Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
galotnes gandrīz aizskarot Mēnesi, kas tas dodas garām. Nu, tas var būt. Bet svešinieki, lai radītu īsti<br />
lielu sensāciju, visu pārspīlē un tātad arī viņu kalnu augstumu!<br />
2. Bet atstājam to, jo tas nav svarīgi, vai viņu kalni varbūt varētu būt dažas olekts zemāki! Šie ārkārtīgi<br />
dīvaina izskata indieši lūdza man atļauju pret kādu mērenu samaksu drīkstēt ļaudīm rādīt viņu<br />
brīnumus.<br />
<strong>3.</strong> Bet caur kādu tulku es viņiem teicu: Pirms es pats, kā mēdz teikt zem četrām acīm neesmu pārliecinājies<br />
iekš kā jūsu brīnumdarbi pastāvētu un vai ir ieteicams aklajai tautai tos demonstrēt, es viņiem<br />
atļauju nevaru piešķirt, neskatoties, ka es pats esmu liels visa ārkārtējā draugs, visu ļaužu priekšā demonstrēt<br />
lai cik nevainīgus brīnumus!<br />
4. Ar šo manu lēmumu brīnumvīri bija jo vairāk apmierināti tādēļ, ka par viņu produkciju tikai<br />
mānā un dažu saprātīgu kolēģu priekšā es viņiem apsolīju labu honorāru.<br />
5. Viņi gāja viņu sauktajā viesnīcā un pēc kādas stundas nāca atkal atpakaļ ar visādiem iepriekš man<br />
nekad neredzētiem burvestību rekvizītiem; tur bija nūjas, akmeņi, dīvaina izskata metāli, lieli un mazi<br />
dažādi veidoti trauki, kuriem arī nebija kāda man zināma forma.<br />
6. Es viņu priekšniekam jautāju, kādam nolūkam viņam viss tas būtu vajadzīgs un viņš teica: Īstenībā<br />
nekādam, bet viņu tuvumā vajagot būt kaut kam no pašu zemes, citādi kādu prasītu brīnumu nebūtu<br />
iespējams tik ātri un labi paveikt. Pēc tam viņš man jautāja, ko es vēlētos no viņa redzēt un zināt.<br />
7. Es teicu: Labi, ja man vajag prasīt, tad tu ar savu burvestību tālu netiksi! Es viņam jautāju, vai viņš<br />
man varētu pateikt, ko es tagad domāju. Es iedomājos Romu un ķeizara vārdu. Tad viņš savas rokas<br />
salika virs krūtīm un man pateica manas domas. Ka tas mani pārsteidza ne daudz mazāk kā nu tavs<br />
darbs, tu viegli vari iedomāties.<br />
8. Tad es viņam noliku priekšā krūzi ar ūdeni un viņam teicu: Pārvērt šo ūdeni vīnā! Viņš piegāja, ar<br />
rokām pāris reizes pārvilka virs krūzes ar ūdeni un tad teica: Pamēģini, kungs, kā tev šis vīns garšo! Es<br />
ūdeni tūlīt nogaršoju, un redzi, tas bija pilnīgs vīns! Te es vēl vairāk biju pārsteigts.<br />
9. Tad viņš ņēma pilnīgi tukšu māla trauku, tajā ielēja atlikušo vīnu, šķiet spēcinājumam diezgan<br />
tālajam mājupceļam. Bet kad es tūlīt pēc tam trauku aplūkoju, tas bija pilnīgi sauss; bet gan spēcīgi<br />
smaržoja pēc vīna un burvis piezīmēja, ka lai viegli neizlaistītu, viņš to labāk ņemot līdz sausi- garīgā<br />
stāvoklī.<br />
10. Es viņam jautāju, vai no šī vīna smaržas viņš gan tūlīt vai jebkad atkal varētu panākt kādu plūstošu<br />
dzeramu vīnu. Pēc tam viņš man un maniem trim kolēģiem jautāja, vai mēs vēl vēlētos dzert. Mēs to<br />
apstiprinājām un viņš ņēma redzami sauso trauku, kas bija mazāks kā mana ūdens krūze; un no tā tad<br />
manā krūzē lēja tik daudz vīna, ka vīns sāka plūst pāri krūzes malai.<br />
11. Jā, jaunais, cēlais draugs, te nu tomēr mati sāk slieties gaisā, jo tas tak tomēr jau gāja pārāk tālu<br />
virs mūsu gudrības horizonta! Es nezināju, kas man uz to būtu jāsaka! Tad mēs īsti dūšīgi dzērām ļoti<br />
labo vīnu, un -atkal jauns brīnums!- Krūze nekļuva manāmi tukšāka!<br />
12. Kad mēs, no vīna jau sajūsmināti, par to ļoti brīnījāmies, runātājs teica: Bet mani kungi, vīnu<br />
baudīt bez maizes tomēr nav īsti labi! Redzat, šeit dažus akmeņus, kā tad būtu, ja es tos pārvērstu maizē?<br />
Es teicu: Dari to! Tad viņš akmeni aizskāra ar rokām un teica: Ņem maizi un sagriez maizi! Es tā<br />
darīju, un redzi, tā bija maize, laba, garda maize.<br />
1<strong>3.</strong> Pēc tam es teicu: Bet draugs, ja tu to spēj, tad es nu tomēr gribētu zināt, kādēļ tev par tavu ārkārtējo<br />
mākslu vēl vajadzīga kāda samaksa? Mags saka: Tikai retumu dēļ un lai vietās kur nevar un nedrīkst<br />
veikt brīnumus, ir līdzekļi sevi materiāli apgādāt.<br />
14. Ar šo atbildi es biju apmierināts, magus apgādāju ar diviem pfundiem sudraba, ko viņš ar pateicību<br />
pieņēma, bet pārāk lielā ārkārtejuma dēļ nevarēju viņam dot atļauju savu mākslu atklāti rādīt arī<br />
aklās tautas priekšā, jo ļaudis viņiem tūlīt būtu parādījuši dievišķu godināšanu, sevišķi grieķi un daži<br />
romieši.<br />
15. Viņš man teica, ka spētu vēl veikt visādus, daudzus brīnumus, kuri būtu vēl daudz ievērojamāki<br />
kā jau paveiktie! Bet man patiesi vairs nebija nekāda sevišķa vēlēšanās prasīt un redzēt vēl vairāk. Jau<br />
redzētais bija mani pārāk uzbudinājis un es biju priecīgs ka šie ziemeļindieši atkal devās prom no pilsētas,<br />
jo viņi visus ļaudis būtu padarījuši pārāk nemierīgus.<br />
16. Beigās es magam pajautāju, vai par naudu un labu vārdu viņš negribētu savu mākslu man izskaidrot.<br />
Viņš gan mani sausi neatraidīja, bet par to prasīja tik daudz naudas, ka mani pilnīgi pārņēma<br />
drebuļi un tad es mākslinieku vēl daudz labprātāk atlaidu.<br />
162
Change language