Views
4 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

galotnes gandrīz

galotnes gandrīz aizskarot Mēnesi, kas tas dodas garām. Nu, tas var būt. Bet svešinieki, lai radītu īsti lielu sensāciju, visu pārspīlē un tātad arī viņu kalnu augstumu! 2. Bet atstājam to, jo tas nav svarīgi, vai viņu kalni varbūt varētu būt dažas olekts zemāki! Šie ārkārtīgi dīvaina izskata indieši lūdza man atļauju pret kādu mērenu samaksu drīkstēt ļaudīm rādīt viņu brīnumus. 3. Bet caur kādu tulku es viņiem teicu: Pirms es pats, kā mēdz teikt zem četrām acīm neesmu pārliecinājies iekš kā jūsu brīnumdarbi pastāvētu un vai ir ieteicams aklajai tautai tos demonstrēt, es viņiem atļauju nevaru piešķirt, neskatoties, ka es pats esmu liels visa ārkārtējā draugs, visu ļaužu priekšā demonstrēt lai cik nevainīgus brīnumus! 4. Ar šo manu lēmumu brīnumvīri bija jo vairāk apmierināti tādēļ, ka par viņu produkciju tikai mānā un dažu saprātīgu kolēģu priekšā es viņiem apsolīju labu honorāru. 5. Viņi gāja viņu sauktajā viesnīcā un pēc kādas stundas nāca atkal atpakaļ ar visādiem iepriekš man nekad neredzētiem burvestību rekvizītiem; tur bija nūjas, akmeņi, dīvaina izskata metāli, lieli un mazi dažādi veidoti trauki, kuriem arī nebija kāda man zināma forma. 6. Es viņu priekšniekam jautāju, kādam nolūkam viņam viss tas būtu vajadzīgs un viņš teica: Īstenībā nekādam, bet viņu tuvumā vajagot būt kaut kam no pašu zemes, citādi kādu prasītu brīnumu nebūtu iespējams tik ātri un labi paveikt. Pēc tam viņš man jautāja, ko es vēlētos no viņa redzēt un zināt. 7. Es teicu: Labi, ja man vajag prasīt, tad tu ar savu burvestību tālu netiksi! Es viņam jautāju, vai viņš man varētu pateikt, ko es tagad domāju. Es iedomājos Romu un ķeizara vārdu. Tad viņš savas rokas salika virs krūtīm un man pateica manas domas. Ka tas mani pārsteidza ne daudz mazāk kā nu tavs darbs, tu viegli vari iedomāties. 8. Tad es viņam noliku priekšā krūzi ar ūdeni un viņam teicu: Pārvērt šo ūdeni vīnā! Viņš piegāja, ar rokām pāris reizes pārvilka virs krūzes ar ūdeni un tad teica: Pamēģini, kungs, kā tev šis vīns garšo! Es ūdeni tūlīt nogaršoju, un redzi, tas bija pilnīgs vīns! Te es vēl vairāk biju pārsteigts. 9. Tad viņš ņēma pilnīgi tukšu māla trauku, tajā ielēja atlikušo vīnu, šķiet spēcinājumam diezgan tālajam mājupceļam. Bet kad es tūlīt pēc tam trauku aplūkoju, tas bija pilnīgi sauss; bet gan spēcīgi smaržoja pēc vīna un burvis piezīmēja, ka lai viegli neizlaistītu, viņš to labāk ņemot līdz sausi- garīgā stāvoklī. 10. Es viņam jautāju, vai no šī vīna smaržas viņš gan tūlīt vai jebkad atkal varētu panākt kādu plūstošu dzeramu vīnu. Pēc tam viņš man un maniem trim kolēģiem jautāja, vai mēs vēl vēlētos dzert. Mēs to apstiprinājām un viņš ņēma redzami sauso trauku, kas bija mazāks kā mana ūdens krūze; un no tā tad manā krūzē lēja tik daudz vīna, ka vīns sāka plūst pāri krūzes malai. 11. Jā, jaunais, cēlais draugs, te nu tomēr mati sāk slieties gaisā, jo tas tak tomēr jau gāja pārāk tālu virs mūsu gudrības horizonta! Es nezināju, kas man uz to būtu jāsaka! Tad mēs īsti dūšīgi dzērām ļoti labo vīnu, un -atkal jauns brīnums!