You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
kāda nedaudz ieslīpa pamata ar sejām uz leju un tad atstāt tā guļam līdz rītam. Tad Es viņus tikai rīt<br />
gribu pamodināt!”<br />
4. Markuss saka: “Kungs, kādēļ tad ne jau šodien, kādēļ tikai rīt?”<br />
5. Es saku: “Tas, draugs Markuss, uz tevi neattiecas! Es zinu kādēļ zāle, kurai tikai nākamā gadā jākrāso<br />
pļavu zaļu, nav izaugusi jau šogad. Tādēļ tas lai tev nerūp, jo Es kārtību saprotu jau daudz labāk<br />
kā tu, Mans mīļais Markuss! Ej un dari, ka viss, kas te ir veicams, tiek paveikts kārtīgi!”<br />
6. Markuss iet un tūlīt norīko ēdienus likt uz galdiem un arī saviem dēliem pasaka viņu darbu. Dēli<br />
tūlīt iekāpj lielā laivā un pārējiem iepriekš minētiem kuģiniekiem lūdz viņu piepalīdzību.<br />
7. Bet mēs atstājam savu vietu un dodamies pie galdiem, kuri tiek rezervēti jau zināmajā kārtībā. Bet<br />
tie trīs dzīvībā atpakaļ atsauktie kopā ar sievu iet Markusa mājā, kur viņi saņem ēdienu, dzērienu un<br />
pēc tam labas guļas vietas.<br />
8. Kad mēs dodamies pie galdiem, tikai tad arī Aurana telts iemītnieki sāk iznākt dienas gaismā un<br />
aplūkoties pēc viņu rīcībā nodotiem galdiem.<br />
9. Tā Jara Mani parausta un saka: “Kungs, Tu mana vienmēr varenākā mīlestība, paskaties tur, kā<br />
drosmīgie cīnītāji par Tavu Valstību izsalkuma dzīti tikai tagad sāk līst ārā no Viņu paslēptuvēm. Izņemot<br />
Mataelu starp viņiem noteikti ir pavisam maz lielu garu! Ak, pirms vētras tomēr bija ļoti komiski<br />
noskatīties, kā ieraugot pirmos kritušos, gan pfundu smagos krusas graudus, tas tos piecdesmit farizejus<br />
lielākā steigā iedzina lielajās teltīs!<br />
10. Viņi tikpat labi kā es zināju, ka pret katrām lai kādām likstām Tu esi drošākais aizsargs un tomēr<br />
viņi kļuva mazdūšīgi un ļoti bailīgi un meklēja materiālu aizsardzību. Nu, viņi gan acīm redzami kaunas,<br />
ka ir tā darījuši un nu kā man šķiet nu neiedrošinās Tev īsti rādīties acīs! Nu, Mataels ar saviem<br />
biedriem gan būtu palicis, bet viņam vajadzēja sekot savai jaunai, ļoti skaistai ķēnišķai dzīves biedrei.<br />
Manuprāt, viņam tas ir piedodams; bet pie citiem vainīga bija tikai viņu vajā paļāvība un mazdūšība un<br />
tādēļ es nevaru viņus ļoti cienīt!”<br />
11. Es saku: “Tev gan ir taisnība, Mana meitenīte, bet atstājam viņus, kas te vienā un otrā vēl ir vāji<br />
— laiks un daudzkārtīga pieredze viņus visā jau padarīs spēcīgākus! Padomā, cik daudz tu Man līdzās<br />
jau esi pieredzējusi un tādēļ tev jau ir vieglāk būt drosmīgai; bet viņi vēl ir maz pieredzējuši un tādēļ<br />
viņu bailes ir lielākas kāviņu paļāvība. Bet turpmāk viņi jau arī kļūs paļāvīgāki. — Vai tu to aptver?”<br />
12. Jara saka: “Jā, to es gan aptveru; bet arī to es zinu, ka Ģenaceretē visi līdzīgi man ir daudz pieredzējuši<br />
un tomēr sākumā neviens, izņemot mani, neiedrošinājās kopā ar Tevi nostāties uz tīra ūdens,<br />
pat ne Tavi mācekļi! Kur pēc tam te bija vaina viņu niecīgākai paļāvībai?”<br />
1<strong>3.</strong> Es saku: “Tomēr atkal tavā lielākā pieredzē. Jo mans eņģelis acīm redzams tevi nesa uz savām rokām<br />
un tu uzzināji to, ko līdz šim vēl neviens cilvēks nav zinājis. Un pie tam tev uz mani gan ir lielākā<br />
un varenākā mīlestība, kurā vienmēr valda arī lielākā paļāvība.<br />
14. Tādēļ pārāk nebrīnies par to, ka Tava paļāvība ir spēcīgāka nekā pārējiem cilvēkiem, to tev dod<br />
tava lielā mīlestība!<br />
15. Bet kā Es tev jau Ģenaceretē piezīmēju pēc dažiem gadiem arī pār tevi nāks dažs labs kārdinājums,<br />
ar kuriem tu cīnīsies neskatoties uz lielāko paļāvību uz Mani. Bet caur Mana Vārda spēku un varu<br />
tu visus kārdinājumus pieveiksi un tikai tad tu brīvi staigāsi Manā gaismā.<br />
16. Jo kāds cilvēks no manis sev brīvi grib, to viņam sev vajag izcīnīt caur paša spēkiem! Tu, Mana<br />
mīļā meitenīte, līdz šim neesi pārvarējusi nevienu īstu cīņu un īstenībā tam te nebija laiks un īsta izdevība,<br />
tas viss cilvēkiem būs tikai tad, kad Mans dienas darbs uz šīs zemes būs nobeigts.<br />
17. Es nu esmu tikai Sējējs un jūsu siržu dzīvajā tīrumā lieku labus kviešu graudus. Tur sēkla vispirms<br />
dzīs asnus un tad pacelsies par svētības bagātu augļu nesēju. Tikai tad ar dažām labām pūlēm un<br />
pašaizliedzību jūs uz jūsu pašu dzīvības augsnes paši kopsit augļus! Labi tam, kas augļus, kurus Es esmu<br />
sējis viņa sirdī, tīrus un bagātīgi vedīs viņā no Manis iekārtotos Mana gara šķūņos.<br />
18. Tātad te, Mana mīļā Jara, nu ir tikai no Manis tavā sirdī liktā sēkla. Pēc dažiem gadiem tie būs kā<br />
viļņojošs lauks un padots visādām vētrām, bet te nozīmē caur manu Vārdu un caur spēcīgu un pilnīgi<br />
uzticīgu mīlestību uz Mani viļņojošo lauku pasargāt no draudošām vētrām, lai tās postoši neuzliesmo<br />
un nepazudina brīnišķo lauku, kuru Es Pats uz labāko esmu apstrādājis. Ja pār tādu lauku reiz ir plosījusies<br />
iznīcinoša Vētra, tad ir gandrīz neiespējami to apturēt.<br />
19. Tu gan vēl atceries, ka dažas nedēļas atpakaļ Es tev Ģenaceretē iekārtoju mazu dārziņu un apgādāju<br />
ar visādiem derīgiem stādiem!? Stādi auga labi un ļoti auglīgi, bet dārziņu vajag kopt un nezālēm,<br />
233
Change language