Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
es esmu Jehova ļaunākais ienaidnieks, kura apustulis tu nopietnais gars šķiet esi!”<br />
11. Te kļūdams vēl nopietnāks gars runāja: “Vai tu pazīsti Dieva varu un dusmas? Kā tu, nevarīgais<br />
putekļu tārps gribi spītēt visuvarenam Dievam?! Vai Viņa vara nevar tevi sagrābt un nožēlojami iznīcināt,<br />
it kā tu nekad nebūtu bijis?!”<br />
12. Es teicu: “To tā noteikti var darīt, jo tādu esamību kāda man nu ir, es to tikai mūžam varu nolādēt!<br />
Bet ja es pavisam vairs neesmu, tad arī manām taisnīgām dusmām un niknumam pret to ir beigas!”<br />
1<strong>3.</strong> Bet dziļi nopietnais gars teica: “Tu nevari Dievam pavēlēt, lai Viņš tevi iznīcina! Viņš mūžam<br />
var tevi mocīt ar briesmīgākajām sāpēm un ciešanām un tad būtu redzams, cik ilgi tu spītētu Dieva<br />
visvarenībai!”<br />
14. Te kvēlojošā niknumā es teicu: “To Dievs var darīt, ja Viņam tas sagādā sevišķu patiku mūžam<br />
mocīt kādu radību, tikai lai tai vienmēr parādītu Savu varenību! Bet to es tev, tu dziļi nopietnais gars,<br />
apgalvoju, ka Dievs, vēl tūkstots reiz varenāks kā Viņš ir, ar visām Viņam iedomājamām mokām, mūžam<br />
nekad nevar locīt manu prātu.<br />
15. Ar laipnību, lēnprātību un pierādāmu taisnīgumu Viņš pie manis var panākt visu. Viņš mani var<br />
padarīt par jēru jēru; bet ar savām dusmām par velnu velnu. Līdz šim Dieva visvarenība man ir devusi<br />
tikai moku pilnāko dzīvību, par kuru es nekad nevarēšu pateikties; bet ja tai reiz ienāktu prātā kļūt pret<br />
mani žēlsirdīgai un vērst par labu to, ko tā visuvareni asprātīgi pret mani ir noziegusies, tad es tai arī<br />
būšu pateicīgs. Bet tā kā tā lieta ir tagad, es esmu Jehova noteikts ienaidnieks! Jo Viņa Vārdā es pilns<br />
nopietnības no Jeruzalemes devos uz Samāriju, lai tur sludinātu Viņa godu un Viņa slavu; par to Viņš<br />
velniem lika mani saķert un pievarēt!<br />
16. Tas varēja būt, ka mana nosūtīšana uz turieni Viņam nebija patīkama, bet ja Viņš neīstam pravietim<br />
Bileanam caur ēzeli varēja aizrādīt, kādēļ ne man un maniem biedriem caur mūsu ēzeļiem, kuri<br />
nesa mūsu mantas?! Kādēļ Viņš mūs nogādāja velnu ķetnās?<br />
17. Atbildi man vai arī tevi ķers lāsts no manas mutes, kāds uz šīs zemes virsmas vēl nekad netika<br />
izteikt!” Te gars pazuda un es bez samaņas nokritu pie zemes!<br />
236. Stingrās vadības neizprotamība.<br />
1. (Mahaels:) “No šī laika es pazaudēju gaišu pašapzināšanos un cik daudz es nu spēju atcerēties,<br />
manu miesu savā īpašumā aktīvi pārņēma ļaunākie gari, un es kļuvu visa apvida bieds. Manai miesai<br />
neizurbās cauri neviens zobens un neviens šķēps un rupjākās važas no manām rokām bēga kā pelavas.<br />
Cīņa ar vienu vai tūkstots cilvēkiem man bija viens. Kas mani satvēra, tika ļoti ļauni pārmācīts un daudzi<br />
nonāvēti. Tomēr mana dvēsele par to neko nezināja.<br />
2. Pēc Dieva lēmuma mēs nesen no romiešiem tomēr tikām sagūstīti un aizvarak nogādāti šeit. Te<br />
Kungs mūs atbrīvoja no mūsu lielajām mokām. Mana dvēsele atkal kļuva šīs manas miesas vienīgā labi<br />
inteliģenta iemītniece un tajā kā iepriekš bija Mozus. Bet Kungs apgaismoja visus manus sirds maldu<br />
labirintus un — klausies! — tikai tagad es sapratu Mozu un praviešus!<br />
<strong>3.</strong> Ja tagad pie manis nāktu Ābrama gars, es ar viņu vestu pavisam citu sarunu nekā pirms apmēram<br />
pieciem gadiem. Precīzi es tev to laiku nekādā ziņā nevaru uzrādīt, bet kopš tā laika noteikti ir pagājuši<br />
vairāki gadi.- Tagad tu zini kā es nonācu pie rakstu izpratnes.<br />
4. Es gan nevienam nevēlu izdibināt Mozu pa manu ceļu, jo nu ir kāds vieglāks, bet tādēļ, ka tu, Murel,<br />
zināmā mērā man jautāji, kā es esmu nonācis pie tik skaidras Mozus <strong>grāmata</strong>s izpratnes, tad man<br />
tev tomēr vajadzēja rādīt savu bēdīgo ceļu un to otro ceļu tu pats vari viegli iedomāties.<br />
5. Bet tas otrs bezgala viegls nu ir Kunga žēlastība, kas nedaudzos acumirkļos var dot to, ko es esmu<br />
sasniedzis pa ērkšķaino ceļu.<br />
6. Bet te stāv Kunga eņģelis, jautā viņam un viņš tev rādīs cik ļoti patiesi es tev nu esmu atklājis notikumus<br />
ar mani un četriem maniem biedriem. — Ko tu nu uz visu to saki? ”<br />
7. Murels saka: “Ak, draugs Mathaels, tu esi šausmīgi daudz pārcietis un tev tāda drosme kādu pasaulē<br />
var meklēt. Tu gan biji velns un tomēr tava sirds nebija samaitāta, jo tā vēlējās patiesību, taisnīgumu<br />
un mīlestību un tādēļ, ka tu vēlējies, tad tu vēlēto saņēmi, jo Kungs nevienai atklātai sirdij neļauj iet<br />
pazušanā!<br />
8. Bet kādēļ Kungs tevi un tavus četrus biedrus ir tik ļoti bargi piemeklējis?! Jo es tomēr to pilnīgi<br />
nevaru sev stādīties priekšā, ka vienīgi sūtīšanā uz Samāriju, lai samāriešus pievestu Jeruzalemes ticībai,<br />
260
Change language