3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

vienīgi garā ar Dievu; mēs drīkstam tikai runāt, bet līdz Saules rietam nedrīkstam rakstīt. Bet pēc Saules
rieta mēs tev to petīciju jau nododam rakstiski.”
10. Kirenijs jautā: “Vai Mozus jums deva likumu par kāda jauna Mēneša sabata ievērošanu?”
11. Priekšnieks saka: “Mozus tieši nē, bet viņa sekotāji, arī caur kuru mutēm Dieva Gars vairākkārt ir
runājis kā caur Mozus svētīto muti.”
12. Kirenijs saka: “Par to es gan vēlētos ļoti šaubīties! Jo no tīri moziskiem likumiem un rīkojumiem
bieži rokām aptverami saskatāms dievišķais Gars; bet kas te attiecas uz jūs Jaunmēness svinēšanu, te nav
saskatāms nekas cits kā rupjākā māņticība un vesela kuģa krava pilna lielākās cilvēciskās muļķības. Kas
ir jauns Mēness? Jūs to nezināt, bet mēs to zinām un tādēļ par jūsu jauna mēness svinēšanu mums vajag
pilnā kaklā smieties! Un mūsu gudrie, kas daudz ko aptver, brīnās par to, ka tā kas tomēr ir iespējams,
ka Grieķijas, Romas, Ēģiptes tuvākā apkaimē var būt tādas āmurgalvas, kas pat nezina kas vispār ir Mēness
un kas ir jauns Mēness! — Sakāt man tomēr, kāds priekšstats jums ir par Mēnesi?”
139. Par Zemes un Mēness būtību.
1. Kirenijs saka: “Tad klausāties! Mēness ir apmēram piecdesmit reizes mazāks pasaules ķermenis
kā te ir mūsu Zeme un vienmēr pavada Zemi tās lielajā ceļā ap Sauli. Kamēr Zeme lielo ceļu paveic 365
dienās, Mēness Zemi ir apriņķojis gandrīz 30 reizes.
2. Pie šīs apriņķošanas Mēnesim nepārtraukti vajag ieņemt dažādus stāvokļus. Tā ka Mēness ir tikpat
tumšs ķermenis kā mūsu Zeme, tad arī tas tāpat kā mūsu Zeme tiek no lielās Saules apgaismots. Ja
Zeme stāv tuvu starp Sauli un Mēnesi, tad mēs Mēnesi redzam pilnīgi apgaismotu un tas tad ir pilns
Mēness; bet ja pēc tam, apmēram 14 dienās, savas ātrās kustības dēļ, Mēness stāv tuvu starp Sauli un
Zemi, caur to mēs no tā apgaismotās virsmas ieraugām tikai ļoti nedaudz, tad tas ir jauns Mēness.
3. Bet ja Mēness nostājas tieši starp Sauli un Zemi, kā tas bija vakar, tad tas aizklāj Sauli un tās gaisma
aizkavē izlauzties uz kādu zināmu mūsu Zemes daļu, tas ir uz to daļu no kurienes caur Mēnesi līdz
Saulei stiepjas pavisam taisna līnija, un te tad pavisam dabīgi rodas Saules aptumšošanās; bet tā Zemes
daļa, kas precīzi neatrodas augšā minētā taisnā līnijā, šādu aptumšošanos neredzēs, bet it īpaši jau tā,
kas atrodas mūsu zemeslodes pretējā puslodē. Šī daļa no tāda aptumsuma jau pavisam neko neieraudzīs.
Jo šī Zeme, kuru mēs apdzīvojam tikpat labi ir lode kā Saule un Mēness un tikai caur to rada dienu
un nakti, ko divdesmit četru stundu laikā tā apgriežas ap savu asi, un šajā laikā tā visas tās sauszemes
un jūras no Ziemeļpola līdz Dienvidpolam pabīda zem Saules un liek tās apgaismot un apsildīt.
4. Tā ir no gudriem vīriem labi aprēķināta un skaidri saprotama patiesība, par ko laji, protams, neko
nezin, tādēļ, ka tādai izpratnei viņiem trūkst nepieciešamās izglītības un līdzās tādiem skolotājiem kādi
esat jūs, arī vajag trūkt, jo kas pašam nav, to arī nevar dot kādam citam. Un ja arī jums šīs zināšanas
būtu, jūs tās nevienam lajam nedotu tādēļ, ka laju dumjība jums atnes vairāk peļņas kā pārliecinošākā
gudrība! Es jums nu skaidri esmu parādījis, kas ir jauns Mēness un tagad arī jūs man rādāt, kas pie jums
ir jauns Mēness!”
5. Priekšnieks saka: “To ko tu, augstais Kungs un pavēlniek mums nu teici, ka slepeniem ceļiem
mums gan arī ticis zināms un kas attiecas uz mani, arī ļoti esmu par to; bet turpretī aplūko Mozus Radīšanas
vēsturi un tajā nav ne pēdas no visiem tiem atklājumiem, kurus tu nu man esi atklājis un kas man
jau kopš divdesmit gadiem nebija nezināms.
6. Bet dabīgi tautas priekšā, kā Mozus mācības galvenie zinātāji un sludinātāji vajadzības spiesti mēs
sēžam uz Mozus un Ārona krēsla. Ko citu mēs te varam darīt kā labāku pārliecību pavisam klusi augstākais
paturēt sev, bet tautai tomēr sludināt to ko mēs esam pārņēmuši no Mozus!?
7. Kādam no mums, lai kādā sakarā, būtu tikai jāpamēģina šodien tautai sludināt kādu citu mācību
nevis Mozus, un es tev apgalvoju, ka viņš tiktu nomētāts ar akmeņiem!
8. Protams, daži saka, ka tam ko teicis Mozus pamatā esot pavisam cita jēga un tas izsaka pavisam
ko citu, ko ļauj saskatīt miruši burti. Kas attiecas uz mani, es to arī ļoti labprāt atzīstu, bet kā bez zaudējuma
tas būtu izskaidrojams tautas masām, kuras ne vispirms mēs, bet gan mūsu priekšteči ir padarījuši
bezgala dumjus? Pirmkārt, garīgā jēga ir tik dziļi noslēpta, ka beigās pats to nevar pietiekami skaidri
noprast un otrkārt jautājums, kā kādai tumši dumjai, ļoti māņticīgai tautai, kurai visi augstāko zināšanu
elementi ir svešāki kā Ziemeļpols, var pavēstīt kaut ko, par ko, pavisam atklāti atzīstot, pats sev vēl nekad
nevajadzēja iekarot kādu pavisam skaidru priekšstatu.
146