Views
7 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

3. Tu

3. Tu nu redzi, ka sākumā tā lieta nekad nevarēja būt citāda un tā mans tev sniegtais Zodia — kos (Zodiakos) izskaidrojums ir pilnīgi pareizs! Jo sākumā senie grieķi lielo apli dalīja pēc viņiem periodiski izpildāmiem darbiem, bet pie vēlākiem pēcnācējiem darbus noteica jau sadalītais aplis, jo katrs tajā sastopamais zvaigznājs ēģiptiešus jau iepriekš mudināja, ar kādu darbu viņiem nākamā periodā būtu jānodarbojas. Un tādējādi šī apļa nosaukums arī bija pavisam pareizs, — bet tikai ne grieķu un romiešu neīstā nozīmē. 4. Bet kā gudrie šo apli un tā attēlus nodēvēja pavisam pareizi, tā viņi nodēvēja arī daudzus citus, kaut arī ne visus, zvaigznājus, un bija arī pirmie tev zināmo planētu atklājēji, izņemot Mēnesi un Sauli, kas pamatā, mazākais, mūsu Zemei, pavisam nav nekādas planētas, pie kam ne saule kustas ap zemi, bet gan tikai citas planētas kopā ar Zemi dažādos laika posmos riņķo ap Lielo Sauli; bet zem tā nav saprotams ikdienas riņķošanas laiks, kas ceļas no pašas Zemes griešanās ap viņas asi, bet gan tas, ko Zeme paveic gada laikā; Venēra un reti redzamais Merkurs vēl īsākā laikā; bet Marsam, Jupiteram un Saturnam viņu aprinķošanai vajadzīgs ilgāks laiks nekā Zemei. 5. Bet Mēness jau tāpat piederas pie Zemes un kopā ar to reizi gadā apriņķo ap sauli, kamēr tas kā pastāvīgs mūsu Zemes pavadonis, katrās divdesmit septiņās līdz divdesmit astoņās dienās simttūkstoš ceļa stundu attālumā reiz apriņķo ap Zemi. 6. Vienīgi tās vēl ir lietas, kuras tu ne no šā, ne no tā pēkšņi nevari aptvert; bet kad tavā dvēselē pamodīsies Dieva Gars, tad tu to un vēl daudz ko citu iepazīsi pati no sevis, bez visām ārējām, lēnām mācībām. 7. Tādēļ pirmām kārtām nu tikai viens ir vajadzīgs: pazīt sevi pašu un Dievu un Viņu pār visu mīlēt, viss pārējais tad jau nāk pats no sevis. 8. Vispār, mēs abi nu esam runājuši pietiekami, un būs ļoti labi, ja nu mēs nedaudz atpūtīsimies, lai arī pārējie draugi, kas ir daudz gudrāki nekā mēs, varbūt arī par mums var izteikt dažas labas piezīmes. 9. Nekad nevajag pašam par kādu lietu pārāk daudz runāt, bet gan arī citiem ļaut runāt un viņus uzklausīt, jo uz visas Zemes neviens cilvēks nav tik gudrs, ka viņš šad un tad nevarētu ko iemācīties arī pat no kāda mazāk gudrā, nerunājot no kāda daudz gudrāka — nekā ir pats! Un tā tu, vismīļā Helēna, man jau piedosi, ja kādu laiku es pats nerunāšu, bet gan uzklausīšu citus, — dabīgi, pieņemot, ka viņi grib ko teikt.” 10. Pēc tam HELĒNA saka: “Ak, pavisam labi, pavisam labi! Atpūties nu tikai nedaudz; jo tu jau tāpat viens nepārtraukti esi runājis gandrīz pāris stundas. 11. Varbūt pie šīs izdevības kāds mums tomēr pasaka ko tuvāk par lielo meistaru, kas nu ir starp mums un pie tam tikko ļauj manīt, ka Viņš ir tieši tas, kas Viņš ir!” 108. Domas par jaunās mācības izplatīšanu. 