Views
7 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

Bet pat drošības nauda

Bet pat drošības nauda neko nelīdz! Ja ir saskatāms kāds izdevīgāks darījums nekā drošības nauda, tad viņš no tās atsakās un pavisam omulīgi iegūst vēl daudz lielāku peļņu. 14. Cilvēku priekšā te vēl būtu daudz ko teikt; bet tā ka Tev ak, Kungs, jau tāpat viss būs ļoti labi zināms, tad katrs tālāks vārds no manas mutes būtu tukša muļķība. Un es Tev saku, ka mēs arī tādēļ Tev stingri ticam, tāpēc ka Tev vajadzēja nākt lai uz visiem laikiem darītu galu visiem negodīgiem šausmu darbiem.” 162. Dievišķās vadības ceļi. 1. Es saku: “Klausies tu, Mans mīļais Floran, te tu Manā priekšā esi vēl daudz dziļāk racis nekā Es no tevis esmu prasījis; bet tas nekas, un tā jau bija pareizi. 2. Jā, Es darīšu galu nekrietnībām Jeruzālemē un citās vietās, bet tad daudziem vajag tavas pārliecības! Vēl ir daudzi, kuri savā lielā aklumā spēcīgi turas pie tempļa un no tās hallēm sagaida visu laimi un katru palīdzību. Ja šiem aklajiem no šodienas uz rītu atņemtu templi, tad viņi to turētu nevis it kā par kādu lielu svētību no augšas, bet gan par briesmīgāko tiesu un nonāktu trakojošā izmisumā, kam tad būtu daudz ļaunākas sekas nekā tagadējam, lai cik rupjam aklumam. Bet pie tautas jūs nu esat tempļa pārstāvji un tā jūs tur par laimes devējiem, ar kuru esot piepildīts templis. 3. Ko Es jums ar to gribu teikt? Neko citu ka: Jums tautai un tā pamazām un pamazām kur redzama laba atsaucība, pēkšņi jārāda kas tagad ir templis, ko dara tā kalpotāji un kādi tie ir savā starpā! 4. Bet vienlaicīgi jums tautu jādara ļoti uzmanīgu uz to, ko jūs šeit esat redzējuši un dzirdējuši, tad caur to tempļa ļaunā saimniekošana un pats templis tiek iedragāts labākā un iedarbīgākā kārtībā un beigās pats no sevis nogrims pilnīgākā nenozīmīgumā un tātad pārstās būt tas, kas tas ir un tā vietā stāsies jauns Dieva Gara templis, no kura Debesīs tiks celta pavisam jauna Jeruzāleme. 5. Protams, jums šo lietu vajag iesākt cik iespējams nemanāmi; to jūs un jo vieglāk varat darīt ar to, tā ka nu jūs esat pilnīgi Romas pilsoņi un templis jums nevar uzbrukt, jo starp jums un templi nomodā ir Romas zobens. 6. Tas ko Es jums uzticu, tas tātad jau ir amats, pārvaldāt to un alga neizpaliks, par to jūs varat būt pilnīgi droši! — Vai jūs tam piekrītat?” 7. Stahars saka: “Kungs, vai mēs atkal ieņemsim, mūsu veco stāvokli Cēzarijā Fīlipā, jeb vai mums jādodas uz kādu citu vietu?” 8. Es saku: “Jūs paliksiet šeit Cēzarijā Fīlipā un stāvēsiet zem šī mūsu saimnieka Markusa Vadības, kuram Kirenijs un Es piešķiršu varu pār visu šo apvidu un kuram īstenībā pa lielāko daļu tā jau ir piešķirta. Cēzarijas Fīlipas apriņķis ir liels un skaita daudzus simtstūkstoš cilvēkus; ja viņiem reiz ir gaisma, tad gaisma jau pati par sevi izpletīsies tālāk. Bet kā jūs to darīsit, tas būs atstāts jūsu gudrības ziņā!” 9. Stahars saka: “Kungs, tas viss jau būtu labi un pareizi, bet nu visa pilsēta ir gruvešu un pelnu kaudze! Mums nav mājvietu un mūsu sinagoga bija viena no pirmajām celtnēm, kas tika nodota liesmu varā. Kur mēs apmetīsimies?” 