- Krūze nekļuva manāmi tukšāka! 12. Kad mēs, no vīna jau sajūsmināti, par to ļoti brīnījāmies, runātājs teica: Bet mani kungi, vīnu baudīt bez maizes tomēr nav īsti labi! Redzat, šeit dažus akmeņus, kā tad būtu, ja es tos pārvērstu maizē? Es teicu: Dari to! Tad viņš akmeni aizskāra ar rokām un teica: Ņem maizi un sagriez maizi! Es tā darīju, un redzi, tā bija maize, laba, garda maize. 13. Pēc tam es teicu: Bet draugs, ja tu to spēj, tad es nu tomēr gribētu zināt, kādēļ tev par tavu ārkārtējo mākslu vēl vajadzīga kāda samaksa? Mags saka: Tikai retumu dēļ un lai vietās kur nevar un nedrīkst veikt brīnumus, ir līdzekļi sevi materiāli apgādāt. 14. Ar šo atbildi es biju apmierināts, magus apgādāju ar diviem pfundiem sudraba, ko viņš ar pateicību pieņēma, bet pārāk lielā ārkārtejuma dēļ nevarēju viņam dot atļauju savu mākslu atklāti rādīt arī aklās tautas priekšā, jo ļaudis viņiem tūlīt būtu parādījuši dievišķu godināšanu, sevišķi grieķi un daži romieši. 15. Viņš man teica, ka spētu vēl veikt visādus, daudzus brīnumus, kuri būtu vēl daudz ievērojamāki kā jau paveiktie! Bet man patiesi vairs nebija nekāda sevišķa vēlēšanās prasīt un redzēt vēl vairāk. Jau redzētais bija mani pārāk uzbudinājis un es biju priecīgs ka šie ziemeļindieši atkal devās prom no pilsētas, jo viņi visus ļaudis būtu padarījuši pārāk nemierīgus. 16. Beigās es magam pajautāju, vai par naudu un labu vārdu viņš negribētu savu mākslu man izskaidrot. Viņš gan mani sausi neatraidīja, bet par to prasīja tik daudz naudas, ka mani pilnīgi pārņēma drebuļi un tad es mākslinieku vēl daudz labprātāk atlaidu. 162

17. Redzi, tu mans viscēlākais jaunekli! mags no Ziemeļindijas noteikti tikpat maz kā es bija Jehova eņģelis un tomēr veica brīnumainus darbus. Kādēļ tev ar tavu, protams, debešķīgi skaisto miesu tādēļ jābūt eņģelim, ja arī tu manam rupjajam cilvēka prātam spēji veikt ārkārtīgas lietas? 18. Tādēļ tev par tavu dievišķo eņģelību jau vajag man dot vairāk tīri garīgus pierādījumus, citādi es tevi nevaru uzskatīt par Dieva eņģeli, un ja arī tu man parādītu simtreiz lielākus brīnumus, kā bija tā jau apēstā zivs! Un es domāju, ka pret šo manu ļoti saprātīgo prasību, neviens skaidri saprātīgi domājošs man nespēs iebilst!” 152. Stahars pastāsta par augstā priestera Caharija nonāvēšanu. 1. Rafaels saka: “Lieta tikai ir, vai tu esi runājis patiesību vai ne! Es tev pavisam noteikti varu teikt, ka nu tu, tikai lai tuvāk pārbaudītu manu garīgumu, pēc savas izlaidīgās fantāzijas, esi man pavisam pretīgi un smirdoši melojis un ka no visa tā ko tu man pavisam labi esi atstāstījis, nav ne zilbes patiesības! 2. Fiktīvais mags esot uzminējis tavas domas un es esmu uzminējis, ka tu nu mums visiem esi samelojis un te tad meli par magu pie manis tev kļuva par patiesību! 3. Pēc taviem vārdiem fiktīvais mags ūdeni esot pārvērtis vīnā; redzi arī to es tev faktiski varu parādīt! Redzi, arī te stāv viena tukša krūze, liekam to piepildīt ar ūdeni! ( Krūze arī tika piepildīta ar ūdeni). Redzi, te tā ir pilna ar ūdeni! Es krūzei neesmu pieskāries un tomēr ūdens ir kļuvis par labāko vīnu!- Nobaudi to, vai tev tas garšo!” 