Views
4 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

3. Ko

3. Ko cilvēkam līdz kāda mācība, kuras tekstu viņš gan varbūt drīkst, jā, pat vajag to dzirdēt, bet no tās nedrīkst saprast ne pušplēsta vārda?! Te tad tomēr acīmredzami tikpat labi varētu no šādas mācības nekad ne vārda nedzirdēt! 4. Pie Dieva, ja Dieva mācības pie cilvēkiem tā īsti pie gaismas aplūko, tad pie tam bieži nonāk pie lietām, pie kurām katra strausa kuņģis varētu apgriezties otrādi! Ja cilvēki citā viņu rīcībā arī tieši nav tik pārāk dumji un tumši, kā kāda bezmēness mākoņaina nakts, tad viņu Dieva mācības viņi tādi noteikti ir simtkārt! Vai nu viņi tic vienai muļķībai pēc otras — ka no tām jau sunim vajag sākt sajust riebumu — nerunājot par godīgu cilvēku — vai viņi netic nekam. 5. Ak Kungs un pavēlniek, tu to nevari ticēt, kā es bieži jūtos, kad man kā labu un patiesu vajadzēja cilvēkiem sprediķot to, ko es iepriekš vairāk kā caur un biju pārliecināts kā par totālākiem meliem. Tīri aiz dusmām es bieži pats sevi būtu varējis nožņaugt. Bet ko tas līdzēja? Ja vērsis reiz ir iejūgā, viņam vajag vilkt — vai tas ir viegli vai grūti -, citādi sitieni ir pārpilnībā. Sprediķojot es bieži domāju un pats sev jautāju: “Kurš gan ir viens nožēlojams vērsis, es, sprediķotājs, vai tas, kuram es sprediķoju? Un es nekad nespēju atgaiņāties no domām, ka, pamatā vajadzības spiests, tomēr vienmēr es pats biju lielākais un dumjākais vērsis! Jo tas, kas manī klausījās, ja viņš bija gudrs cilvēks, pēc tam varēja mani no sirds izsmiet un pie saviem draugiem par mani uzjautrināties; bet es templī, pie nolādētā ūdens soda, to nedrīkstēju darīt. 6. Tādēļ, augstais pavēlnieks, saku: “Tagad prom no mums visu, kas tur pilnākā nopietnībā ir tīri velna! No šī brīža mēs kļūsim īsti saprātīgi cilvēki un mūžam vairs ne par kādas cilvēciskas muļķības kalpiem! No šī brīža pie ieročiem un tīra saprāta! Viss pārējais piederas starp veca grēku āža ragiem, kuru vajag nonāvēt un sadedzināt ar taisnīgu dusmu ugunīm, — bet nu par kaut ko citu! 7. Vai tu, augstais pavēlnieks, nezini, ko šis labais Dieva cilvēks it kā pieprasītu, ja viņš mūs tikai uz pavisam īsu dažu dienu laiku pieņemtu par saviem mācekļiem? Jo no viņa īsākā laikā vajadzētu ārkārtīgi daudz ko iegūt! Vai tu gan domā, ka mēs it kā pavisam nevainīgi varētu viņam par to jautāt?” 8. JŪLIJS saka: “Katrā ziņā; bet es arī pavisam noteikti zinu to, ka viņš nekādu materiālu algu nekur nepieņem, bet gan vienmēr tikai kādu garīgu! Ak, Viņam nekad nav klāt nekāda nauda un tomēr nekad nekur nepaliek kādam parādā. Kas Viņam pa prieku kaut ko dara, to Viņš kādā citā ceļā atlīdzina tūkstoškārt; jo Viņa Vārds un viņa griba ir vairāk vērta, kā visa pasaule! vairāk zināt jums nav vajadzīgs, un nu varat darīt, ko jūs gribat!” 9. JAUNAIS FARIZEJS saka: “Pavisam labi un liels paldies tev, tu augstais pavēlniek, par šo mūsu prāta apgaismošanu; jo nu es jau īsti labi zinu, ko mēs visi darīsim, un zināmā mērā mums vajag darīt! Tagad tikai mēs visi pavisam nopietni vērsīsimies pie viņa, un ko viņš teiks, to mēs arī darīsim.” 8. Kunga noteikumi pie mācekļu uzņemšanas 1. Pēc šiem vārdiem JAUNAIS FARIZEJS pieceļas, nāk pāri pie Manis un saka: “Kungs, meistar un dziedniek, kuram nav līdzīga! Kas esmu es un mani divdesmit deviņi brāļi, to tu zini pavisam droši un noteikti, un kas tu īstenībā esi, mēs arī dzirdējām no augstā pavēlnieka Jūlija; te tātad nav vajadzīgs daudz šurp un turp jautāt. Bet, tā kā mēs dzirdējām, ka reizēm tu pieņem arī mācekļus, tad arī mēs vēlētos — tikai uz īsu laiku, ja tas it kā nevarētu būt uz ilgāku — būt tavi mācekļi.” 2. ES saku: “Viss būtu labi, bet redzat: Putniem ir viņu ligzdas un lapsām viņu alas; bet man nav nekā, uz ko Es uzliktu savu galvu! 3. Kas ir vai grib būt Mans māceklis, tam uz savas muguras vajag ņemt smagu nastu un tā Man sekot! Laicīgas priekšrocības pie Maniem mācekļiem nav saskatāmas, pretēji, Mana Vārda un manas mīlestības dēļ viņiem pat vajag jau esošos laicīgos labumus un īpašumus pamest ne tikai uz laiku, bet gan uz visiem laikiem; pat sieva un bērni tiem nedrīkst būt šķērslis ceļā, ja viņi grib būt pilnīgi patiesi Dieva Valstības mācekļi. Viņiem nedrīkst būt nauda vai citādi laicīgi dārgumi, arī ne divi svārki, bez vajadzības kurpes, kules, lai tajās ko ieliktu, un nūja vai ceļa spieķis, lai sevi aizsargātu pret kādu iespējamu ienaidnieku. 5. Uz zemes viņiem nekas cits nedrīkst piederēt, kā vienīgi Dieva Valstības slēptākie noslēpumi. Ja jums tas labpatīk, tad jūs varat būt Mani mācekļi.” 6. Katram Manam māceklim, līdzīgi Man, pret katru vajag būt pilnam mīlestības, lēnprātības un pacietības. Savu ļaunāko ienaidnieku viņam tāpat vajag svētīt, kā savu labāko draugu, un, ja rodas izdevī- 10