10. Es saku: “Tās lai ir jūsu niecīgākās rūpes! Ja Es to gribu, jūsu priekšā acumirklī stāv nobeigta pasaule, nerunājot par tādu pilsētiņu! Vispār, caur Manu žēlastību atbalstīts, Kirenijs rosīgi pielietos visus līdzekļus un tātad rūpēsies arī par jūsu nākotni. Pie tam tie jau šorīt gaidāmie augstie viesi drīz piestās krastā un tad te jau vēl daudz kas tiks nelemts un noteikts.” 11. Stahars dziļi paklanās un tad kā Floranam paklusu saka: “Visu varenais tomēr runā kā kāds cilvēks, kas man ļoti patīk; bet ar vienu vienīgu domu viņš varētu mūžam iznīcināt templi un augstprātīgo Jeruzālemi! Kālab lēna iedragāšana?” 12. Florans saka: “Redzi, brāli, tas notiek tādēļ, ka mēs abi vēl ļoti skaisti stipri piederam pie ēzeļu dzimtas, kuriem vēl ilgi nav nekāda jausma par Dieva kārtību! 13. Ja tu pavasarī pie kāda koka ieraugi vēl zaļus, negatavus un akmens cietus augļus, tad tu tūlīt sev vēlies nedaudz visvarenības! Tu vēlies iedarbīgi teikt: Fiat! (Lai notiek), un acumirklī visām vīģēm, āboliem, bumbieriem, plūmēm un vīnogām jānobriest! Bet visuvarenais Radītājs to lietu ir iekārtojis pavisam citādi; kā to rāda ikdienas un ikgada pieredze. Vai mums te it kā jāsaka un jājautā; Visuvarenais tomēr pazīst cilvēku vajadzības, kādēļ tad Viņš tik ļoti vilcinās likt augļiem nobriest? 14. Ari cilvēkam vispirms gadiem ilgi vajag palikt dumjam bērnam, lai tikai pamazām izaugtu par cilvēku, kamēr zvirbulis jau četrās dienās no savas dzimšanas ir pilnīgs zvirbulis un pavisam priekšzī- 176

mīgi pārzina savu vieglo mājturību. Jā, lielākai daļai dzīvnieku tūlīt ar piedzimšanu jau ir pietiekama izglītība viņu mājturībai, un cilvēkam vajag gandrīz divdesmit gadus, tam nolūkam lai nedaudz sāktu orientēties mīļajā pasaulē! Viņam, dabas Kungam, visilgāk vajag gaidīt, lai kļūtu tas, kam viņš ir domāts! Vai arī te nevarētu teikt: Kungs, Tu visuvarenais, kādēļ Tu tieši par cilvēkiem Saviem mīluļiem neesi rūpējies labāk, — kādēļ tieši topošam cilvēkam vajag tik ilgi gaidīt, līdz viņš kļūst par cilvēku?! 15. Redzi, tā jau ir, mums tagad protams vēl ļoti neaptverama Dieva kārtība, ka mums templi vajag aprakt tā pamazām; jo pēkšņa sagraušana daudzus aklos, kuriem templis vēl vienmēr ir viss visā, iegrūstu lielākā izmisumā.- kas būtu daudz ļaunāk nekā vēl kādu laiku paciest tās nicināmo kalpu krāpšanas. 16. Redzi, es Kunga gribu gan esmu tā puslīdz izpratis, un neaptveru, ka tev tā ir pavisam nezināma! Es arī nesaprotu kā tu Kungam varēji jautāt par mūsu pasaulīgo pajumti! Vai tad nav pietiekami, ka Viņš teica, mums tas un tas būtu jādara?! Jau kopš senatnes zināms, ka tas, kas mani ir salīdzis kādam darbam, man dos arī pajumti. Bet ja to jau dara savtīgi cilvēki, cik daudz vairāk to darīs debesu un zemes Kungs, bez kā mums ir vajadzīgs Viņam to jautāt. 17. Redzi, tas no tevis, mans mīļais brāli, gan bija ļoti cilvēciski. Jo caur tādu jautājumu tu acīmredzami esi gaiši parādījis tavu vēl daudzpusīgo neticību un ar tiesībām par tevi nevar domāt neko citu, ka tu sevī vēl glabā lielu tiesu neticības, no kuras tev uz visiem laikiem vajag atvadīties!” 