3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

11. Tempļa slepenās mahinācijas iet tik tālu, ka to priekšā pat romiešiem ir zināms respekts. Daudz
kas gan jau ir ticis izpausts, bet ko tas viss līdz, ja pavisam droši pierādāmi nevar tikt uz pēdām?!
47. Mataela un Snetala runas par aizrādījumiem
1. MATAELS, kas no zināma attāluma šajā sarunā bija noklausījies, pienāk pie tiem divpadsmit un
saka: “Jūs gan vēl stipri esat zemes cilvēki, it īpaši tu, Snetal ar taviem septiņiem kolēģiem; jums vēl nav
ne jausmas no tā, kas šeit ir.
2. Šeit ir dziednieks no Nācaretes, jā, Viņš ir šeit, — bet kurš tas ir, par to jums nav nekāda jausma,
un tādēļ jūs par Viņu un Viņa darbiem runājat nepatīkamas muļķības!
3. Bet īstam cilvēkam pēc pareizas kārtības nav jārunā nekas cits, kā tikai patiesība. Ja viņš to nezina,
tad viņam jāklusē, jāmeklē un jāpēta. Un, ja viņš patiesību ir atradis, tad viņam arī jārunā! Jo kas te
runā un patiesību vēl nav iepazinis, melo, un ja arī viņš nejauši runā patiesību.
4. Bet pār kāda patiesa cilvēka lūpām nekad nav jānāk meliem, jo caur meliem dvēsele pati par sevi
dod liecību, ka tā staigā nāvē un ne dzīvībā!
5. Tādēļ, ja kādu meli iepriecina, tas vēl ilgi nepazīst dzīvības vērtību; jo dzīvība un patiesība ir viens!
Tikai patiesība dara tavu dvēseli brīvu un būtībā, esamībā un darbībā viņai atklāj Dieva esamību.
6. Bet ja tu domā un runā tā, kā es nu dzirdēju, tad tu par sevi dod atklātu liecību, ka gaismas un visas
patiesības lielā tempļa vietā tava dvēsele dzīvo tikai kādā cūku kūtī!
7. Kādēļ minēt, ja trūkst jebkāda pamata. kapteinis Jūlijs no Geneceretes jums tak īsti gudri teica, ko
jūs šodien redzēsiet un dzirdēsiet un ka jums par to pat nav daudz jājautā, bet gan jūsu sirds mīlestībā
to jāuzņem un pēc tā jārīkojas, tad izskaidrojums jau nāks pats no sevis! Un redzat, kapteinis runāja pareizi
un patiesi!
8. Tādēļ bez kādas patiesības pamata atmetiet šeit nevajadzīgo šur un turp runāšanu, visu labi ievērojiet
un savā sirdī aptveriet, tad īsā laikā jūs iegūsiet vairāk, nekā jūs daudzus gadus ilgi savstarpēji
melojat, domādami, ka esat runājuši patiesību!
9. Jautāt gan ir labāk nekā kaut kur kaut ko izskaidrot, par ko pašam nav nekāda pamata; bet, ja
jautā, te vajag zināt, ko un par ko jautā, citādi katrs jautājums tikpat labi ir aplamība, kā kāda no gaisa
ķerta melīga atbilde.
10. Jo caur pieredzi man manī vajag būt pilnai pārliecībai, ka iztaujātais man var atbildēt patiesību;
un beidzot iepriekš man vajag būt precīzi aprēķinājušam, vai tas, par ko es kādam jautāju, nav kāda aplamība,
citādi caur jautājumu es parādu vai nu manu lielo muļķību, vai arī manu apslēpto ļaunumu! Šo
dzīvības principu labi ievērojiet, tad jūs uz Zemes virsas stāvēsiet, mazākais, kā pieticīgi cilvēki!”
11. Nedaudz noskaities, SNETALS saka: “Bet mīļais draugs Matael, tu mums šeit zināmā mērā izteic
rājienu, un mēs neesam redzējuši, ka kāds tev to būtu uzdevis! Tavs padoms gan ir labs ļoti patiess, bet
tajā trūkst zināma daudzveidīguma, un tādēļ tas uz mums pavisam neatstāj tādu iespaidu, kādu tas noteikti
būtu atstājis, ja tas būtu ticis dots vairāk draudzīgākā ietērpā!
12. Redzi, divi un vēlreiz divi kopā ir četri! Tā ir patiesība un kā tāda noteikti tomēr arī paliek, ja tā
tiek izteikta ar draudzīgu seju!? Jeb vai tas ir vienalga, ja es vedu kādu aklo, vai es viņu turu ciet, radot
sāpes, vai es nabago pa labo ceļu vedu, maigi atbalstot? Maigu atbalstu, vedot aklo, es turu par teicamāku;
jo, ja es viņu turu, radot sāpes, tad viņš tieksies no manām rokām izrauties un kas zina, vai viņš
tieši tajā acumirklī, kad viņš izaujas no manām viņu pārāk stingri turošām rokām, nekrīt un sevi ļoti
neievaino. Bet, ja es viņu esmu atbalstījis un vedis maigi, tad mēs mērķi sasniegsim pavisam priecīgi un
līksmi. — Vai man te ir taisnība, vai nē?”
13. MATAELS saka: “Ak jā, ja apstākļi to atļautu; bet ja tu kādu aklo redzi bezdibeņa malā un arī redzi,
ka ar spēcīgu tvērienu un rāvienu tu vari viņu izglābt, vai arī te tu iepriekš pārdomātu, cik stipri vai
maigi tu viņu satversi?”
14. SNETALS saka: “Jā, vai tad garīgi mēs jau bijām tik tuvu bezdibenim?”
15. MATAELS saka: “Pavisam noteikti, citādi es jūs tik spēcīgi nebūtu satvēris! Jo redzat, viss, kas
ieved kādos melos, un tātad pats ir meli, lai arī cik nenozīmīgs ārēji šķiet cilvēkiem, dvēselei jau ir bezdibenis
uz nāvi. Kādi maigi, šķietami pavisam nenozīmīgi meli dvēselei ir daudz bīstamāki, nekā īsti
rupji un ar rokām aptverami! Jo kādi rupji meli tevi noteikti nepamudinās kāda darbībai, bet kādi pavisam
viegli un nenozīmīgi kā kāda patiesība tevi mudinās darbībai un pavisam viegli novedīs pie viss
52