a, vajag darīt labu tam, kas viņam iepriekš ir darījis ļaunu, un bēgt no tā, kas viņu vajā. 7. Dusmām un atriebībai vajag būt tālu no katra sirds, kas grib būt mans māceklis; viņš nedrīkst žēloties par rūgtiem atgadījumiem uz šīs zemes vai par tiem sākt dusmīgi kurnēt. 8. No visām iepriecinošām dzīves baudām viņam vajag bēgt kā no mēra, bet tā vietā darīt visu, lai caur Manu dzīvo Vārdu paša sirdī pilnā mierā radītu pilnīgi jaunu garu un beidzot uz mūžību pilnīgi turpinātu dzīvot šajā garā visu garīgo spēku pilnībā. 9. Tādēļ pārdomājiet šos noteikumus un sakiet Man, vai jūs ar tiem esat mierā un vai jūs visam tam gribat pilnīgi pakļauties! 10. Par šo Manis priekšā stādīto jaunie farizeji zināmā mērā sāka sev ļoti kasīt aiz ausīm un neviens nezināja, kas viņiem uz to kā pavisam piemērots jāsaka. Bet pēc kāda laika JAUNAIS FARIZEJS, kas iepriekš sarunājās ar Jūliju, bet nu vēl stāvēja pie Manis, pa pusei jokodamies tomēr saka: “Mīļais, labais un nepārspējamais meistar! Ņemot vērā tikai dažu tavu ārkārtējāko, Dievam līdzīgo īpašību sasniegšanu, mums uzstādītie noteikumi gan paši par sevi var būt pavisam labi, bet tikai nedaudzi tos atzīs un papūlēsies izpildīt! bet vispārībai šādā prasība jau tāpat nevar tikt augsti vērtēta; jo, ja beigās visi cilvēki gribētu piekrist taviem šķīstības noteikumiem, tad zeme drīz izskatītos tā, kā pēc Mozus tā izskatījās otrajā vai trešajā radīšanas dienā, proti, tuksnešaina un nepadzīvota. Zini, tu, uz pareizā ceļa atgrieztos tu iegūsi ļoti maz. Dažus nedaudzus jā, kas pakļaujas tā dēvētai apcerošai dzīvei un zināmā mērā jau uz šīs zemes grib sasniegt to, kas viņiem sasniedzams tikai viņpasaulē, viņi atgriezīsies uz pareiza ceļa; bet visi cilvēki!? Ak Dievs, uz kurieni ar pasauli!? 11. Te katra cilvēka fiziskai un morāliskai sfērai senā Mozus mācība tomēr vienmēr ir un paliek tā izsmeļošākā un visai radībai visādā ziņā noderīgāka! te Dieva un pasaules priekšā līdzīgi kādam Dāvidam var būt godājams cilvēks, kas kārtības uzturēšanai uz zemes ir augstākā mērā vajadzīgs. Nostādi tikai visus cilvēkus vienlīdzīgus, un tu drīz pārliecināsies, pie kā jau kādā jaunākā laikā cilvēce nonāks! Uz Zemes tikai dažiem nedaudziem jāpieder dieva valstības noslēpumiem; bet visiem pārējiem tas derētu tieši tā, ka ja pie kāda karapulka būtu sastopami vai nu tikai vienāda ranga karavadoņi, vai arī tikai parasti, rupji karavīri bez kādām zināšanām kara vešanā, tātad bez kāda karavadoņa. Patiesi, ar šādu karaspēku beigās varētu mēroties spēkiem arī daži tikai daļēji labi vadīti sievu pulki. 