3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

nē!”
11. Herme pilns prieka saka: “Ak, es par viņu zinu vēl daudzas tāda veida lietas; bet tās nav pietiekami
stingri pierādamas un te maz kas vai daudz nekas nav izdarāms!”
12. Kirenijs, pavisam pārsteigts par Mataela liecību, saka: “Tātad šis zellis no priekšnieka templī ir
izdzēsis pēc visu cilvēku liecībām ļoti dievbijīgā un gudrā virspriestera dzīvību? Nu labi, ka man par to
ir tikai kāds mājiens, par visu pārējo tad jau parūpēšos!”
13. Te Kirenijs kapteinim Jūlijam liek nostatīt sardzi, lai neviens no erzpriesteriem viņam neizmuktu.
14. Jūlījs tūlīt deva slepeni pavēli un tūlīt notika kā Kirenijs bija pavēlējis. Bet no tā tomēr ko manīja
un Kirenijam jautāja: “Uz ko attiecas šī kustība?”
15. Kirenijs atbild: “To ne tev, ne kādam citam no taviem salašņām nav ko pētīt, jo tava veida cilvēkiem
briesmoņiem Kirenijs vairs nedod nekādu atbildi! Jo tu ne tikai esi nožēlojamākais ļaužu krāpnieks,
bet gan garīgi un miesīgi arī ļaužu slepkava. Tagad es tikai gaidu pilsētas pārvaldnieka ziņojumu
un Kornelija un Fausta un Jāņa no Kisas ierašanos; tad es tev jau pateikšu, kādēļ es nu liku nostādīt
sardzi!”
16. Priekšnieks saka: “Labi, bet tad arī es tev reiz pateikšu, kādēļ es šeit īstenībā esmu!”
17. Te priekšnieks no svārkiem izvelk pergamenta rulli, rāda to Kirenijam un saka: “Vai tu šo zīmogu
un šo parakstu pazīsti?”
18. Te Kirenijs izbrīnījies saka: “Tās ir ķeizara zīmogs un viņa paraksts! — Ko tas nozīmē?”
19. Priekšnieks saka: “Kad tas būs nepieciešams, tev ar saturu jāiepazīstas! Tādēļ es te iesaku atturēties
no kādām tālākām izmeklēšanām pret mani, citādi šis rullis tev varētu sagādāt ļoti lielu uztraukumu!
Vēl es tevi cienu kā krietnu vīru, bet neej man par tālu, citādi es tomēr šo rulli, kuru tu tikpat labi
kā katrs cits augsts respektē, varētu likt lietā, kas tev noteikti būtu ļoti nepatīkami!
20. Šo briesmīgo ieroci es patiesi nebūtu izvilcis no svārku kabatas, ja tu mani uz to nebūtu piespiedis;
bet tu sāc man uzkāpt kā tārpam un te tad ir laiks tev parādīt, ka tu vēl ne tuvu neesi šīs teritorijas
vienīgais kungs! Es nu domāju ka būtu labāk sardzi atsaukt jo citādi, neskatoties uz sabatu es būtu
spiests līdzās tavējai uzstādīt arī savu!
21. Vai ne, šī mana nu ļoti citādā runa tev ir nedaudz nepatīkama?! Bet es tev patiesi nevaru palīdzēt,
jo pirms tam tavējā arī man bija nedaudz nepatīkama! Īsi, es tevi nu pazīstu un arī tu mani pazīsti! Dari
kā tev liekas gudri un pareizi un arī es darīšu to pašu! Vai tu mani esi pavisam labi sapratis?”
22. Pēc šiem vārdiem priekšnieks kā kāds valdnieks pagriež Kirenijam muguru un kopā ar savējiem
dodas pie jūras krasta un izturas kā tāds, kuram vajadzības gadījumā no ķeizara ir piešķirta liela vara;
bet Kirenijs nu ir ļoti apmulsis un nezin kas viņam jādara.
23. Nu Mataels saka: “Redzi tu, mīļais, kā tev tāds zellis fiziski un morāliski ar visu kas der viņa drošībai
jau sen kā cietoksnis uz labāko ir apgādāts?! Tādēļ te ir ļoti grūti un īstenībā neauglīgi uzstāties kā
tiesnesim. Jo šie cilvēki kungs zina kādā veidā ir pratuši sev sagādāt visaugstākās slepenās privilēģijas,
pret kurām nu ir ļoti grīti enerģiski uzstāties!”
24. Kirenijs saka: “bet mīļais, gudrais Matael, saki man tomēr, kā šiem cilvēkiem čūskām bez manas
ziņas un gribas, iespējams no ķeizara saņemt drošības dokumentu?! Jā, te nu, protams, nekas cits nav
darāms, kā raidīt laipnu vaigu! Es te tomēr nu esmu ziņkārīgs, ko Kungs uz to teiks?”
25. Mataels saka: “Tagad arī Viņš par to varbūt ne pārāk labprāt runās un atbildēs; jo Viņš jau iepriekš
zināja kāpēc Viņš tev viņus ir nodevis pārbaudīt un visās mūsu sarunās šķiet maz ieklausās!”
26. Kirenijs saka: “Bet kādu padomu mums nu tomēr vajag jautāt!”
27. Mataels saka: “Katrā ziņā, tam nu jau ir lielākā nepieciešamība!”
147. Viltotais dokuments.
1. Bet pie krasta priekšnieks saviem kolēģiem saka: “Jūs to lietu darījāt labi, jo tā uzstāšanās šķietami
pret mani bija tieši īstā laikā, kam caur savu klusēšanu es jums devu zīmi! Tagad viņš vairs netiek tālāk
un nezina ko un kā! Ja tikai nenāktu tie trīs paziņotie, kuri vienīgie varētu pret mums nedaudz iepīkstēties.
Jeb viņi pat varbūt atved līdz slaveno nācarieti! Jā, ja tas, tad mēs esam lieliski kļūdījušies! Tad
mums nekas vairs nepalīdz!
2. Tādēļ manas domas būtu tādas, mums nu būtu jācenšas priekšlaicīgi atvadīties un pa ūdeni taisnā
ceļā doties atpakaļ un Jeruzālemi; jo ja atnāk tie gaidītie, tad tas varētu būt ļoti par vēlu! Kirenijs sardzi
156