1. Pēc tam SĪMANIS JŪDA saka: “Es apbrīnoju Mataela patiesi lielo gudrību un tajā slēptās zināšanas par senatni! Jā, šajā laikā šāda gudrība arī ir tikpat vajadzīga kā no Dieva mutes nākušo dzīvības patiesību dziļa izpratne! Patiesi, mēs te varētu mēles samežģīt, runājot kādas tādas autas ausīm, kas jau kopš vairāk kā gadu tūkstoti smok aprakta tumšākās māņticības visabsurdākos netīrumos! Te viens vārds kā simttūkstoš skaistākie vārdi tīri veltīgi; pašu dumjība un aklums tos neatzīst, un vēl mazāk viņiem sprediķoto skaisto un tīro patiesību. 2. Kas te ar tādu tautu būtu jāuzsāk vēl tālāk? Veikt brīnumus? Caur to ļaudis kļūst vēl dumjāki un māņticīgāki. — To sodīt? Ak, tāda tauta jau tāpat ir pietiekami sodīta. 3. Bet no tautas jāizmeklē pieejamākos un pēc mūsu Mataela veida jāsprediķo pret pagānismu un ar Kunga žēlastību augstākais, simts gados neviens elku templis vairs nepastāv! 4. Spriežat brāļi, vai es esmu runājis pareizi, vai nē! Bērna vientiesīgā daba gan ir vairāk vērta kā zemes visu saprātīgo prāts; bet te arī prāts ir pilnīgi savā vietā. Kādas ir jūsu domas, mīļie brāļi?” 5. Izņemot Jūdu, VISI saka: “Te mēs visi tev pilnīgi piekrītam un pret to nekas nav iebilstams.” 6. Te priekšplānā nostājas JŪDA un saka: “Tomēr, tomēr, vēl daudz kas!” 7. SĪMANIS saka: “Kas tad? Runā! Es šeit patiesi nezinātu neko, kas pret to būtu iebilstams!” 8. JŪDA saka: “Jāiegūst varenos, un tad ar vājajiem pavisam iedarbīgi varēs runāt arī bez kādām zinātnēm!” 9. MATAELS nedaudz satraukts, acīm sameklēdams Jūdu, saka: “Aha, tātad tu garā nabagiem un lai- 118

cīgi pārtikušiem miera vēsti no debesīm labprāt gribētu pasludināt ar pātagu un zobenu! Tu gan esi ļoti dīvains cilvēks! man šķiet, tu arī citādi esi būtne no sabiedrības padibenes, tādēļ šis tavs uzskats, kas patiesi nedarītu kaunu nevienam velnam. Tu esi pavisam rets velns! 10. Bet saki man tomēr, kā tu esi varējis ielavīties šajā citādi dievišķā sabiedrībā! 11. Bet es tev saku: ja tu kā velns gribi runāt un darboties ar cilvēkiem, tad tev aitas ādā vajag labāk ietīties, lai ar pirmo skatu tūlīt neierauga plēsīgu vilku! 12. Skaties, ka tu pazūdi no manām acīm, citādi es varētu pamēģināt par tevi atklāt lietas, kuras dzirdēt tev tagad nebūtu tieši patīkami, jo mans gars tagad tevi pazīst no ārpuses un no iekšpuses. 13. Kad JŪDA no Mataela to dzird, viņš izpleš lielas acis un saka: “tu maldies manī, Matael, jo arī es piederu pie izvēlēto skaita. Kunga vārdā esmu veicis sūtņa darbu un tikai pirms pāris nedēļām līdzīgi maniem brāļiem no eņģeļiem esmu ticis nests pa gaisu!” 14. MATAELS saka: “Ak, to visu es tieši zinu, un tomēr no saviem riez izteiktiem vārdiem neņemu atpakaļ ne zilbi! Tu gan piederi pie to divpadsmit skaita, bet mans gars man saka: Viens starp viņiem ir velns! — un zini, tas velns esi tu! 15. Pagaidām tu vari apmierināties ar šo liecību, kuru mans gars man deva par tevi; bet ja tu gribi ko vēl vairāk, tad tev ar to var tikt pakalpots, jo es par tevi nupat atklāju veselu lielu kambari, pilnu ļaunu liecību; daudz netrūkst, un tu tās visas saņemsi sejā! Jo tu esi zaglis! — Vai tu mani saproti?!” 