12. Kas attiecas vienīgi uz mani, es, protams, ļoti labprāt gribu kļūt tavs māceklis, un ja arī tu man būtu uzstādījis vēl smagākus noteikumus; bet vai to gribēs arī visi mani biedri, tas ļoti ievērojami ir cits jautājums. Jo redzi, templis gan patiesi prasa ļoti daudz, bet tu prasi tūlīt visu, — un to, draugs, sapratīs ļoti nedaudzi!” 9. Pašaizliedzības priekšrocības 1. Es saku: “Bet tas arī nav svarīgi; jo Es nevienu nespiežu! Kas grib Man sekot, tas lai seko; bet kas negrib un nevar, tas lai paliek mājās. 2. Bet šajā laikā Dieva Valstība pieļauj spēku; un kas pie sevis to neraus ar spēku, tas to neiegūs. 3. Bet attiecībā uz Manis jums uzstādītiem katrā ziņā nedaudz smagajiem noteikumiem, Es domāju: “Ja tev ir vieni veci un jau ļoti noskranduši svārki, ar kuriem ir kauns vairs staigāt starp cilvēkiem, un pie tevis nāk kāds cilvēks ar kādiem jauniem labiem svārkiem un tev saka: “Draugs, novelc tavus vecos svārkus un tos pilnīgi iznīcini, jo tie vairs nav lietojami, un tā vietā es tev dodu jaunus, kas būs derīgi visiem laikiem, jo tie ir austi no tāda materiāla, kuram nekādas laika vētras neko nevar nodarīt! — Vai pie šāda piedāvājuma tu gan vēl būsi nelga un paturēsi vecos, satrunējušos lupatu svārkus? 4. Tālāk, vai tu tāpat kā tavi biedri, zini, ka šī laicīgā skolas un pārbaudījumu dzīve turpinās tikai ārkārtīgi īsu laiku un aiz tās tūlīt sākas bezgalīgā mūžība? Vai tu gan zini, kā un vai pēc miesas nāves tev vēl būs kāda turpmāka dzīvība? Bet nu Es vienīgais tev un katram par šo īso un nabadzīgo dzīvību ar lielāko noteiktību spēju dot kāda eņģeļa mūžīgu, pilnīgāko dzīvību. 5. Vai arī te tu vēl apsvērsi, vai pieņemt manu piedāvājumu, it sevišķi, ja Es esmu vienīgais, kas tev var sagatavot un dot pilnīgi paša mūžīgu dzīvību? patiesi, Es prasu tikai ļoti nedaudz — bet tādēļ tev dodu ārkārtīgi daudz! 6. Vai tad tu domā, ka Zeme kļūtu tuksnešaina un neapdzīvota, ja ar laiku, kas kādreiz arī notiks, visi cilvēki te sekotu Manas mācības prasībai? Ak, tu īsredzīgais farizej! 7. Apskati te šo manu eņģeli! Viņam no Manis ir tik daudz varas un spēka, ka viņš, ja Es to gribētu, 11

