Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
statuja!”<br />
62. Risas pasaules gudrība<br />
1. Pēc tam pie galda kļūst kluss, bet toties tie trīsdesmit jaunie farizeji un leviti savā starpā strīdas,<br />
jo viņu runātājs Hebrams arī viņiem zināmā mērā ir pavēlējis klusēt. Starp viņiem ir kāds, vārdā Risa,<br />
kura vecākiem ir daudz īpašumu, kam pēc viņu nāves vajadzētu pienākties viņam kā vienīgajam mantiniekam.<br />
Viņš nu ļoti šķendējas, kad Hebrams viņam atgādina, ka nu viņam mīļāk klusējot būtu jāpārdomā<br />
gudrā Mataela un sevišķi tā Dziednieka no Nācaretes gudros vārdus, nekā nepārtraukti jātrin<br />
mēle sava nesvarīgā mantojuma dēļ.<br />
2. Bet RISA Hebramam izsaka nekrietnu iebildumu, teikdams: “Nabaga velni beigās vienmēr kļūst<br />
dievbijīgi un noslīd visādās gudrībās, jo viņi zina, ka viņiem no pasaules daudz nav sagaidāms, un lielie<br />
un bagātie dažreiz arī kļūst dievbijīgi un gudri, lai satracinātus kļuvušos nabaga velnus atkal vieglāk var<br />
atvest atpakaļ pie lēnprātības un pacietības, un viņi turpmāk atkal pacietīgi panes viņu ļoti nomācošo<br />
nabadzību!<br />
<strong>3.</strong> Bagātie iet sinagogā un nabagu acu priekšā lūdz, lai viņi tic, ka vajag būt dievbijīgam, lai no Dieva<br />
tiktu tā svētīti; un nabagie arī daudz lūdz, pirmkārt, lai arī no Dieva tiek svētīti un, otrkārt, lai bagātais<br />
viņu redz un par to it kā lai pasniedz kādu ubaga dāvanu. Kāda tad starp abiem ir starpība? te nav nekāda<br />
starpība! Jo te bagātais padara aklu nabago, un nabagais, cik daudz iespējams, bagāto, lai no viņa<br />
kaut ko dabūtu. bet mani neviens nekad nepiekrāps, arī neviens brīnumdaris; jo brīnumdari pārāk labi<br />
zina, kam un kāpēc viņi dara viņu šķietamos brīnumus! Ja viņi ir viņu slepeno mācību ļoti lieli meistari,<br />
te viņi, protams, pielauž lielu un mazu un tiek godāti pilnīgi kā augstākas būtnes un caur to kļūst bagāti<br />
un vareni.<br />
4. Īsi, aklo priekšā viegli būt gleznotājam; viņiem glezno priekšā lāci un saka: “Redziet, te ir viena<br />
pievilcīga jaunava!”, un viņi tam tic. Bet, ja kādam manā priekšā būtu jādara kāds brīnums, tad caur to<br />
visacīgo Risu tomēr nevarēs apžilbināt un no viņa nopelnīt un dabūt kādu nabaga dāvanu!<br />
5. Pasaulē viss ir krāpšana; kas vissmalkāk prot apkrāpt, vienmēr ir pašā augšā! Bet, kas savās krāpšanās<br />
ir nedaudz neveiklāks, tas uz nelīdzenā laimes ceļa arī neizdarīs pārāk lielu lēcienu!<br />
6. Bet laimīgs ir tikai tas, kas šeit kopš dzimšanas ir visādu bagātību īpašnieks un pie tam vēl iespējami<br />
asu skatienu, lai viņam lācis nevar tikt zīmēts priekšā kā jaunava! Tāds ir mans veselīgais, ne no<br />
viena nabaga velna neaptumšots pasaules un visu apstākļu uzskats. Tāds tas vienmēr bija un vienmēr<br />
arī paliks!<br />
7. Bet lai katrs tikai atstāj mani mierā ar mūžīgo dzīvi pēc nāves! Jo, kā ar to ir, to mums rāda katrs<br />
kaps, kā arī katrs no vecuma nokritis koks kādā mežā. Kas nāk no zemes, atkal kļūst par zemi un cits<br />
nekas nav — izņemot dievbijīgā fantāzija no nabaga velnu puses, kas no bagātiem, protams, labprāt tiek<br />
atbalstīta.”<br />
8. HEBRAMS, kā jau iepriekš minēts, par tāda veida izteicieniem ir ļoti sašutis un Risam saka: “Pie<br />
tevis tātad Mozus un tie visi lielie pravieši nav nekas cits, kā īsteni vai izdomāti aklās cilvēces krāpnieki,<br />
un tagadējais dziednieks no Nācaretes pie tevis nestāvēs ne par matu labāk?!”<br />
9. RISA saka: “Jā, ja arī ne tieši kāds ļaunprātīgs krāpnieks, bet labāka veida krāpnieks tomēr; jo visi<br />
aklajiem cilvēkiem ļoti laba cilvēka vietā prot uzgleznot ja ne tieši kādu lāci, tad tomēr pērtiķi un x vietā<br />
likt y!<br />
10. Bet, kas attiecas uz dziednieku no Nācaretes, tad arī viņš noteikti caur apmācīšanu ir ticis labi iepazīstināts<br />
ar slepeniem spēkiem. Tagad viņš tos var izlietot; un mēs, kas tajos neiesvaidīti skatāmies te<br />
kā vērsis jaunos vārtos un nezinām, kur tā lieta sākas un kur beidzas.<br />
11. Bet viņa mācība ir laba; jo, ja visiem cilvēkiem būtu tāda mācība un viņi tai sekotu, tad beigās<br />
visiem cilvēkiem arī vajadzētu klāties iespējami labi! Bet kas tagad tādu mācību visiem cilvēkiem uz<br />
plašās zemes sludinās? Un, ja arī tas kaut kur būtu iespējams, jautājums: Pret kādiem nepārvaramiem<br />
šķēršļiem šāds darbs atdurtos?!<br />
12. Jo visās lietās cilvēki ir pieejamāki, kā tieši viņu dažādās reliģijās un Dieva mācības lietās!<br />
1<strong>3.</strong> Vienkāršais cilvēks visur ir daudz vairāk dzīvnieks, nekā cilvēks. Viņam trūkst katra augstāka inteliģence<br />
un tādēļ, neskatoties uz visu acīmredzamo nepatiesīgumu un saldu muļķību, viņš neļaus sevi<br />
izcelt no viņa tūkstošgadīgiem pamatojumiem; bet vairāk inteliģents cilvēks domās: “Pie senās muļķības<br />
70
Change language