16. Kad Jūda no gudrā Mataela dzirdēja šādus dārdošus vārdus, viņi pārņēma drebuļi, un viņš pavisam bikli atkāpās, un atpakaļ ejot vēl no TOMA saņēma dažus klusus belzienus ar vārdiem: “Vai tad tava elle jau atkal tev reiz niezēja? Turpini tā, tad tu dzirdēsi vēl vairāk kā tagad. Pret Mataelu, kuru Kungs tik brīnumaini ir izdziedinājis pie miesas un dvēseles tu nabaga vajātājs nekad neko nevarēsi uzsākt! 17. Redzi, pat Kungs eņģeļi neiedrošinās viņam pārāk tuvoties, un tu gribi viņam runāt pretī tam, ko viņš ir izvirzījis no savas dziļākās, pēc Mozus nekad nebijušas, gudrības. 18. Vai tu arvien vēl neredzi tādu tavas sirds virs debesīm kliedzošo dumjību?! Vai tad tu nevari būt mierīgs, klausīties un nemitīgi mācīties? 19. Šeit vienā punktā kopā ir visu debesu un visu zemju gudrība, mēs šeit sēžam līdzās dievišķās sirds centram. Mēs dzirdam vārdus un redzam darbus, kas pārsteidz pat eņģeļus, un tu kā lielākais ēzelis starp mums nevari turēties pretī savai ļaunai kārei ne tikai līdzrunāt, — bet no savas dumjības peļķes pat iebilst Dieva pilnīgākai gaismai! Ak tu ēzeļa galva, tu!” 20. Pavisam spītīgi JŪDA saka: “Ei, — liec mani mierā! ja jau es esmu ēzelis, tad es tas esmu sev un ne tev! Un ja arī Mataels nu mani tik ļoti sakāvis, tad es tomēr deru uz ko tu gribi, ka šī, lai cik tīri dievišķā mācība nabaga pagāniem tiks pasludināta ne ar maigiem miera vārdiem, bet gan ar zobenu un visādiem nāvējošiem šāviņiem. 21. Nevienam nejautās, vai viņš to ir sapratis, bet gan viņam liks zvērēt jaunajai mācībai un ja ar laiku viņš atkritīs no tās nekad nesaprastās mācības, tad viņš tiks pasludināts kā vainīgs zvēresta laušanā un par to tiks, mazākais, dzīvs sadedzināts! 22. Un ja pie šīs, pašas par sevi lai cik dievišķas, mācības tālākas izplatīšanas pirmām kārtām neskatīsies uz to, vispirms tūlīt tai iegūt varasvīrus, tad es patiesi, par spīti, ka es esot velns, nevēlētos skaitīt asins liecības, kas tur plūdīs zem pagānu lielo varasvīru zobeniem! Dievišķs šurp, dievišķs turp! Velns arī ir dievišķs! Ar laiku pat tīrākā un diženākā dievība kļūst velnišķa! 23. Par piemēru skatām tikai Mozus dievišķo mācību! kas tā tagad ir reiz debesu gudrā Zālamana templī?! Tādēļ es, kā Mataela velns un kā tavs ēzeļgalva tev vēlreiz saku: “Mataelam ir taisnība un es tikpat labi kā tu atzīstu viņa gudrību; bet tāpat kā Mataelam ir taisnība, tāpat arī man ir taisnība! 24. Es tev saku: Šī Dieva Mācība no debesīm ne pārāk ilgā laikā pār visu zemes virsu izsēs lielākos nemierus un tautas iegrūdīs lielās savstarpējās nesamierināmās ķildās, strīdos un karos! 25. Miesā tu to tik ļoti gan vēl nepiedzīvosi, bet jo noteiktāks tavs gars reiz būs liecinieks visam tam, ko es tev tagad esmu teicis, un tikai tad tu atzīsi to, ka velns un ēzelis Jūda arī reiz ir pareģojis! — Un es tev jautāju, vai tu mani esi labi sapratis?!” 109. Jūdas būtība. 1. TOMS saka: “Tu nu gan domā, ka esi izdarījis lielu pareģojumu un bez tevis mēs to nebūtu izzinā- 119