  • Page 1 and 2: Lielais Jāņa Evaņģēlijs 3. gr
  • Page 3 and 4: LIELAIS JĀŅA EVAŅĢĒLIJS. III G
  • Page 5 and 6: 5. Un tā kā jūs, kā vēl Sātan
  • Page 7 and 8: viņiem lielākoties arī izdodas.
  • Page 9: Gars, arī pavisam citādi vajag ap
  • Page 13 and 14: 12. Kur pie šādām rūpēm dvēse
  • Page 15 and 16: teikti labprātīgi varētu visai p
  • Page 17 and 18: gāts; jo pasaules pārāk materiā
  • Page 19 and 20: parast vajag būt dvēselei noderī
  • Page 21 and 22: kā kausēts medus, piens un medus
  • Page 23 and 24: zem sava jumta patiesi jau dabūjis
  • Page 25 and 26: sagūstīti un ievest tumšā alā
  • Page 27 and 28: tas ar cilvēku un labo velnu, kād
  • Page 29 and 30: kas nekad nenotiek. 3. Tā arī tik
  • Page 31 and 32: traukti cīnījies un turpmāk mū
  • Page 33 and 34: dara laimīgus! Jā, cilvēciskais
  • Page 35 and 36: tas ir pretrunā ar Manu Mācību!
  • Page 37 and 38: et diemžēl arī par lielākās va
  • Page 39 and 40: vēl slēpj, nav nekas cits, kā ti
  • Page 41 and 42: un tempļa uzdevumā viņiem pret R
  • Page 43 and 44: izpratne? Pie tam mēs kā nākamie
  • Page 45 and 46: tikām pēkšņi aizturēti un apci
  • Page 47 and 48: tu šo ainu saproti?” 3. SNETALS
  • Page 49 and 50: viņiem vairs neraizēsies. Un tā
  • Page 51 and 52: pie mums un bijāt īstenais iemesl
  • Page 53 and 54: ojāejas malas. Bet to redz tikai t
  • Page 55 and 56: 13. Redzi, tā ir tā, ko tu pirmī
  • Page 57 and 58: ir visas viņa slepenās zināšana
  • Page 59 and 60: 21. Kur tu visos rakstos jebkad esi
  • Page 61 and 62:

