Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
taisnība, vai ne? Ko tu šajā ziņā domā, brāli Ribar? Kā tu domā, tā kā mēs nu esam brīvi, vai mums jāiet<br />
jeb vai vēl jāpaliek? No šī brīža mēs nu varam vai nu iestāties Ārzemnieku leģionā, vai arī atgriezties<br />
mājās?!”<br />
5. RIBARS uz to atbild, teikdams: “Es domāju, ka mums tomēr jāpaliek; jo mēs tak pamatā esam<br />
tikuši nedaudz norāti nevis no kāda vīra ar bārdu, bet gan no vēl ļoti bezbārdaina jaunekļa — jādomā,<br />
tavas uzbāzības dēļ par lielo meistaru, lai mēs viņu reiz redzētu.<br />
6. Manas domas par to ir: Māceklim no viņa meistara uz muguras noteikti vēl ir kāds aizliegums, kāpēc<br />
viņš lai kāda iemesla dēļ pirms laika mums par meistaru nedrīkst izpaust; bet tu viņam asi uzbruki,<br />
un viņš no tavas cilpas izspruka caur to, ak mums visiem, jo tu viņam nedaudz uzplijies, pagrieza muguru.<br />
Tādēļ manas domas tomēr ir tādas, ka mums jāpaliek un tomēr jāredz, vai mēs ar lielo meistaru<br />
nevaram iepazīties!<br />
7. Te kādam, protams, kļūst pavisam dīvaina sajūta, kur, no vienas puses, patiesi atrodas gandrīz kā<br />
starp tīriem dieviem, bet, no otras puses, atkal, šķiet, iet pavisam dabiski — cilvēciski! Par kādu gavēšanu<br />
pirms sabata te, dabīgi, nav ne runa; jo gandrīz lielākā daļa klātesošo ir tīri romieši un grieķi.<br />
Tāpat arī maz redz lūdzam; bet, kas te tiek runāts, nereti ir pilns pārzālamaniskas gudrības. Īsi, šeit viss<br />
dīvaini iet juku jukām. Mēs stāvam starp cilvēkiem, kas šķiet esam no Dieva aicināti tuvāk savilkt kopā<br />
debesis un pasauli un šīs zemes cilvēkiem ar laiku sagatavot plašāku lauku viņu garīgo un tam nolūkam<br />
nepieciešamo materiālo spēku izglītošanai. Tādēļ, neskatoties uz visu viņa rupjību, es uz mācekli tomēr<br />
nevaru dusmoties, jo šāda sapurināšana bieži pavisam nav slikta, jo caur to nereti ātrāk var nonākt pie<br />
kādas atziņas, nekā caur simts vienkāršām pamācībām.”<br />
8. SNETALS, nedaudz pārdomādams, jautā: “Kā tu to domā un saproti?”<br />
9. RIBARS saka: “Tas tev no manis nu pavisam atklāti jādzird!”<br />
76. Ribara priekšnojauta par Kunga klātbūtni<br />
1. (RIBARS): “Redzi, pēc manām domam ne bez iemesla mūs nosauca par kurliem, akliem un dumjiem;<br />
arī ēzelis, kuru viņš pirmīt nolika mums līdzās, pamatā īstenībā mums teica to pašu!<br />
2. Redzi, man vienmēr vairāk liekas, un tagad it sevišķi, ka tas ārkārtīgi patīkamā izskata grieķis tieši<br />
ir tas lielas Nācarietis. Es viņu vienmēr paturēju acīs, un man pie viņa jau daudz kas ir uzkritis, tā ka es<br />
nevienu acumirkli vairs nevēlētos šaubīties, ka tas ir viņš. Visu acis, ausis un sirdis ir pievērstas vienīgi<br />
viņam; varenais un parasti nepielūdzami lepnais valsts virspārvaldnieks viņu pilnīgi pielūdz, jauneklis<br />
visu dara tikai pēc viņa mājiena un viņa pavēles, un viņa runa ir skaidra un pilna gudrības! Turklāt es<br />
manīju, ka pret jaunu sievu pārāk lielām kaislībām viņš vispārvaldniekam minēja arī dabīgus līdzekļus;<br />
redzi, to var darīt tikai kāds dziednieks. Pie tam, tikai viņa mācībai, kuru viņš skaidri izklāstīja, tad steidzīgi<br />
vajadzēja tikt pierakstītai, un tas brīnumainākajā veidā pasaulē! To visu tā skaisti precīzi salīdzini,<br />
un tu pats atradīsi, ka man nevarētu būt pilnīgi netaisnība un arī māceklim nē, kad viņš mūs nosauca<br />
par kurliem, akliem un dumjiem! — Ko tu te domā un ko šajā ziņā domājat jūs visi?”<br />
<strong>3.</strong> SNETALS saka: “Zini, bet tev patiesi varētu būt taisnība! Jo nu man pašam par to sāk uzaust gaismiņa!<br />
Bet ja tas tā ir, tad māceklis mums patiesi nenodarīja netaisnību, jo te mēs nopietnībā bijām tik<br />
akli, ka aiz tīriem kokiem neatklājām mežu! Bet nu pagaidi, no šī mirkļa es grieķi asi novērošu un tūlīt<br />
jāparādās, kādā mērā tev tomēr visā nopietnībā varētu būt taisnība!”<br />
4. No šī mirkļa SNETALS Mani novēro ar lielu uzmanību, bet līdzās arī visu citu viesu izturēšanos<br />
un pēc kāda laika Ribaram saka: “Brāli, tev gan ļoti varētu būt taisnība; tas nekļūdīgi būs viņš! Jo no<br />
visām sejām pavisam skaidri izriet, ka viņš ir visas lielās sabiedrības priekšgalā un bez viņa piekrišanas<br />
pat valsts virspārvaldnieks neko neuzdrīkstas darīt. Šis šķietamais grieķis visā nopietnībā varētu arī<br />
būt tikai lielā meistara sirsnīgākais draugs, par ko viņš sevi mums īstenībā dēvēja, un arī tādēļ viņam<br />
noteikti tiktu dāvāta lielākā uzmanība?! Ja viņš pirmīt mums sevi nebūtu minējis kā lielā meistara intīmāko<br />
draugu, tad es viņu jau sen būtu apsveicis kā lielo meistaru! Bet tas no mūsu puses patiesi būtu<br />
dīvaini, ja mēs krietno vīru būtu turējuši par kaut ko citu, nekā viņš pats mums sevi minēja; jo likumīgi<br />
pamatoti gan tak nevar pieņemt, ka tik Dieva gara caurstrāvotam vīram mūsu, pavisam nekaitīgu jūdu<br />
priekšā būtu jāspēlē vai viņš spēlēs paslēpes!?”<br />
6. RIBARS saka: “To es atkal atrodu pavisam citādu. Caur to, ka viņš mums sevi minēja kā lielākā<br />
meistara tuvāko draugu, viņš mums pavisam nav teicis kādu nepatiesību, ja arī viņš pats bija īstenais<br />
84