Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
4. Cilvēki gan redzēja uz kalna, kur mēs pavisam omulīgi atradāmies, daudzās gaismas, bet nevienam<br />
no daudzajiem nebija drosme likt tikai soli uz priekšu, jo jūdu viņu lielajās bailēs jau nopietnībā<br />
redzēja zvaigznes krītam no debesīm un vairākas guļam uz mūsu kalna. Bet pagāni domāja, ka Plutons<br />
caur savām fūrijām Apolonam, kurš varbūt bija iemīlējies kādā skaistulē sievietē, ir nolaupījis Sauli un<br />
tagad un tagad uz Zemes sāksies vēlreizējs dievu karš.<br />
5. Bet pēc pagānu teikām kāds dievu karš uz Zemes gan arī nebija kāda vēlama parādība, jo reiz<br />
jau notikušā milzīgie pazemes dievi ar lielu spēku meta pret Olimpu veselus degošus kalnus, kam pretī<br />
Zevs dabīgi nelika trūkt piemērotām pretveltēm, ar neskaitāmiem zibeņiem un kalnu lieluma krusas<br />
graudiem, un caur to pazemes ļauno varu uzvarēja.<br />
6. Tā kā no pilsētas šķietamā Saule izskatījās it kā stāvam tieši virs kalna, uz kura mēs atradāmies,<br />
bet pēc nodzišanas no gaismas ķermeņiem un sargugunīm šķita kvēlojam, tad pagāni domāja, ka no fūrijām<br />
nozagtā saule esot noslēpta tieši šajā kalnā un pazemes firsti nu ir nostādījuši sardzi ar lāpām un<br />
bēdas tam, kas tuvotos šim kalnam, kuram patiesi uz visām pusēm stiepās vairākas tālu ejošas pazemes<br />
alas un grotas, un pie vienas tādas grotas tieši bija uzcelta Markusa mītne un, kā zināms, grota Markusam<br />
kalpoja kā ļoti plašs pagrabs un kā uzglabāšanas kambaris.<br />
7. Tā jūdi aiz bailēm tikt nosistiem vai sadedzinātiem no uz kalna krītošām zvaigznēm, un pagāni aiz<br />
bailēm no fūrijām, nenāca uz kalna un kad viņu acis pie tumsas bija vairāk pieradušas, pamazām gāja<br />
atpakaļ uz savām mājām. Daži drīz iemiga, bet citi aiz bailēm visu nakti palika nomodā, gaidot briesmīgas<br />
lietas, kurām pēc Dāvida pareģojuma nu būtu jānāk pār zemi; un pagāni gaidīja uz Zeva pirmajiem<br />
zibeņiem un pērkoniem un briesmīgu cīņu, kuru Apolons uzsāks pret laupītāju Plutonu.<br />
8. Īsi, visā ievērojamā pilsētā bija tādas jukas, kas nebūtu darījušas kaunu kādreizējai lielajai Babilonijai<br />
(pie valodu sajukuma). Bet toties pie mums uz kalna gāja pavisam omulīgi; jo mēs likām sev<br />
kalnā atnest labi sagatavotās vakariņas. Rafaels vienā acumirklī gādāja, ka visi ēdamgaldi stāvēja uz kalna<br />
un arī ēdieni, bez kādām Markusa un viņa ģimenes locekļu lielām pūlēm, kuriem iepriekš ar ēdienu<br />
gatavošanu bija daudz ko darīt. Arī romiešu karavīri dabūja pietiekami ēst un par to drīz bija ļoti<br />
apmierināti.<br />
100. Cilvēku augstā izcelšanās un aicinājums<br />
1. Kad mēs vakariņas bijām paēduši, ORURANS, kas arī uz augstienes bija pavakariņojis, pienāca<br />
pie Manis un teica: “Kungs, kura lielumam un diženumam mirstīga cilvēka mute nezina vārdu, kas būtu<br />
Tevis cienīgs! Kā man, no žēlojamam putekļu tārpam, būtu Tev jāpateicas par to mūžam nenovērtējamo<br />
laipnību, ko Tava dievišķā žēlastība man te ir dāvājusi, un kā man tevi, Tu mūžam cēlākais, jāslavē, jācildina<br />
un jāgodā?<br />
2. Ak Kungs, kas tad mēs, mirstīgie, esam, ka Tu mūs tā ievēro?! Ko mēs varam darīt, lai būtu tev<br />
patīkami?”<br />
<strong>3.</strong> ES saku: “Draugs, neradi nu tik varenu sensāciju! Jo redzi, tu esi tas, kas tu esi, cilvēks gan ar ļoti<br />
mirstīgu miesu, tomēr kurā mājo nemirstīga dvēsele ar vēl nemirstīgāku garu no Dieva. Un Es arī esmu<br />
Cilvēks, kurā tāpat mājo dievišķa nemirstīga dvēsele un Dieva gars savā pilnībā tik tālu, cik tas ir nepieciešams<br />
šai zemei, un tas ir Tēvs debesīs, Kura Dēls Es esmu un Kura bērni arī jūs esat.<br />
4. Bet jūs visi bijāt akli un daudzās attiecībās vēl esat, bet Es nācu pasaulē redzīgs, lai jums visiem parādītu<br />
Tēvu un jūs padarītu redzīgus, līdzīgi Man.<br />
5. ES no Tēva esmu saņēmis dzīvības pilnību un katram, kas dzīvību grib, varu arī dzīvību dot, jo<br />
jau pirms pasaules Tēvs tā ir noteicis, ka manī mīt visa dzīvības pilnība un caur Mani jādzīvo visiem<br />
cilvēkiem. Un pēc manas dvēseles Es esmu tas norīkotājs; bet pie gara Es esmu viens ar To, Kas Mani ir<br />
norīkojis.<br />
6. Redzi, Es tātad esmu ceļš, patiesība un dzīvība. kas Man tic, neredzēs, nejutīs un nebaudīs nāvi,<br />
un, ja arī viņi miesā varētu nomirt vairāk kā vienreiz; bet kas man neticēs, tie mirs, un ja arī viņiem<br />
būtu tūkstoškārtīga dzīvība.<br />
7. Jo katram cilvēkam ir miesa, un tai reiz vajag mirt — kas neizpaliks arī šai Manai miesai; bet ar<br />
miesas atmešanu dvēsele kļūst tikai brīvāka, gaišāka un dzīvāka un pilnīgi viens ar To, kas visas pasaules<br />
priekšā Mani ir norīkojis to svētībai, kas ticēs Cilvēka Dēlam un turēs Viņa baušļus.<br />
8. Tādēļ krietni pārdomā un turi tos vieglos baušļus, kuri tev tiks darīti zināmi, un vairāk tev nekas<br />
108
Change language