Views
3 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

vaigu?! Vienmēr ir

vaigu?! Vienmēr ir labāk pazaudēt tikai kaut ko nevis visu!” 148. Priekšnieka atzīšanās. 1. Ar to priekšnieks dodas pie Kirenija un saka: “Te tavā priekšā nu stāv viens bezspēcīgais. Kādu laiku viņš iedomājās, ka viņš kā šīs zemes cilvēks arī sev var izmantot visas tiesības kādas tikai kalpo šīs zemes cilvēkiem, bet kā mākslinieks rēķināšanā viņš pārrēķinājās, un nonāca pie pārliecības, ka augstie negrib sev līdzās nekādus citus augstos! Tādēļ no šī brīža es nu gribu būt viszemākais. Varbūt caur to es augstajiem būšu patīkamāks!” 2. Kirenijs saka: “To tu darīsi labi! Bet nu saki man, kāda iemesla dēļ tu manā priekšā sevi rādīji citādu, nekā tu biji? Es tev tak piedāvāju roku kā draugam, un tu to atraidīji! Ko tu ar to īstenībā gribēji panākt?” 3. Priekšnieks saka: “Stādies priekšā kāda cilvēka augsto stāvokli! Viņam līdzās vienmēr ir kāda slepena augstprātības vēstule; tas ir Amata gods un vara! Pēc tam viegli sāk grēkot; bet ja reiz tā īsti ir grēkošanā iekšā, tad kļūst akls un kurls un grēko vienmēr vairāk. Diemžēl reiz nonāk tik tālu, kur tad nozīmē: Tikai līdz šejienei un ne pussolīti tālāk! Es nu šajā punktā esmu nonācis un būšu ļoti priecīgs cik drīz vien iespējams atrasties pavisam dziļi lejā. Es jau skaitu septiņdesmit astoņus gadus un virs tiem man vairs maz kas sagaidāms! No šī brīža, ja tu man vēl gribi dāvāt manā dzīvības laikā īso atlikumu, es gribu nodarboties tikai ar tīri dievišķo.” 4. Kirenijs saka: “Eji — tur netālu no Markusa mājas tu uz kāda galda atradīsi maizi un vīnu! Iestiprinies ar to un tad varbūt pirms te ierodas tie pieteiktie, mēs to lietu nokārtosim!” 5. Priekšnieks nu rāda priecīgu seju, pateicas un ātri dodas pie klātā galda. Vecais jau bija ļoti izsalcis un izslāpis, un tā lieta viņam nāca ļoti vēlama. 6. Bet kamēr vecais spēcinājās Es eju pie Kirenija un viņam saku: “Tā tas ir pareizi, tu to lietu esi vadījis pavisam labi! arī liecība, kuru tu devi Nācarietim, bija pilnīgi labākā kārtībā; bet pilnīgi Mani ar šiem cilvēkiem iepazīstināt būtu vēl par agru. Ja tā lieta tiek turpināta tādā kārtībā kā tas bija līdz šim, tad pat varētu būt un būs iespējams šos cilvēkus iegūt mums; bet kāda pārsteidzība to lietu varētu samaitāt. 7. Es tev tavā rīcībā nu došu Rafaelu. Viņš darīs ko tu viņam teiksi; bet pie kāda brīnumdarba esi uzmanīgs. Vēl šur un tur kvēlojošās pilsētas atjaunošanai neko neliec darīt, kaut gan eņģelis vienā acumirklī spētu visu pilsētu pilnīgi atkal atjaunot. Jo Es pats gribu, ka šī vieta kādu laiku paliek pazemīgā stāvoklī un beigās Markusam un viņa bērniem jābūt tiem, caur kuriem šai apdzīvotai vietai atkal jātiek palīdzētam. Bet visu pārējo viņš tev var darīt-bet tomēr vienmēr ar zināmu un drošu piesardzību!” 8. Kirenijs saka: “Kungs, ko Tu pa to laiku darīsi?” 