Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
158. Par pazemību un augstprātīgu.<br />
1. Florans saka: “Kādēļ tad ne Stahars, mūsu priekšnieks un mani citi brāļi? Vai tad viņi mazāk ir<br />
cilvēki kā es? Ej viens! Ja mani brāļi nav vērti tikt stādītiem priekšā mūžības Kungam, tad es tas esmu jo<br />
mazāk, tādēļ ka cik man labi zināms, viņi ir labāki nekā es!<br />
2. Iegaumē, tu eņģeli — ja arī tu vari ko iegaumēt-, ka es pie manas personas esmu katras priekšrocības<br />
ienaidnieks! Jā, es gribu priecāties par viņiem! Es patiesi mīlu cilvēkus; bet ko patiesi mīl, tam labprāt<br />
piešķir katru priekšrocību un izdevību un pie tam labprāt piešķir katru priekšrocību un izdevību<br />
un pie tam tomēr ir pavisam svētlaimīgs. Jautā visiem maniem brāļiem, vai es jebkad esmu domājis un<br />
rīkojies citādi! Un nu manu brāļu acu priekšā pirmo reizi manā dzīvē man sevi būtu jāatzīst par labāku?<br />
Nē un mūžam nē! Kamēr manas domas un mana griba tiek atlaistas brīvībā, tūkstots leģioni tādu varenu<br />
garu, kāds esi tu, un desmit Jehovas mūžam nemainīs manu darbu!<br />
<strong>3.</strong> Redzi, tu mans visuvarenais draugs, tā arī ir viena kārtība, no kuras mani nenovērsīs nekādi vilinājumi<br />
no tūkstots atvērtām debesīm un nekādas bailes tikpat daudzu atvērtu eļļu priekšā!<br />
4. Ej tikai viens pie Kunga. Ar brīvu gribu es tev nekad nesekoju! Un es vispār brīnos, ka tu kā viszinošs<br />
gars iepriekš neesi saskatījis tādus manus dimantcietus uzskatus, pirms tu man devi privilēģiju. Es<br />
stingri turos pie tā ko es teicu! Manu miesu, kam tev pārpilnībā ir vara un spēks, tu gan vari aiznest; bet<br />
tu mūžam nekad neizmainīsi manas sirds dabu, izņemot- ja tas ir iespējams, man tādu dabu atņemt un<br />
ielikt kādu citu! Bet tad tu manu tagadējo Es ne niecīgākā mērā neesi izmanījis, bet gan tikai iznīcinājis<br />
un tā vietā šajā satrunējušā mašīnā ielicis kādu citu!”<br />
5. Ļoti draudzīgu seju eņģelis saka: “Bet mīļais draugs un brāli, kas tev saka, ka ja pēc Kunga gribas,<br />
kā jau vairāk nobriedušu man tevi vispirms jāved pie viņa, caur to es tevi kaut kā atzīstu par labāku? Vai<br />
tu jau jebkad esi redzējis, ka uz kāda lai cik cēla koka visi augļi nogatavotos vienā laikā, un kam saprātīgā<br />
kārtā jebkad ienāktu prātā, kādam vispirms nobriedušam bumbierim piešķirt kādu privilēģiju tādēļ<br />
ka tas ir vispirms nogatavojies?! To gan bauda agrāk kā tos varbūt vēlāk nogatavojušos, — bet ka tādēļ<br />
to atzītu par labāku nekā vēlāk nogatavojušos, par to pie mums debesīs mūžam nav nekāda runa! Te arī<br />
Mozum vajadzētu būt labākam nekā nu pašam Kungam, jo viņš tika aicināts, vairāk kā tūkstots gadu<br />
pirms Viņa? Ak, tas nedod nekādu priekšrocību,- pretēji! Kuram ceļā ir lielāka priekšrocība, vai tam kas<br />
ceļu ir ierīkojis vai tam karavadonim un viņa pavadoņiem, kas pēc tam gāja pa ceļu un veda tālāk savu<br />
karapulku?<br />
6. Redzi draugs, to tu ar tavu saprātu neesi pārāk labi izpratis! Es labi pazīstu tavas sirds diezgan<br />
stūrgalvīgo dabu, tādēļ to tikai pārbaudīju. Bet tavas citādi labās sirds kaktiņā atradu arī kādu apslēptu<br />
augstprātību, kas patiesu pazemību sevī pašā nostādīja par kādu sava Es priekšrocību citu Es priekšā, lai<br />
tomēr zināmā kārtā te būtu kā vienīgais un nepārspējams, kuram šajā sfērā neviens nelīdzinās! Un beigās<br />
te ir zināms jautājums, kurš no abiem ir augstprātīgāks, vai tas, kas starp visiem cilvēkiem grib būt<br />
pēdējais un zemākais, vai tas kas grib būt pirmais un augstākais!<br />
7. Vai tu nezini grieķu stāstu par ķēniņu Aleksandru no Maķedonijas un zināmo visneievērojamāko<br />
cilvēku Diogenu? Redzi, viņš gadiem ilgi dzīvoja kādā mucā, kas kā mājvieta bija novietota krastmalas<br />
smiltīs.<br />
8. Kādu dienu <strong>lielais</strong> vadonis un ķēniņš apmeklēja šo savādnieku, kas noteikti savā veidā bija vienīgais.<br />
Aleksandrs nostājās mucas priekšā; šis stoiķis viņam patika un viņš viņam jautāja: Ko tu gribi, lai<br />
es tev daru? Un Diogens atbildēja lūgdams: Lai tu nestāvi tajā pusē, no kurienes mani silda labvēlīgās<br />
Saules stari? ”<br />
9. Šī stoiskā vienaldzība lielajam varonim patika; bet tomēr viņš teica: “Ja es jau nebūtu Aleksandrs,<br />
es atzītu par labāku būt Diogenam!”<br />
10. Bet ko ar to Aleksandrs teica? Redzi, tā jēga ir tāda: Mani cildina visa pasaule; bet kādas cīņas<br />
man tas maksāja! Viņš bauda mani gandrīz pārspējušu pasaules cieņu un padara sevi arī nemirstīgu, un<br />
visa šī nemirstīgā slava viņam maksāja tikai kādu vecu mucu.<br />
11. Vai tu šeit neatrodi, ka starp Aleksandra augstprātību un Diogena nebija nekāda sevišķa starpība!<br />
12. Ir gan pareizi aiz patiesas mīlestības un pazemības gribēt būt pēdējam; bet patiesa mīlestība un<br />
pazemība neizslēdz paklausību, sevišķi pret visaugstāko debess un zemes Kungu.<br />
1<strong>3.</strong> Tādēļ ja tu esi saprātīgs, tad dari nu to ko tas Kungs grib, un tad viss būs pareizi; jo Kungs vislabāk<br />
zina, kādēļ Viņš kaut ko grib!”<br />
172
Change language