4. Stahars nobauda ūdeni un atrod, ka tas nopietnībā ir kļuvis par labāko vīnu. 5. Eņģelis runā tālāk: “Bet pēc tam mags vīnam lika pazust kādā citā traukā; un redzi, es traukam nepieskaros, un tomēr tajā arī vairs nav ne piliens vīna! (Krūze bija pilnīgi sausa) Bet pēc tam tavs fiktīvais mags tikai no smaržas atkal radīja vīnu; un redzi, šī krūze pat pavisam nesmaržo pēc vīna, un es tomēr gribu, ka tā vēlreiz ir pilna labākā vīna! — Redzi, krūze ir pilna vīna! Tā vēlreiz ir pilna labākā vīna! — Redzi, krūze ir pilna vīna! 6. Bet pie vīna nav maize un tikai vīnu tu viegli nevari iedzert. Tavam magam vajadzēja dažus akmeņus, lai tos pārvērstu maizē; bet man ir vajadzīga tikai mana griba, — un redzi, tev priekšā jau ir daudz maizes! — Nobaudi to, vai tā negaršo labāk kā tava izdomātā! 7. Pēc tam tu savu magu apdāvināji ar diviem pfundiem sudraba; un es tev šeit no gaisa radu 200 pfundu īsta sudraba, kā labu samaksu par taviem meliem! — Saki, vai tu ar to nu esi apmierināts!” 8. Stahars te plaši izplēš lielas acis un pēc kāda laika saka: “Nē, ar dabīgiem spēkiem tas nav iespējams! Te acīmredzami darbojas kas vairāk kā tikai kādi lai cik neizpētīti dabas spēki! Te aiz tā slēpjas Dieva visuvarenā griba, un tu jaunekli, patiesi esi vai nu patiess, iemiesots eņģelis vai arī tu esi viens no lielākajiem Dieva praviešiem Kā Zāmuels vai kā Elija! 9. Īsi, tagad es ticu, ka tu esi Dieva sūtnis no Debesīm pie mums nabaga grēcīgiem cilvēkiem, lai tos kas tālu novirzījušies no pareizā ceļa, atkal liktu uz tā! 10. Lielais, diženais Kunga sūtni, tas ir pareizi ka mans pirmīt tev izstāstītais notikums par Ziemeļindijas magu bija no manis tikpat kā izdomāts, — bet tomēr tikai pēc tā parauga kā tas man pašam no kāda tika atstāstīts. Es to stāstīju tikai, lai tevi tuvāk pārbaudītu, bet atrodu, ka tu nopietnībā caurredzi sirdi un ka tavai gribai neiespējamais patiesi kļūst rotaļīgi viegli iespējams. 11. Bet tā es nu arī dzelžaini stipri ticu, ka par spīti tavai skaistākai miesai tu esi pilnīgs Dieva sūtnis un nu man sirdī ir liels prieks, ka arī es reiz esmu piedzīvojis to, kas ir aprakstīts grāmatās, ko senos laikos šad un tad ir pieredzējuši dievbijīgie tēvi!” 12. Eņģelis saka: “Bet tu nu ne pirmo reizi piedzīvo kaut ko, ko ir piedzīvojuši senie tēvi! Pirms trīsdesmit gadiem tu templī arī piedzīvoji ko līdzīgu, pēc kā toreizējais virspriesteris starp altāra un Vissvētāko vietu galvenokārt krita tieši no tavas rokas! Kādēļ tad tu toreiz neticēji acīmredzamajam brīnumam un kādēļ tu pret virspriesteri pat kļuvi nežēlīgs?” 13. Stahars saka: “Mīļais, visvarenais Kunga sūtni, neatgādini man laiku, kurā es tikai caur lāstu ieraudzīju pasaules gaismu un rīcību, kuru pēc tam tūkstots reizes esmu rūgti nožēlojis! Bet toreiz manam saprātam un manām zināšanām nekas cits nebija iespējams! 14. Slepenībā es jau caur un caur biju izglītots grieķu filozofijā un zināju kādēļ esmu kļuvis cilvēks. Platons un Aristotelis man bija tūkstots reiz mīļāks kā visi drūmie un ļoti mistiskie pravieši, kurus es vēl līdz šai stundai nesaprotu un nekad nesapratīšu, jo īstenībā viņi nav saprotami, bet it sevišķi Zāla- 163