9. Es saku: “Es palikšu tavā tuvumā un kā līdz šim izturēšos kā svešinieks. Bet kad tu pret dienvidiem redzēsi tuvojamies kādu kuģi, tad ej uz krastu un Manā Vārdā sagaidi atnākušos; bet saki viņiem, ka šo cilvēku dēļ arī viņiem pirms laika nav Mani jādara zināmu; lai tā lieta ar farizejiem netiek sabojāta. Bet sūtnim un Herme liec nākt pie Maniem mācekļiem, viņi viņus pamācīs mūsu lietai. Bet Es ar Aruranu pārrunāšu viņa valsts turpmāko iekārtojumu un tāpat ar Mataelu un viņa sievu. — Tagad tu esi skaidrība un zini kas tev darāms?” 10. Kirenijs saka: “Jā gan, Tu mans Kungs un mans Dievs; bet kā es pazīšu, ka šie kādi piecdesmit eksjūdi būs nobrieduši Tev?” 11. Es saku: “Tu to jau uzzināsi īsti laikā pēc pusdienas mielasta, kuru šodien baudīsim ap stundu vēlāk. Tādēļ esi pilnīgi bez rūpēm un visu pārējo dari labi un pēc Manas mūžīgās, dievišķās kārtības mēra!” 12. Ar šo uzdevumu Kirenijs bija ļoti apmierināts un priecīgs, ka Es ar viņa rīcību ar farizeju biju pilnīgi apmierināts; bet Es nu tūlīt pasaucu Rafaelu un liku viņam pakļauties Kirenija gribai. 13. Rafaels ātri pienāca un teica: “Es šeit stāvu Dieva Kunga spēkā, varā un vārdā kalpot tev un visiem cilvēkiem, kam ir laba griba. Bet esi uzmanīgs, jo es izpildīšu visu ko tu pavēli.” 14. Kirenijs saka: “Draugs no Debesīm! Ja es rīkotos pēc sava saprāta, tad te gan varētu parādīties viena muļķība pēc otras. Ka ar pārmēru viltīgajiem farizejiem līdz šim man tā ir izdevies, man jāpateicas vienīgi tikai Kungam; jo Viņš man sirdī deva vārdus un pareizu izpratni. Mans nopelns pie tam līdzinās nullei. Tātad es ceru un ticu, ka es arī noiešu līdz mērķim! Zem tādiem norādījumiem, draugs, 158

pēc Kunga gribas mēs kopīgi jau droši varam ķerties pie iesāktā darba ar farizejiem! Kā tu te domā, mans draugs no debesīm?” 15. Rafaels saka: “Ak, tas ir pavisam kas cits! Pie šādas izpratnes izvedamajā lietā nekāds grēks pavisam nav iedomājams! Un tā tad ar apvienotu Dieva spēku mūsos atkal uzsākam darbu!” 16. Pa to laiku priekšnieks Stahars bija spēcinājies, nāca atkal atpakaļ pie Kirenija un no sirds viņam pateicās par tādu viņam parādītu labvēlību. 149. Priekšnieks Stahars dara zināmus savus ticības uzskatus. 1. Ķienijs atraida pateicību sev teikdams: “Draugs! Visa pateicība un slava pienākas vienīgi Debess un Zemes Kungam; bet tu kā visā jūdismā augsti iesvaidīts un zinošs rakstu mācītājs manis pamācīšanai nu dosi man izskaidrojumu kā tu izproti jēdzienu “Eņģelis?” Kas tad īstenībā paši par sevi ir Dieva eņģeļi un kā un kādā veidā viņi kalpo Dievam un kā cilvēkiem?” 2. Stahars saka: “Augstais pavēlniek! Tas ir ļoti kutelīgs jautājums, it sevišķi ka vēl vienmēr nav pilnīgi pierādīts, ka nopietnībā eņģeļi patiesi ir! Pie dažādiem apstākļiem raksti viņus gan piemin; bet ne ar zilbi nekur nav pieminēts, kas paši sevī eņģeļi īstenībā ir un kā un kādā veidā viņi kalpo Dievam un cilvēkiem! 3. Pēc Talmuda, (jūdu mācības un likumu grāmatas) tie ir saprotami tikai kā no Dieva Būtnes izstarojoši spēki liesmu kūļu formā, kas no mūžīgā, neizmērojama Dieva centra neiedomājamā domu ātrumā darbīgi virzās visos virzienos apmēram kā no Saules izejošie gaismas stari. Tas arī man vēl liekas kā vispieņemākākais, bet vai tā ir pareiza un patiesa definīcija, tas ir cits jautājums, uz kuru mirstīgam cilvēkam jādomā jebkad būs grūti dot pareizu atbildi. 