3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

edzams, — kas, dabīgi, notika vienā acumirklī, — te drīz pēc tam no smiltīm izlēca žurka vai pele un
pa galvu pa kaklu metās prom. Šis burvis arī teica, ka no smiltīs iemestajām nūjām viņš iegūs žurkas
un peles. Bet pēc tam es smiltis pārmeklēju un mestās nūjas atradu pavisam neskartas, bet es arī pārāk
skaidri atradu pēdas, ka burvis, it kā bez lieciniekiem, smiltīs noturēja zināmu skaitu žurku un peļu
caur to, ka viņš vairākās no viņa sagatavotās bedrītēs ielika zināmu viņš iemīļotu ēsmu, ko baudot, tur
liktās žurkas un peles tik ilgi izturējās pavisam mierīgi un omulīgi, līdz veikli mestā nūja tās spieda no
bedrītēm izlēkt un skriet prom.
2. Dumjā tauta persiešu magam parādīja gandrīz dievišķu godu un viņa maisu piebāza pilnu ar visādām
dārgām lietām un, kad es dažus šķietami nedaudz gudrākus gribēju pārliecināt par krāpšanu, viņi
mani nosauca par ļaundari un man tikko pietika laika laisties lapās. Pie tam es ieguvu pārliecību, ka
tāda veida magi ir pavisam smalki krāpnieki, kas caur viņu iespējamām zināšanām un pieredzi plašos
dabas novados prot izmantot daudzu cilvēku, kas dzīvo kā kustoņi, dumjību, un, otrkārt, ka īsti dumjš
cilvēks arī pie kāda gudra cilvēku drauga labākās gribas nekad nav pilnīgi pārliecināms par patiesību.
3. Un tādā veidā gan it kā izskatīsies visi priesteru un magu slavinātie brīnumdarbi visā Ēģiptē un
Persijā, un esejiešu brīnumdarbiem nebūs cits izskats.
4. Bet šie abi brīnumi šeit, kurus veica lielā meistara māceklis un brīnumainākās izdziedināšanas,
par kurām mēs dzirdējām, ka tās no lielā meistara ir tikušas paveiktas, stāv tik pilnīgi pāri visām maģiskām
krāpšanām, kā Saule ar tās gaišāko un tīrāko gaismu stāv pāri katrai nenozīmīgai un mānīgai muklāja
gaismai. Pie šiem diviem brīnumdarbiem katrai cilvēciskai gudrībai, kā teikts, nešaubīgi ir beigas;
te vairs nelīdz nekāda prātošana un pārbaudīšana, te darbojas Dieva visvarenība, kurai, dabīgi, nekas
nevar būt neiespējams!
5. Bet mums paliek mācība, ka mums tieši tādēļ jo dzīvāk jāseko tam, ko māca lielais dziednieks,
jo caur viņu, kā man nu sāk likties, varbūt tieši šajā mūsu laikā varētu sākt piepildīties sens Jehovas
apsolījums.
6. ES, no tiem divpadsmit vēl vienmēr personīgi nepazīts, Snetalam saku: “Vai tu gan esi pārliecināts
par šādas domas pareizību?”
7. SNETALS saka: “Draugs, manas domas, mazākais, manī nu kļūst par pārliecību. Jo redzi, man ir
pavisam vienkārši, bet noteikti dibināts pamats to pieņemt. Dievs ir bezgala pārāk liels un gudrs, lai
Viņš kādu cilvēku tik vareni modinātu un viņu pildītu ar savu visvareno Garu tikai tādēļ, lai viņš tad
dziedinātu vairāku cilvēku miesas un no akmens izvilktu maizi un zivi. Ar šādu cilvēku, kas te stāv tālu
pāri Mozum un visiem citiem praviešiem, kā Saule te stāv pavisam viena, Dievs noteikti noteikti saistījis
arī kādu augstāku un mums vēl pavisam nezināmu, lielāku mērķi! Jo kādam ļoti nesakārtotam mērķim,
vienīgi, lai ziņkārīga un brīnumu alkstoša pūļa acu priekšā veiktu visādus brīnumus, Dievs uz šīs zemes,
kā teikts, nav licis šādu Dieva cilvēku. Es viņā gandrīz vēlētos atklāt caur visiem patriarhiem un praviešiem
pasludināto jūdu lielo Mesiju, un par to, mīļais draugs, esmu gandrīz pilnīgi pārliecināts!
8. Ja viņš tomēr tas nebūtu, tad es patiesi nezinātu, uz ko tad mums vēl jāgaida, kas spētu veikt vēl
lielāku un Dieva cienīgāku! Kā tu, mīļais draugs, domā, pieņemot, ka tu kā grieķis kaut kur esi iepazinies
ar jūdu rakstiem?!”
9. ES saku: “Jā, es domāju pilnīgi tāpat; jo jūdu raksti man ir ļoti labi zināmi. bet nu es no taviem
biedriem tomēr gribētu uzzināt, ko viņi saka par šīm mūsu pavisam labi pamatotām domām. Ribars
tiem desmit pārējiem biedriem ir puslīdz runātājs viņu vārdā. Tādēļ pajautājam par to viņam, un redzam,
ko viņš tieši teiks. Jautā tu viņam!”
10. SNETALS saka: “Tādēļ pie viņa ar lūgumu jāgriežas tūlīt; jo, cerams, tagad viņš savu zivi būs pietiekami
apskatījis!”
56. Snetala un Ribara uzskati par Jēzu
1. Tad, paraudams viņu aiz svārkiem, SNETALS vēršas pie Ribara teikdams: “Tu, Ribar, šeit ir runa
par ārkārtīgi svarīgu jautājumu un lietu tieši mums, jūdiem; varbūt arī tu mums par to vari dot tieši ne
nesvarīgu izskaidrojumu, pie kam, cik man zināms, tu tomēr labāk pārzini rakstus, kā kāds vienkāršs
jūds. Redzi, mums ir zināmi visi lielie apsolījumi, sākot no Ādama līdz gandrīz mūsu laikiem, saskaņā
ar pavisam ne tīri no gaisa grābtiem apsolījumiem mās gaidām vienu mesiju, kuram tieši jūdus, kā seno
Dieva tautu, jāatbrīvo no visām, lai kāda veida miesīgām un garīgām slimībām! Nu, slavenā dziednieka
62