3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

Prozerpīnes grūto likteni, — un tas būtu kas ļoti šausmīgs.
11. Pēc mūsu Apolona priestera patiesi gudrās mācības es savā sirdī, kā tev zināms, nonācu pie tā, ka
arī kāda visskaistākā Dieva iespējamas parādīšanās priekšā, es būtu ne mazāk pārbaidīta, kā kādas Medūzas,
Goro vai Megiras priekšā!
12. Pie tādiem apstākļiem par kādu mīlestību uz kādu Dievu vairs nevarēja būt ne runas! Un redzi, es
tev atklāti atzīstu, ka, neskatoties uz manu iekšējāko cīņu un par spīti visbriesmīgākajiem priekšstatiem,
kurus, pamodušās mīlestības uz kādu Dievu dēļ, es nepārtraukti saucu atmiņā, šo Dievu tomēr mīlu
arvien vairāk un vairāk. Jā, aiz mīlestības uz Viņu es vēlētos iet rūgtākā nāvē, ja par to Viņš mani pagodinātu
tikai ar vienu draudzīgu skatu!
13. Ak debesis, ak debesis! Cik Viņš ir neizsakāmi laipns, neskatoties uz Viņa nopietnību! Ak, te dievi
nedarīja labi, ka viņi mums, cilvēkiem, aizliedza sevi mīlēt!”
4. ORURANS saka: “Jā, mana meita! Dievi ir ļoti gudri un zina, ko viņi cilvēkiem ir atļāvuši! Caur
mūsu dzīvi uz šīs zemes mums sev vajag padarīt tik tīrus, ka arī caur to trīs nepielūdzamāko tiesnešu
Ākusa, Minosa un Radamanta tiesu, pie mūsu dvēselēm vairs nav atrodams neviens traips; ja mēs no
viņiem, visu dievu acu un ausu priekšā esam pasludināti kā tīri, tikai tad mūžīgajā Elizejā kā lielākā
svētlaimē būs atļauts, mazākais, pavisam slepeni mīlēt augstus dievus!
15. Bet šeit uz pasaules, neattīrītā miesā, tev pār visu vajag sargāties pārāk iemīlēties šajā visaugstākā
un vispirmajā Dievā. Jo tas gan būtu tas visšausmīgākais! Ja tu patiesi pret Viņu jau jūti sava veida mīlestību,
tad būs ieteicams, cik ātri vien iespējams, mums no šīs vietas attālināties!”
16. HELĒNA saka: “Bet tas man ļoti maz ko vairs līdzēs, jo Viņš jau pārāk ir manā sirdī un es vairs
nevaru Viņu dabūt ārā! Bet tu tikai apskati to vēl ļoti maigo meitenīti, šķiet, arī viņa Viņu ļoti stipri mīl,
un tomēr izskatās, ka nekas ļauns viņai nenotiek!”
17. ORURANS saka: “Mīļā, vai tad tu zini, varbūt tā ir kāda dieviete? Tad tev vajadzētu ne tik daudz
baidīties no Viņa, bet daudz vairāk no viņas! Kas Tad zina, vai viņa nav, mazākais, kāda desmitkārtēja
Junona!
18. Pavisam noskumusi un asarām acīs HELĒNA saka: “Jā, jā, te tev gan ļoti varētu būt taisnība! Ak,
cik laimīgi tomēr ir dievi un turpretī nelaimīgi cilvēki! Sirds, kas nedrīkst mīlēt, gan ir tas visnelaimīgākais,
ko kāds cilvēks pasaulē var dēvēt par nelaimīgu. Ja manas acis mani sadusmo, tad var kļūt akls, ja
mani sadusmo roka, es varu likt to nocirst, līdzīgi kāju. Un ja mani sadusmo visa mana maigā un baltā
āda, tad es to varu nopērt ar rīkstēm un notraipīt ar netīrumiem; bet ko var darīt ar sirdi, ja viņa sāk
pārāk sadusmot? Ja māgā jūti spiedienu, tad Askulaps iesaka iebaudīt alojes sulu, un tad ar māgu drīz
kļūst labāk, bet pret spiedienu sirdī, cik man zināms, neviens līdzeklis nav ieteikts.
19. Bet nu man kas nāk prātā: “Redzi, šis Dievs ir arī visu dziednieku Dziednieks! Ja mēs Viņam tādēļ
lūgtu, varbūt, ka tad Viņš gan man palīdzētu?!”
20. ORURANS saka: “Redzi, tā no tevis ir laba ideja un varbūt tā mums nesīs labus augļus! Bet tā kā
mūsu pamācīšanai Pats augstais Dievs mums ir piesaistījis Mataelu, tad mēs tikai caur viņu varam vērsties
pie Dieva! Bet pats Mataels šķiet arī esam, mazākais, kāds varens pusdievs, līdzīgi tam jauneklim,
kuru es, zini, Helēna, gan slepenībā, bet tomēr nekļūdīgi turu par dievu Merkuru!”
21. HELĒNA saka: “Jā, jā, tas tā būs pavisam noteikti, un jauneklis ir Merkurs! bet nu man atkal kas
nāk prātā. Beigās mēs uz Zemes jau esam nomiruši, stingro tiesu esam labi izturējuši, esam dzēruši Lētas
ūdeni un caur to pazaudējuši atmiņu, ka mēs esam dzīvojuši uz zemes un varbūt kopš neilga laika
nomiruši?! Varbūt mēs jau esam Elizejā, bet dievi mums to tūlīt negrib atklāt un caur visādiem apstākļiem
liek mums pašiem to atzīt?
22. Aplūko tikai šī apvidus neparakstāmo krāšņumu! Es jautāju, vai Elizejā var būt vēl krāšņāk? Viena
Saule noriet un tajā pat vietā uzlec otra, un brīnišķam mūžīgam rītam netrūkst arī zvaigžņu! Ja tā,
tēvs, — te mana mīlestība tad vairs nebūtu nekas ļauns?”
23. ORURANS saka: “Bērns, šajā tavā piezīmē kas ir, kaut gan es to tūlīt negribētu pierakstīt kā pilnīgu
patiesību! Īsi, ne velti mums ir ticis pielikts klāt Mataels. Viņš mums dos pareizu paskaidrojumu.
24. Ja mēs jau esam Elizejā, tad mēs tajā esam iesācēji un šajā jaunajā pasaulē vēl ilgi neorientējamies,
bet vadītājs Mataels mūs abus jau novedīs skaidrībā! Katrā ziņā tagad šeit izskatās ļoti elizejiski,
tomēr pirmīt, saules pilnīgas aptumšošanās laikā tieši neizskatījās pilnīgi elizejiski, bet gan drīzāk nedaudz
orkiski (Orkus grieķu teikās ir mirušo valstība). Bet tagad jā; tomēr es dzirdēju, ka šis elizejiskais
krāšņums vairs turpināsies tikko divas stundas, — un tad, to gan nevar zināt, šeit varbūt atkal varētu
98