    jau ir mīļāk, personīgi viņu p

  • Page 63 and 64:

    īnumus mēs esam redzējuši ar pa

  • Page 65 and 66:

    lielo laipnību atstrādāt, ja tik

  • Page 67 and 68:

    pilnīgi līdzvērtīgu. kad jums t

  • Page 69 and 70:

    pagatavot papildinājumu; Dievs tas

  • Page 71 and 72:

    ir labi dzīvot, kādēļ kaut ko j

  • Page 73 and 74:

    tam vairākus gadu simtus tāda die

  • Page 75 and 76:

    grēks, kas nav daudz labāks, kā

  • Page 77 and 78:

    ciest trūkumu. Bet ja kāds darba

  • Page 79 and 80:

    9. Bet laulības medus jau tāpat i

  • Page 81 and 82:

    13. Tādēļ šādiem laulības nos

  • Page 83 and 84:

    tad jums nav līdzams! Ja kāds rei

  • Page 85 and 86:

    meistars; jo redzi, katrs pats sevi

  • Page 87 and 88:

    14. Tādēļ dievišķo saprātu te

  • Page 89 and 90:

    kārtot! — Vai tu to saproti? 9.

  • Page 91 and 92:

    4. Es jums to saku tādēļ, lai pi

  • Page 93 and 94:

    jas saimniekam nekad netrūkst vies

  • Page 95 and 96:

    maniem ļaunākiem biedriem tiku š

  • Page 97 and 98:

    esu sfēras. — Vai šo teikto nu

  • Page 99 and 100:

    izskatīties ka uz Zemes?! Bet īsi

  • Page 101 and 102:

    vienu, nepazīstamo Dievu, bet kuru

  • Page 103 and 104:

    ar mīlestību apkampa kādu Dievu,

  • Page 105 and 106:

    sībām par ārpasauli un tās atti

  • Page 107 and 108:

    šņas šīs šķietamās Saules no

  • Page 109 and 110:

    nav vajadzīgs; jo Es neesmu nācis

  • Page 111 and 112:

    6. Redzi, tā izcēlās senais Zodi

  • Page 113 and 114:

    11. Bet kad ar laiku strādāt lais

  • Page 115 and 116:

    10. Priesteru kasta bija arī tā,

  • Page 117 and 118:

    Jo pie visām debesīm, tā ko tom

  • Page 119 and 120:

    cīgi pārtikušiem miera vēsti no

  • Page 121 and 122:

    šaubījos, ka man tiks piešķirta

  • Page 123 and 124:

    6. Bet ja tu dari labu nabagiem, ta

  • Page 125 and 126:

    acumirkļiem uzmācās šādas bail

  • Page 127 and 128:

    īvās un nebrīvās Zemes radības

  • Page 129 and 130:

    eiz tiek atbrīvota un atkal var mi

  • Page 131 and 132:

    strīdēsies?! 12. Redzi, Dieva var

  • Page 133 and 134:

    kādām sevišķām šausmām, tas

  • Page 135 and 136:

    šam lielākas sāpes un ciešanas

  • Page 137 and 138:

    23. Arurans saka: “Cik ilgi mums

  • Page 139 and 140:

    diem. Pēc tam mēs dodamies lejā

  • Page 141 and 142:

    gadiem tādu avansu valstij atmaks

  • Page 143 and 144:

    ņiem; bet pieaicināt tad veco Mar

  • Page 145 and 146:

    ir parādījis kā katras uzticība

  • Page 147 and 148:

    9. Tādēļ te tomēr visprātīgā

  • Page 149 and 150:

    6. Pēc tam Kirenijs vēršas pie M

  • Page 151 and 152:

    kad jāizvēlas no diviem ļaunumie

  • Page 153 and 154:

    un vairs nezin ka viņam jāatbrīv

  • Page 155 and 156:

    teicienus, kas bija piepildījušie

  • Page 157 and 158:

    ir atsaucis, mums nav nekādu šķ

  • Page 159 and 160:

    pēc Kunga gribas mēs kopīgi jau

  • Page 161 and 162:

    7. Kirenijs saka: “Nu, ja tu tā

  • Page 163 and 164:

    17. Redzi, tu mans viscēlākais ja

  • Page 165 and 166:

    durvis, lai nāk iekšā visas diž

  • Page 167 and 168:

    paņēma melnu rakstāmo zīmuli, t

  • Page 169 and 170:

    6. Īsi, pārdomājat, ka Viņš pa

  • Page 171 and 172:

    arī varu iedomāties tūkstots br

  • Page 173 and 174:

    14. Beidzot Florians saka: “Jā,

  • Page 175 and 176:

    161. Floriana atzīšanās Kunga pr

  • Page 177 and 178:

    mīgi pārzina savu vieglo mājtur

  • Page 179 and 180:

