Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
gan kas ir, tādēļ ka kaut kas kolosāls uz cilvēcisku prātu vienmēr atstāj lielāku iespaidu kā kaut kas mazs;<br />
bet kādai tīri garīgai uztverei tas tomēr ir tīrākais neprāts. Jo dievišķam spēkam matērija nav vajadzīga,<br />
lai tikai caur matērijas kvalitātes mēra kļūtu vairāk vai mazāk iedarbīgs, bet gan matērija pati par sevi ir<br />
tikai dievišķās gribas garīgā spēka apliecinoša izteiksme, kurai ir vienalga no sevis radīt veselu pasauli<br />
vai vienu smilšu graudiņu. Kādam nolūkam te būtu labs kāds miesīgs milža stāvs? Dievišķai gribai sevi<br />
vajag tikai kādu mūžam nemainīgu atbalsta punktu, lai no tā bezgalīgiem stariem vienādā spēkā un<br />
stiprumā visur iedarbotos bezgalīgajā pasauļu un būtņu telpā, un šī svētā, mūžam vienādi visvarenā atbalsta<br />
punkta drošībai patiesi nav vajadzīga kāda giganta miesa.<br />
6. Ēģiptieši gan gandrīz visu, kas attiecas uz kādu dievību, bieži attēloja briesmīgi milzīgās formās,<br />
lai pielauztu aklai jāpaliekoša kalpu tautu lai tā dievību līdz izmisumam baidītos un priesteru sentenču<br />
priekšā visā nospiestībā drebētu kā lapotnes lapiņas pirms vētras! Bet vai šie milzīgie dievu tēli vienkāršo<br />
tautu it kā padarīja labāku? Ak, nē, ar laiku tautai pie briesmīgiem stāviem pierada un pavisam vairs<br />
neievēroja kādu ap trīsdesmit vīru augstu virs zemes pacēlušos svingsa galvu, un vairāk apbrīnoja kāda<br />
sena tēlnieka pacietību, kas no kādas veselas granīta klints izkala akmens galvu.<br />
7. Tādēļ esam priecīgi, ka Pats Kungs, pilnākā un neaizklātākā patiesībā, kā kāds pavisam vienkāršs,<br />
ne caur neko ārēju sevišķi izcelts cilvēks mūs ir apmeklējis un pilnākā patiesībā vienkāršākā veidā pasaulē<br />
māca pazīt mūsu mērķi, mūs pašus un Viņu! Vienīgi tas ir svarīgi un par visu citu var tikt mūžīgi<br />
spriests!”<br />
8. Zahrs saka: “Paldies tev, brāli, tas viss ir ļoti pareizi un labi! Tagad Kunga un Meistara kopš mūžības<br />
vārdā savstarpēji īsti auglīgi esam sevi uzmundrinājuši un pie tam jau ir kļuvis skaisti gaišs. Bet kā<br />
es manu, gaismai austot, izņemot mūs, nu visi ir aizmiguši un man vajag atzīt, ka es sevī nejūtu ne mazākās<br />
noguruma pēdas un arī jūs visi esat pavisam mundri!”<br />
9. Visi saka: “Pilnīgi! Tik spēcināti mēs īstenībā vēl nekad neesam jutušies!”<br />
130. Eņģeļa misija un ciešanas.<br />
1. Te pienāk klāt Rafaels un saka: “Es arī neguļu, un tomēr jūs ticat, ka izņemot jūs visi nu guļ!”<br />
2. Zahrs saka: “Draugs, ka tu neguli un arī nekad nevari gulēt, tas gan būs skaidrs katram cilvēkam<br />
kas tevi pazīst tikpat labi kā mēs! Tādēļ tu šo piezīmi gan pavisam labi būtu varējis sev aiztaupīt. Redzi,<br />
tu mīļais eņģeli, pietiek ka mēs cilvēki te vēl dažkārt esam diezgan dumji un tajā mums no tavas puses<br />
pavisam nav vajadzīga kāda palīdzība, lai kļūtu vēl dumjāki kā mēs no dabas esam; bet saskaņā ar tavu<br />
neizmērojamo gudrību un pieredzi, kas ir vecāka kā pasaules celtne, tu gan daudzas lietās vari mūs īsti<br />
brīnišķi pamācīt!”<br />
<strong>3.</strong> Rafaels saka: “Kas tad es esmu, ka man tādēļ nebūtu jāguļ?”<br />
4. Zahrs saka: “Bet es tevi lūdzu, mans debesu draugs, runā tomēr ar mums un jautā ne tik ļoti uzpūtīgi!<br />
Tu esi Kunga eņģelis no debesīm, tikai šeit no Kunga nepieciešami apgādāts ar vieglu miesu! Šo<br />
miesu tu no sevis atmest un iznīcināt kā zibens ātrumā.<br />
5. Tu esi pavisam citāda būtne kā mēs, miesā vēl vienmēr mirstīgi šīs zemes cilvēki. Tu nekad neesi<br />
ticis dzemdināts. Izņemot Kungu tev nekad nav bijis kāds tēvs un kāda māte, no kuras miesas tu līdzīgi<br />
mums būtu izgājis. Kopš neiedomājākiem laikiem tu pazīsti tikai nekad neizmērojamu svētlaimi. Ciešanas,<br />
skumjas un rūgtu nožēlu tu pazīsti tikai vārdu pēc, bet ne aiz paša pieredzes un tādēļ pēc pilnākās<br />
patiesības ar cilvēkiem pavisam nevari runāt par kādām laicīgi cilvēciskām lietām. Tu ar mums vari<br />
runāt tikai par tīri garīgām lietām, ko mēs ar lielu pateicību no tevis pieņemsim, jo tās tev vajag pilnīgi<br />
pārzināt; bet par miesīgām lietām tu nevari runāt, jo tu kādā miesā vēl nekad neesi vaimanājis!”<br />
6. Rafaels saka: “Skat, skat, ko visu tu tomēr zini! Ja arī es nekad neesmu atradies kādā miesā, tad es<br />
tomēr labāk zinu, kas ir miesa un kādam nolūkam tajā katra šķiedriņa, nekā tu ar visu čaklumu to varētu<br />
iemācīties tūkstots gados!<br />
7. Vai mēs eņģeļi neesam tie, kas rūpējamies par visu, kas vien vienmēr attiecas uz kāda cilvēka esamību<br />
kopš viņa tapšanas līdz viņa šķiršanos no šīs zemes?!<br />
8. Vai mēs neesam tie, kas caur jūsu miesā panāktām ciešanām un sāpēm apskaidro jūsu dvēseles<br />
un dara tās spējīgas uzņemt Dieva Garu, un tad mums nebūtu jāzina kas ir jūsu dažnedažādās bēdas un<br />
sāpes?!<br />
9. Tici man, ka arī mēs eņģeļi spējam just sāpes un ciešanas! Un es tev saku, ka mēs eņģeļi bieži cie-<br />
134
Change language