3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

svārkus un par kura pleciem viļņo ļoti biezas blondas matu cirtas; jā, ja jūs sev varat iemantot Viņa labvēlību,
tad jūs jau varat runāt par lielāko laimi. Jo Viņš spēj visu nu Viņam savā ziņā neviena lieta nav
neiespējama! Bet jūsu lietā jums ar Viņu būs diezgan grūti runāt.”
15. Ceļotāji jautā; “Kas tad viņš ir? Vai viņš varbūt pat ir kaut kas ķeizarisks no Romas, vai varbūt no
kaut kurienes lielas valsts ķēniņš?”
16. Markuss saka: “Ne viens, ne otrs; bet aizejot tur nu varbūt jums kas ienāks prātā, kas slēpjas zem
zilā apmetņa!”
191. Abi ceļotāju deputāti sarunā ar Kungu.
1. Ar to mūsu Markuss pamet ceļotājus un dodas mājās lai rūpētos un veiktu pasākumus vakara
mielastam. Bet ceļotāji un savā starpā apspriedās vai viņiem visiem jādodas uz pakalna, jeb vai viņiem
no sava vidus jānozīmē tikai pāris. Bet viņi drīz vienojas par to, lai tur nosūtītu tikai pāris gudrākos no
sava vidus un abi tūlīt dodas uz pakalnu.
2. Kad viņi nonāk pie mums, viņi mūsu priekšā dziļi paklanās un vispirms vēršas pie atkal atrastā
loča ar draudzīgu lūgumu par viņu pienākumiem.
3. Bet locis apgalvo un saka: “Es esmu tikai mana Kunga kalpotājs, no kura man ir viss, kas man vajadzīgs,
tādēļ es arī ne no viena neņemu nekādu atalgojumu, tādēļ ka tas pienākas vienīgi tikai manam
Kungam.”
4. Deputāti locim jautā: “Kur un kas tad ir tavs laimīgais kungs?”
5. Rafaels ar labo roku norāda uz Mani nu saka: “Tur Viņš ir, ejat pie Viņa un Viņam jautājat, ko jūs
Viņam esat parādā!”
6. Abi paklanās eņģeļa priekšā un tad tūlīt dodas pie Manis. Nonākuši pie Manis viņi pēc persiešu
paraduma nokrīt ar seju pret zemi. Uz zemes gulēdami Man saka: “Kungs, kura mirdzošo vaigu mēs
neuzdrošināmies uzlūkot, Tu lielākās grūtībās esi pie mums sūtījis savu ārkārtīgi izveicīgo un pārdrošo
loci, bez kura mēs acīm redzami būtu pazuduši! Bet mēs neesam nekādi nabagi, kuriem nebūtu, lai pienācīgi
atalgotu šādu pakalpojumu. Mēs esam bagāti cilvēki un ne no viena par velti neprasām kādu pakalpojumu
un jo mazāk šo nekad nesamaksājamo. Ko mēs tev esam parādā par izglābšanu no lielākām
dzīvības briesmām?”
7. Es saku: “Vispirms ka jūs pieceļaties kā cilvēki, kā tas piederas pēc mūsu parašām un mūsu priekšā
stāvat taisni un stāvus; jo mēs neesam tukši un augstprātīgi vērdziskās Persijas valsts varenie. Tikai
tad mēs savā starpā pārrunāsim pāris vārdus par glābšanas nodevām!”
8. Pēc šiem Maniem vārdiem abi pieceļas un laipni pateikdamies lūdz Man viņiem noteikt glābšanas
atalgojumu.
9. Bet Es saku: “Es zinu, no kurienes jūs esat, kādēļ jūs šeit atnācāt. Es zinu ka jūs esat tik bagāti ar
zeltu, sudrabu un dārgakmeņiem, kā nedaudzie jūdi lielajā Jeruzālemē. Es zinu ka par šo jūsu izglābšanu
jūs samaksātu tik daudz, cik jums šajā nu nopostītajā pilsētā no grieķu tirgotājiem pienākas kā nenokārtoti
maksājumi no kuriem diezin vai jebkad kaut ko vairs saņemsiet.
10. Tātad tas atalgojums, ko Es no jums varētu prasīt, jo vairāk tādēļ ka jūs esat persieši un mums
piederīgi, pamatoti varētu sastādīt tādu pat lielumu, kā jūsu drošais zaudējums pie šiem tagad meža būdās
savu pajumti meklējošiem grieķu tirgotājiem, ko tad jūs pie tam iegūtu? Tur jūs to saņemtu un šeit
atkal noliktu! Tad jūs atkal dotos mājup tā kā jūs esat atnākuši!
11. Bet Es par glābšanu neko nerēķinu un jums pat apliecinu, ka par uzturēšanos šeit, pat par braucienu
šurp un atpakaļ uz Genacereti, no kurienes jūs ar kuģi šeit nokļuvāt nav jāmaksā ne seters! ( Jo tas
bija Ebala kuģis, tāpat kā kuģa ļaudis.) Vai jūs ar to esat apmierināti?”
12. Abi deputāti saka: “Kungs, kas tu vēl pilns ziedošākā jaunības spēka, bet līdzās šķiet esam un
pēc visas patiesības arī esi pilns īsti zālamāniskas gudrības, — to ko tu nu esi izteicis kā cenu par mūsu
glābšanu, ja šīs vietas tirgotāji varētu mums samaksāt šo ne neievērojamo summu, mēs jau tāpat pusi kā
upuri gribējām nest templim Jeruzālemē un otru pusi šī apvida nabaga jūdiem.
13. Bet tā ka viņus ir skāris tik cietsirdīgs liktenis, tad mums šis zaudējums mazsvarīgs un mēs esam
gatavi bez atlīdzības un bez augļiem viņiem palīdzēt ar divreiz lielāku summu, bet līdzās kā algu par
mūsu glābšanu ar priecīgāko sirdi pasaulē tev upurēt tos izteiktos desmit tūkstoš pfundus! Jo redzi, šī
apvida kungs, mēs esam ļoti bagāti un savus zemes dārgumus nevarētu šeit atgādāt ar simts tūkstoš ka-
210