163. Mesijas padomi darbam Kunga vīna dārzā. 1. Es Floranam saku: “Draugs! To tev nedeva tava miesa bet gan gars, kas tev šeit ir no augšas! Gan arī Staharā ir gars, bet tas vēl snauž un tā vairāk vēl runā viņa miesa, nekā viņa gars. Bet katrs pirmām kārtam rūpējas par to, kas viņam ir tuvāks. No kura runā pamodināts gars, tā tuvākais arī ir viņa gars, tādēļ viņa rūpes pirmām kārtām būs virzīties uz to, kas te attiecas un viņa garu; bet kas vairāk vēl ir miesa, un domā un grib no miesas, taču tuvāka ir viņa miesa, un tādēļ pirmām kārtām viņš rūpējas par savu miesu un rūpes par garu atstāj aizmigurē. 2. Tā ir tās lietas un cilvēki šajā pasaulē, bet kad mūsu Stahars būs vairāk modināta gara, tad arī viņš pirmām kārtām rūpēsies par to kas ir gara. 3. Redzi, bet pareizas rūpes par garu pastāv tajā, ka jūsu sirdis kļūst pilnas ar mīlestību uz Dievu un tuvāko. 4. Tas ir viegli, mīlēt labus un godīgus cilvēkus un ar viņiem saieties; bet iet pie grēciniekiem un viņus vest uz pareiza ceļa, ir darbs, kas prasa daudz pašaizliedzības. 5. Ja tu ej pa ielu ar kādu netikli un laulības pārkāpēju, tad cilvēki uz tevi rādīs ar pirkstiem un pasaules priekšā tas tev nedarīs godu; bet ja tu netikli un laulības pārkāpēju esi uzvedis uz pareiza ceļa, tad tev par to no Dieva tiks liela alga un tās mazākā dzirkstelīte ir vairāk vērta kā vesela pasaule spoža goda. 6. Bet kas Man atved atpakaļ kādu zudušo, tas saņem lielāku algu nekā tas, kas kādā iežogotā pļavā Man ir labi ganījis simts jērus. Jo kādu godīgu cilvēku saglabāt godīgu un tikumīgu ir ļoti viegls darbs; bet kādu no visiem nicinātu atkal pacelt godā un nocietinātu noziedznieku padarīt par tikumu varoni, tas tiek ņemts ievērojami vairāk! Un tikai tas tiks no Manis ļoti ievērots, bet pirmais tikai kā slinka kalpa darbs! 7. Es esmu tas Visaugstākais, ja jūs to gribat pieņemt un Es meklēju un paceļu tikai nicināto un pasaules priekšā pazudušo. Jo veseliem ārsts noteikti nav vajadzīgs! 8. Tātad ja jūs pilnīgi gribat būt Mani patiesi mācekļi un kalpotāji tad jums visā arī vajag būt tādiem, kāds nu esmu Es Pats. 9. Ja jūs redzat pa ielu ejam kādu aklo, bet arī redzat ka ceļš pa kuru viņš iet ir ļoti bīstams, sevišķi aklam, vai tad jūs aklajam tūlīt neteiksiet: Klausies, draugs, ceļš pa kuru tu staigā ir ļoti bīstams, ļauj savi vest, lai tu neiekrīti kādā bezdibenī! Un ja viņš tad jums uz vārda uzticas, vai jūs kaunēsities aklo vest? Noteikti neviens no jums visiem! 10. Bet kāds grēcinieks garīgi bieži ir vēl daudz vairāk akls kā miesīgi aklais, kas te var kaunēties kādam garā aklam sniegt palīdzību?! 11. Tādēļ turpmāk lai neviens grēcinieks jums nav tik liels, lai jūs varētu kaunēties arī viņam būt vadonis! 12. Šo mācību ievērojat pirmām kārtām, un savā sirdī daudz par to pārdomājat, un jūs sevī skaidri un gaiši sāksiet saskatīt dzīvības gaišo ceļu un no tā visu pārējo. 177