņu mīlestība uz<br />
Tevi, ak, Kungs, apvienojās un abos radīja arvien lielāku un noteiktāku paļāvību, ka jābūt kādam lielam,<br />
svētam un visvarenam radītājam kas cilvēkus ir licis par kungiem pār visu zemi un pār visām lietām,<br />
tādēļ ka viņu gribas priekšā noliecas visas citas zemes radības.<br />
10. Kad tādas ilgas, zināmā mērā iepazīt Tevi personīgi sasniedza augstāko kulminācijas punktu, tas<br />
tad arī aizkustināja Tavu Dieva sirdi un Tu atvēri cilvēku iekšējo redzi šim momentam Sev gādāji ēterisku<br />
cilvēka formu un parādīji Sevi pēc Tevis alkstošiem cilvēkiem.<br />
11. Tikai tad cilvēks ieraudzīja savu jausmu lieli svēto patiesību un pilnīgāko īstenību un bija liels<br />
prieks par Tevi, bet arī patiesas bailes Tavā priekšā, kas Tu viņam kā visām lietām devi esamību.<br />
12. Toreiz cilvēks bija labs un skaidrs kā Saule; nekas neaptumšoja viņa prātu un tas ko nu dēvē par<br />
kaislību bija tālu no viņa krūtīm.<br />
1<strong>3.</strong> Bet Tu, ak, Kungs, labi zināji, ka cilvēka forma, atdzīvināta tikai caur Tavas gribas dvašu tā nu<br />
bija spējīga sākt strādāt pie sava pašas iekšējās izglītības lai sasniegtu brīvu patstāvību.<br />
14. Tu viņu pamācīji un rādīji viņam abus ceļus — to vienu, kas ved uz Dievam līdzīgu brīvāko patstāvību,<br />
un to otru, kas ved uz tiešāku, tātad pilnā mēra nepatstāvīgu esamību.<br />
15. Viens bauslis bija tas liktenīgais ceļa rādītājs un pats apšaubāmais dubultceļš.<br />
16. Bet lai tas bauslis jaunajam cilvēkam kļūtu tas, kas tam būtu jābūt, Tev cilvēkam vajadzēja piebiedrot<br />
kādu kārdinājumu, lai tas viņu pamudinātu bausli neievērot un tad cilvēks bausli turētu un ievērotu<br />
aiz paša stingrākās gribas.<br />
17. Kādu laiku tas tā arī bija; bet Tu Pats redzēji, ka caur šī viena baušļa stingru turēšanu cilvēks tomēr<br />
nevarēja sasniegt to pilnīgas patstāvības augsto pakāpi, kas viņam no Tevis bija nosprausts.<br />
18. Lai to sasniegtu, cilvēkam vispirms vajadzēja tikt no Tevis vēl dziļāk un tālāk atšķirtam; viņam<br />
vajadzēja kļūdīties un krist, un tikai tad tāda augstākā atšķirtība no Tevis ar lielām pūlēm un zem visādiem<br />
kārdinājumiem un grūtībām sākt pavisam no jauna koncentrēties un ar nomāktu un nožēlas pilnu<br />
sirdi mēģināt izdibināt Tevi.<br />
19. Kad tā kritis cilvēks grūtākām pūlēm no saviem dziļākiem dziļumiem atkal virzījās augšup pie<br />
Tevis, Tu viņam atkal nāci pretī, vēlreiz viņam parādīji sevi kādā jau daudz lieliskākā formā un tāpat<br />
arī plašāka apjoma cilvēku pamācošajās atklāsmēs. Tu devi viņam to lielo apsolījumu, kuru mūsu acu<br />
priekšā Tu un pilnīgi un skaidri esi realizējis caur to, ka Tu cilvēkam kļuvi arī pilnīgākais līdzcilvēks, lai<br />
viņš visās turpmākās mūžības var Tev stāvēt pretī pilnīgi patstāvīgs un caur to Tev būtu lielākā, brīnišķīgākā<br />
un noteikti svētlaimīgākā bauda. Taviem bērniem nestāvēt pretī visā bezgalīgā plašumā un caur<br />
to kā nekad neredzams un sajūtams Dievs, Kungs un Tēvs, bet gan kā saskatāms mīļš Tēvs, kuru bērni<br />
var mīlēt, stāvēt pretī un visus labos bērnus personiski vest visās Tavās brīnumainās debesīs!<br />
20. Kāda svētlaime tā varētu būt arī kādam bezgalīgam Dievam ja Viņš Savus mīļos bērnus gan varētu<br />
redzēt, bet viņi nekad nekur nevarētu ieraudzīt Viņu citādi, kā tikai kā bezgalīgu gaismas jūru?! Bet<br />
Tu cilvēkiem esi sagādājis augstāko svētlaimi un kā patiess, vienīgais un mīlestības pilnākais Tēvs caur<br />
to arī Pats Sev!<br />
21. Jo kāds gan prieks Tev Pašam varētu būt par visiem Taviem labākiem un sirdī tīrākiem bērniem,<br />
kuros noteikti jābūt gaišākai apziņai, ka viņiem mūžam nekad nav Tevi jāredz un jādzird Tevi<br />
runājam?!<br />
22. Tātad Tu to, ak, Kungs, visu esi darījis Sevis un cilvēku dēļ, lai tīrie Tevī kļūtu svētlaimīgi un arī<br />
Tu viņos varētu baudīt augstāko svētlaimi!<br />
2<strong>3.</strong> Un ja nu no debesīm nokāpj visi eņģeļi un var man minēt kādu citu galveno iemeslu Tavai tagadējai<br />
pilnīgai un pat materiāli formālai cilvēka tapšanai, tad es uz mūžību atsakos no manas cilvēcības<br />
un gribu pārstāt būt, jeb arī uz visiem laikiem būt kāds dzīvnieks!<br />
24. Ja Tev, ak, Kungs, Sevī nebūtu mīlestības, tad Tu arī tikai vienu Savu vislielāko ideju mūžam nekad<br />
nebūtu izsaucis saskatāmā un formālā esamībā; bet caur to, ka Tu Savā Dieva sirdī Pats atradi lielu<br />
prieku par Tavu brīnumaini lielisko un lielo ideju, un to mīlēji jau pirms Tava bezgalīgā gudrība un vara<br />
radīja ārēji saskatāmu un caur Tavu spēku formāli nostiprinātu esamību. Tava mīlestība, kas arī kļuva<br />
arvien kvēlošāka un darbīgāka tad nu arī spieda Tevi Tavai idejai dot esamību kā ārpus Tevis un tādēļ<br />
200
Change language