4. Pēc rakstiem eņģeļi kā neparasti skaisti jaunekļi vairākkārt redzēti arī uz zemes kalpojam cilvēkiem! Nu, spēcīgam domātājam tas prasa arī spēcīgu ticību; mazākais es un mani kolēģi neko līdzīgu neesam redzējuši! Var jau būt! Bet tikpat labi tas var būt kāds sens, lirisks runas veids, caur kuru lielākas uzskatāmības dēļ ir personificēti garīgi darbojoši spēki, dodot tiem kāda skaista jaunekļa, pilnīgu, jauneklīgi spirgtu, spēcīgu formu; jo kādu sieviešu kārtas eņģeli neviens pats vēl nekad nav minējis,- jādomā, ka jūsmīgie dzejnieki kādā lai cik pilnīgā un pievilcīgā jaunavā nekad neiedomājas to lielo spēku, kā kādā pilnīgā, veselīgā jauneklī. 5. Redzi, augstais pavēlniek, tātad izejot no tīrākā saprāta domas te ir ļoti atšķirīgas. Šķiet kaut kas reāls visā tajā lietā ir, bet kas pie tās ir īsti patiess, no mums cilvēkiem nekad neļaujas kļūt uzzināms. Te nozīmē, ļaudis jau atstāt un uzturēt pie alegoriskās ticības, tādēļ, ka pamatā neko labāku par to nevar piedāvāt. Bet tas nu jau arī ir viss, ko es tev varu dot kā vislabāko atbildi uz tavu ļoti svarīgo jautājumu; jo tev es tomēr nevaru nākt ar to, ko par to mācu tautai!” 6. Kirenijs saka: “Tātad tu gluži netici kāda iemiesota eņģeļa personīgas parādīšanās iespējamībai?” 7. Stahars saka: “Ne tikai gluži, bet pavisam nē; jo man vēl nekad nav bijis tas gods un laime tikai kādā sapnī skatīt ko līdzīgu, nerunājot īstenībā. Tāpat visi mani kolēģi, ar kuriem es jebkad atklāti esmu runājis, šajā lietā man nevarēja pateikt ko citu, ko es pats jau sen nezinātu. 8. Ar to es gan negribu apstrīdēt ārkārtēju iespējamību, izņemot vienīgi sev; bet tas ir noteikti, ka mūsu jutekļiem kāds tāds eņģeļa gars bez kāda dabīga medija kā kas formāli esošs daudz mazāk var parādīties, kā gaismas stars kā tāds var sevi demonstrēt tur kur tas pavisam neatrod kāda mēdija pretspēku. 9. Saules gaismas stars noteikti vispirms stiepjas cauri gaisam līdz tas iedarbīgi pieskaras zemei. Bet gaisā, kā kādā vēl niecīgā mēdijā, tas nevar kļūt par zāli, bet zemes augsnē tas līdzīgi Proteusam ( Jūras dievs, brīvi mainošs savu izskatu) tūlīt var pārveidoties visā, uz ko tikai tas matērijā atrod kādu dispozīciju. 10. Un tā es domāju, ka lielajā dabā visas lietas visur atklāj kādu zināmu nepieciešamu kārtību, bet nekad neredz ko rodamies, kur pa priekšu neietu kāds derīgs pamatojums un kur kādam efektam priekšplānā jau nebūtu kāds derīgs medijs. Tā ka pie rūpīgākās dabas lietu novērošanas arī tālāk nekur neatklāj kādu lēcienu, tad es arī esmu pret katru tā saucamo brīnumu un pret kāda gara, lai zem kāda vārda priekšstata, lai tas nu ir eņģeļa vai arī velna, Dieva vai tā pretpola, personīgu parādīšanos. 11. Jā, kāds augsts gars var sevi demonstrēt, bet nekad citādi kā miesā un asinīs; kas ir pāri tam, ir vai nu kāda atjautīga cilvēka fantāzija vai tīri mēli! 159