Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
117. Prieka par citu nelaimi nosodījums<br />
1. Pēc šiem un vēl dažiem prieka izpaudumiem no Markusa puses un no vairākiem, kas veco Markusu<br />
dzirdēja, Helēna pamana uzšaujamies augšup ārkārtīgi gaišu baltu liesmu, tā ka viss apvidus tika<br />
gaiši apgaismots. Arī Kirenijs pilsētas vidū pamana šo liesmu augsti paceļamies un liesma kļūst arvien<br />
gaišāka un lielāka un augstāka.<br />
2. Nu, bet naktī katrai gaismai ir tā redzi maldinošā īpašība, ka, jo spēcīgāka, lielāka un gaišāka tā<br />
kļūst, tā redzes mācībā neizglītotam cilvēkam šķiet nākam aizvien tuvāk. Piemēram, mazi, vēl nepilngadīgi<br />
bērni ļoti bieži izstiepj rokas pret pilnmēnesi, jo tā gaismas dēļ viņiem tas liekas stāvam pavisam<br />
tuvu, un tā paša iemelsa dēļ suņi bieži rej uz to.<br />
<strong>3.</strong> Tātad arī šeit Helēnai likās, ka vienmēr lielāka topošā liesma nāktu mums tuvāk, un tādēļ viņa<br />
lūdz Mani ļaunajai liesmai pavēlēt, ka tā nenāktu tuvāk un nenodarītu ļaunu.<br />
4. Te ES teicu: “Neesi tik ļoti bērnišķīga! Liesmas tuvošanās ir tikai pavisam parasts redzes malds,<br />
bet liesmas gaišums ceļas no tā, ka uguns ir ielauzusies jūdu farizeju priekšnieka lielās dzīvojamās pils<br />
lielajā ēdienu kambarī. Tajā slēgtās mucās glabājās ap simts centneru tīrākās un labākās eļļas un vairākas<br />
mucas ar tīrāko naftu viņa pils apgaismošanai, un bez tam tajā vēl bija lieli sviesta, piena un medus<br />
krājumi. Uguns šīs lietas ir sagrābis un deg tik ļoti skaisti un gaiši un pie šiem apstākļiem, kā tu, vecais<br />
Markus, pirmīt slepeni vēlējies, skaisti labi tiek saceptas arī tavas desmitās tiesas zivis; jo lielajā ēdienu<br />
kambarī liels daudzums jau ir gatavībā sagatavots rītdienai. — Ko tu, Markus, uz to saki?<br />
5. MARKUSS saka: “Kungs, kas Tu manā sirdī tikpat tīri vari ieskatīties kā farizeju priekšnieka lielajā<br />
ēdienu kambarī, Tu zini, ka es ne tagad, ne kaut kad nebiju cilvēk, kas priecājas par otra nelaimi. Kā<br />
karavīrs savā dienestā es gan biju ļoti stingrs, tomēr pēc savas gribas nekad nevienam neesmu darījis<br />
ļaunu, izņemot tam, kuru likums iepriekš bija notiesājis, — kur es, protams, neko nevarēju darīt. Tomēr<br />
pie tam es nekad neesmu sajutis zināmu prieku, ja likuma bardzība kādu aprija. Tāpat man tieši nav<br />
liels prieks par pašu nelaimi un ka manas skaistās un labās zivis tur nu tiek saceptas tikai gaisa gariem,<br />
bet ka šie senie cilvēku mocītāji beidzot reiz atkal no visām pusēm saņem ļoti bagātīgu mācību, tas man<br />
sagādā patiesu prieku!<br />
6. Jo caur uguni dārgumu zaudēšana būtu tas mazākais, — bet tieši neatsverams zaudējums, kas caur<br />
to viņiem tiek piešķirts, ir caur to pilnīgi zaudētā ticība viņu mācībām, bet pie tam arī liels labums<br />
apkrāptajai tautai, jo nu tai noteikti būs daudz vēlīgākas ausis un sirds tīras, dievišķas patiesības uzņemšanai,<br />
un tas ir tas, par ko es īstenībā priecājos. Un varbūt pat var kļūt iespējams, ka tagad nelaimes<br />
gadījumā cietusī priesterība, ja viņi galvā un sirdī nav pārāk aprobežoti, tagad būs pieejamāki patiesībai,<br />
nekā tā būtu bijusi savā bagātībā. Es domāju, ka rītdiena ļaus mums piedzīvot dažus neaizmirstamus<br />
paraugus! — Kungs, saki man, vai man ir taisnība, jeb vai šāds mans prieks tavu acu priekšā ir nedaudz<br />
nosodāms?”<br />
7. ES saku: “Ak, pavisam nē, jo ja man nebūtu bijis tas pats iemesls ļaut notikt tam, par ko tu īstenībā<br />
priecājies, tad tu šo šķietamo sauli nebūtu redzējis un šī guns scēna būtu izpalikusi. Bet sākumā tev<br />
tavā sirdī gan bija neliels prieks viņu nelaimi, tādēļ, ka tu uz farizejiem dusmojies par bezsirdīgo un bez<br />
sirdsapziņas desmito tiesu. Un redzi, tas īstenībā bija tas, ko Es tev pirmīt nedaudz parādīju un tādēļ tu<br />
rīt paēdināsi vairākus ugunsgrēkā cietušus priesterus; bet arī tos tev nebūs jānožēlo!<br />
8. Redzi, kādam patiesam un pilnīgam cilvēkam vajag būt pilnīgam visās savās jūtās, domās un rīcībā,<br />
citādi viņš vēl ilgi nav piemērots Dieva debesu valstībai.<br />
9. Piemēram, mēs redzam, kādu īsti rupju, pārgalvīgu, labu, cilvēcisku nemainīgās kārtības likumu<br />
pārkāpēju, kādu visas labākās uzvedības kultūras padibeni, īsi, kādu zelli, kas pavisam labi varētu būt<br />
Sātana brālis. tas cilvēks ilgu laiku nesodīts dara visrupjākās ļaundarības un nevar tikt notverts, jo no tā<br />
viņu paglābj viņa īsti sātaniskā viltība. Cik daudzi cilvēki te neko nevēlas vairāk, ka lai ļaundaris tomēr<br />
kaut kur varētu tikt sagūstīts no tiesas stingrās rokas!<br />
10. Beidzot tiesai izdodas ar stingru roku pārdrošo noziedznieku satvert un saukt pie atbildības!<br />
Mazs un liels nu līksmo, ka ļaundaris beidzot reiz saņem sen pelnīto sodu. Ja pie tam būs pavisam krietni<br />
cilvēki, kuriem žēl, ka pie šī noziedznieka sodīšanas viņiem nav likumīgas tiesības pašiem būt šī ienīstā<br />
noziedznieka stingriem tiesnešiem, lai pēc sirds patikas varētu noziedznieku spīdzināt.<br />
11. Bet nu tīrā sirdī, bet arī pie tikpat tīra saprāta jautā, vai arī pilnīgam cilvēkam šāds prieks piederas!<br />
Un tīra sirds un tīrs prāts arī noteikti atbildēs tā: “Ka gadiem ilgi mocītā cilvēce no šī briesmoņa<br />
128
Change language