    19. Bet ar šo aizrādījumu Aruran

  • Page 181 and 182:

    parādījis ko tādu; ko kopš mū

  • Page 183 and 184:

    8. Tad viņš apklusa un kad mēs v

  • Page 185 and 186:

    8. Pie Mana galda kreisā apakšēj

  • Page 187 and 188:

    un teiktu: Redzi, kāds tas cilvēk

  • Page 189 and 190:

    19. Bet pagaidi tikai vēl nedaudz,

  • Page 191 and 192:

    ķināja ar lielākiem skaitļiem p

  • Page 193 and 194:

    5. Par Manu Mācību neviens nevar

  • Page 195 and 196:

    vakar. Un tai laikā es atkal dzird

  • Page 197 and 198:

    gaidīt visu un ka kāds lai cik ga

  • Page 199 and 200:

    atslēgu, bet Tev, ak, Kungs, tas j

  • Page 201 and 202:

    arī kādu turpmāko dzīvību. 25.

  • Page 203 and 204:

    15. Kas tad ir tas, ko tu dēvē pa

  • Page 205 and 206:

    18. Es saku: “Nu pavisam labi; be

  • Page 207 and 208:

    skatīt par laimīgu. 16. Bet šie

  • Page 209 and 210:

    14. Vētra un lietus gāze ir piln

  • Page 211 and 212:

    mieļiem un ja arī katrs vestu če

  • Page 213 and 214:

    zemi nonākušas no zvaigznēm. 3.

  • Page 215 and 216:

    jā dvesmā un tas lai tev kalpo pa

  • Page 217 and 218:

    kas tas ir. 13. Kāds patiesības d

  • Page 219 and 220:

    18. Srhabi saka: “Tu gan esi ļot

  • Page 221 and 222:

    aiz tīri pārspīlētas piesardzī

  • Page 223 and 224:

    Tā, kuru tu tik ļoti piesardzīgi

  • Page 225 and 226:

    ar Viņu nekas nav?” 10. Sehabi s

  • Page 227 and 228:

    samelotam labumam. Neīsts pravieti

  • Page 229 and 230:

    206. Sehabi pazīst Kungu. 1. “Pr

  • Page 231 and 232:

    pavisam dīvaina lieta, bet tieši

  • Page 233 and 234:

    kāda nedaudz ieslīpa pamata ar se

  • Page 235 and 236:

    dzemdējošo spēku. Cilvēkam tam

  • Page 237 and 238:

    a. Tava to desmit Mozus baušļu ap

  • Page 239 and 240:

    ana teltī bija izperinājuši vis

  • Page 241 and 242:

    kādā mākslā vai zinātnē iegū

  • Page 243 and 244:

    saki to, un es arī ar to būšu ap

  • Page 245 and 246:

    tad šajā ziņā tu tas patiesi ne

  • Page 247 and 248:

    kļuvusi bez ķermeņa, no jauna va

  • Page 249 and 250:

    stots reiz tūkstots mūsu Zemes, m

  • Page 251 and 252:

    jūs slepenībā līksmosit! Jo jū

  • Page 253 and 254:

    pilnība! Jo Viņš drīkst tikai k

  • Page 255 and 256:

    tības no debesīm. 3. Un es tad ar

  • Page 257 and 258:

    un tavus biedrus ir pavisam no jaun

  • Page 259 and 260:

    8. Tātad cik darbīgi ir Saules ga

  • Page 261 and 262:

    ūtu meklējams tam iemesls. Te aiz

  • Page 263 and 264:

    un kurli! Jautājums: Vai tāds tē

  • Page 265 and 266:

    mēr pilnvērtīgos noteikumus zem

  • Page 267 and 268:

    aiz dzīvākās mīlestības dziņa

  • Page 269 and 270:

    posts un trūkums. Tikai caur sting

  • Page 271 and 272:

    12. Jūs uz Venēras redzējāt vis

  • Page 273 and 274:

    48. Mataela runa par likumu un mīl

  • Page 275 and 276:

    161. Floriana atzīšanās Kunga pr