3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

atrodas šeit mūsu vidū, kā visi pravieši Viņu ir uzticami pieteikuši, man no augšas tika piespēlēts kā neapstrīdams
pierādījums.
6. Toreiz, tāpat kā tagad starp mums bija kāds eņģeļa gars, tērpts ēteriskā ķermenī, tas ir kad Kungs
Kannās mūs apmeklēja. Pēc Kunga pavēles šis eņģelis no manas dvēseles acīm atraisīja saites un pēc
tam manā būtnē tūlīt kļuva skaidra manas pirmpasaules vai labāk, citas pasaules esamība.
7. Es tūlīt pazinu, to brīnišķo, lielo pasauli, kur pirms šīs manas esamības uz šīs zemes es miesā esmu
dzīvojis un darbojies; jā es pat ieraudzīju manus tur miesā vēl dzīvojošos brāļus un māsas un eņģelis
man uz šīs zemes pat šeit atgādāja dažus man piederošus rakstām piederumus, kurus es tūlīt pazinu kā
neapstrīdami īstus.
8. Kad man tika aizdedzināta Tāda milzīga garīgā gaisma, tad es gan labi redzēju ko visu esmu parādā
Dievam tam Kungam un pat mīlestības pilnam Tēvam!
9. Tikai no tā mirkļa es aptvēru manas dzīvības, kā arī katra cilvēka dzīvības nenovērtējamo dārgumu
un nevaru vien pietiekami slavēt, mīlēt un cildināt Dievu to Kungu un visus manus līdzcilvēkus.
10. Bet pirms brīnumakta es biju tikpat pret dzīvību naidīgs cilvēks kā tu tas biji; bet jau iepriekš
esmu pārliecināts, ka drīzumā tu būsi un domāsi pilnīgi tā kā es nu domāju un kāds esmu. Bet to ko es
tev esmu izstāstījis, to tev pie šī galda, kā pilnīgi patiesu var apliecināt gandrīz visi, ja tu vēlies viņus tam
nolūkam aicināt.
11. Bet lielākais, uzticamākais liecinieks starp mums ir tieši Pats Kungs, kas tevi pie manis noraidīja
tādēļ, lai tu no manis uzzinātu vai pēc tavām domām cilvēks Dievam tam Kungam nav parādā ne pateicību,
ne slavinājumu un mīlestību.”
223. Pasaules dabas kārtība.
1. Murels saka: “Es tev pateicos, tu mans dziļi modinātais draugs un brāli Philopold! Tu man esi atklājis
to par ko Zālamans savā augstākā gudrībā jādomā nekad nav sapņojis. Tā lieta gan ir tik ekstra ārkārtēja,
ka katram domātājam to tūlīt vajadzētu apšaubīt, jo mūsu ārējam cilvēka prātam par to nav ne
dzirkstelīte no kādas lai cik niecīgas nojausmas; un tomēr, kopš šī brīža es par nevaru šaubīties. Jo ja tā
lieta nebūtu dibināta uz tevis paša lietišķu pieredzi, tad tev arī nebūtu bijis iespējams man to atstāstīt, jo
cik ilgi zeme nes cilvēku, vēl nekad neviens cilvēks tā ko nevarēja iedomāties un arī tu to nekad nebūtu
iedomājies, ja caur gaišāko pieredzi tu uz to nebūtu vadīts! Jo tā ko neviens cilvēks no pirksta neizzīž, tā
ir visaugsti brīnumainākā atklāsme no augšas un es to uzņemu kā acīm redzami patiesu, it kā es pats to
būtu piedzīvojis.
2. Bet nu tomēr pastāsti man vēl kaut ko nedaudz no tām zvaigžņu pasaulēm, jo es sev vēl vienmēr
nevaru stādīties priekšā, kā tie niecīgie gaismas punktiņi varētu būt pasaules.”
3. Philopolds saka: “Jā, mīļais draugs, tas būs nedaudz grūti, jo tev vēl nav nekāds jēdziens par šo
mūsu zemes pasauli un nekāds patiess priekšstats kā tā visumā izskatās un kā tā fiziski ir iepretī citām
pasaulēm! Man tātad vajag tev teikt kā šī Zeme izskatās un kāda tā ir un pēc tam tev vieglāk būs gūt pareizu
priekšstatu par citām pasaulēm.”
4. Te Murels Philopoldam aprakstīja zemi kā īsts profesors un viņam to arī pierādīja no parādībām
un pieredzes, ko Murels savos tālajos ceļojumos noteikti bija ieguvis! Viņš viņam arī radīja no tā izrietošo
cēloni, kāpēc uz zemes vienmēr regulāri vajag būt naktij un dienai un līdztekus viņam arī izskaidroja
Mēnesi, tā dabu, attālumu un uzdevumu; tāpat citas Saulei piederīgas planētas.
5. Kad viņš ar šo cik iespējams skaidri pārliecinoši apgaismoto izskaidrojumu bija galā, tad viņš pārgāja
uz stāvzvaigznēm un tālāk teica:
6. “Tu nu esi iepazinis mūsu Zemi, Mēnesi, Sauli un citas ap to riņķojošās planētas tik pilnīgi, cik
tādā īsā laikā tas tikai vienmēr iespējams un par “Tā un neiespējami citādi” vairs tik viegli šaubīties un
es tev nu varu teikt, ka tie visi lielākie un mazākie gaismas punkti pie debesīm arī nav nekas cits, kā
tikai ārkārtīgi lielas Saules pasaules, no kurām dažas ir tikko iedomājami lielākas nekā mūsu Zeme, un
kuru lielumu priekšā tev gandrīz sāktu reibt galva.
7. Bet ka tās mums izliekas tik mazas, to dara to milzīgais attālums no šejienes. Ja tu vari sev stādīties
priekšā mūsu Saules lielo attālumu no Zemes, izstieptu ap četras reizes simtūkstos reizes, tad tev ir
mūsu Saules tuvākās stāvzvaigznes attālums. Un tajā tu arī viegli vari atrast cēloni, kādēļ mūsu miesas
acīm tās izliekas tik mazas, kur jau mūsu Saule, kura tak ir tik liela, ka sevī pavisam viegli ietvertu tūk-
248