3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

vai vīrieša vai sievietes, viņš nevar panest, nekļūstot kaislīgs. Man atkal tas ir pilnīgi vienaldzīgs. Man
skaists izskats, protams, gan arī patīk labāk nekā nejauks, bet tādēļ es nekad nekļūstu kaislīgs. Tādēļ arī
līdz šai stundai visām, lai cik skaistām sievām un jaunavām bija pilnīgs miers no manis!”
12. RAFAELS saka: “Bet tas nav nekāds tavs nopelns, bet gan tavas dabas īpašība! Jo aklam tas nevar
būt nekāds nopelns, ja viņš no kāda pasaules skaistuma netiek valdzināts un kurlam tas nav nekāds
tikums, ja viņš savu ausi neliek pie tenkotāju mutes. Bet tev līdzīgus cilvēkus viņu dvēselēs tad arī ir
daudz grūtāk atmodināt, nekā tādus, kuru daba garīgās attīstības sākumā ir atvērtāka, nekā kāda cita
tās beigās.
13. Redzi, pie Ribara, kaut arī vēl neapskaidrots, garīgais jau ir piepildījis viņa miesu, tādēļ arī kaut
kas skaists un sava veida pilnīgs viņu tūlīt pievelk, tā ka visam ārēji skaistam acīmredzami sevī vajag būt
kādam garīgi pilnīgam pamatam; un tā zināma ārēja iemīlēšanās gan ir mēma, bet tomēr savstarpēja
garīga iepazīšanās un sasildīšanās. Tikai tai vispirms jau vajag tikt uzticētai kādai labai vadībai, caur ko
tā zināmā mērā tiek atvesta atpakaļ uz īstenā dzīvības pamata, kas tieši nav pārāk smags uzdevums, tā
ka īstenais dzīvības gars, kas sevi dara zināmu caur mīlestību, ir tā īsteni inteliģentā būtība cilvēkā un ar
to tas viegli saprot un darbīgi aptver savai dabai un kārtībai atbilstošo.”
79. Cilvēcisko talantu dažādību iemesli
1. (RAFAELS): “Tā saucamā ārējā iemīlēšanās kādā skaistā priekšmetā tālab pati par sevi nav nekāds
grēks, bet var kļūt par grēku, t.i. par kādu trūkumu dzīvības kārtībā — ja tā nevadīta vienmēr vairāk un
vairāk paliek pieķērusies ārējām formām, kur tad, dabīgi, kļūst grūtāk šādu garu šķirt no skaistās ārišķības
un to atvest atpakaļ viņa kārtības vietā.
2. Šādos gadījumos tad no Dieva tiek pielaist visādi sāpīgi brīdinājumi un pat šaustīšana, caur ko
kāds tā nomaldījies gars ar laiku tomēr atkal atgriežas atpakaļ senajā kārtībā un visu ārišķo pamet, cēlāko
no tā pārveido savā kārtībā un tātad patiesi atdzīvina.
3. Tādēļ ir liela starpība starp tava veida cilvēkiem un Ribara veida. Ko tu, lai to saņemtu, vari meklēt
gadiem ilgi, to kāds Ribaram līdzīgs cilvēks var sasniegt nedaudz dienās, jā, bieži nedaudzās stundās, ja
tikai viņš tam dabū pareizu vadību un pats īsti nopietni grib. — Vai tu to saproti?”
4. SNETALS, šķiet, nedaudz saīdzis, saka: “Jā, es to gan aptveru, bet no otras puses tomēr neredzu
iemeslu, kādēļ Radītājs vienu cilvēku liek pasaulē tik nobriedušu un garīgajam pieejamu un kādu citu
atkal tik trulu kā malkas gabalu!”
5. EŅĢELIS saka: “Jā, mans mīļais, ja tu tā sāc jautāt, te mēs ļoti ilgi netiksim galā; jo tavs gars vēl
atrodas pārāk dziļi zem tavas miesas ādas, kamēr Ribara gars jau tālu izlauzies virs viņa ādas un tātad ar
viņu ir viegli runāt. Tikpat labi tu varētu jautāt, kādēļ Dievs uz zemes radījis tik daudz akmeņu un kādēļ
ne tikai mīkstu, auglīgu augsni, kādēļ tik daudz ūdens, virs kura plašās virsmas nevar iekārtot druvas un
vīna dārzus, kādēļ tik daudz ērkšķu krūmāju un tik daudzu veidu dadžus, uz kuriem patiesi neaug ne
vīnogas, ne vīģes. Es tev saku, ka tas viss ir augstākā mērā nepieciešams un ka viens bez otra nevarētu
pastāvēt. Bet lai tev par to, tikai tā pavisam īsi un virspusēji, parādītu visus gudros iemeslus, būtu vajadzīgs
daudzus gadu tūkstošus ilgs laiks, kamēr kāds modināts un nobriedis gars visu to bezgala daudzo
var pilnīgi zināt nedaudzos acumirkļos, ja viņš par to interesējas. Bet tā kā kāda pilnīga gara priekšā ir
daudz augstākas un labākas dzīvības lietas, nekā, lai pētītu akmens, ūdens, ērkšķu un dadžu iemeslu,
tad viņš to ļoti labprāt atstāj bezgalības kunga gudrākām rūpēm.
6. SNETALS saka: “Bet ja tā, tad tā arī nav mana vaina, ja es esmu neaptēstāks, nekā Ribars, kas,
neskatoties uz savu atvērtāko garu, cik man zināms, dievišķo gudrību sevī vēl ilgi nav iemantojis ar
karoti!”
7. RAFAELS saka: “Cilvēkiem kā tu vajag asu prātu, lai viņu daudz trulākai dvēselei ir kāds ceļš uz
viņas garu, kas, protams, ir daudz garāks un nelīdzenāks nekā tas, pa kuru staigā mīlestības gari, jo kādam
mīlestības garam sevī un savā priekšā jau kā atklāts dzīvības elements ir tas, ko kāda trulāka dvēsele
var sasniegt tikai per longum et latum (caur garu un prātu) ar viņa asā prāta pareizas pielietošanas
palīdzību.
8. Redzi, kādas pūles tas tev vēl maksās, līdz tu nonāksi pie mīlestības. bet Ribars jau ir pilnīga mīlestība.
Tai tikai vajag tikt nedaudz regulētai un kārtotai, un tad viņš te stāv nobriedis; bet tev pie mīlestības,
lai tā tev būtu, vajag nonākt tikai caur tavu garlaicīgo prātu, bez kā to ir neiespējami regulēt un
88