11.04.2018 Views

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

11. Mēs te sakām, ko cilvēks savā lielākā samaitātībā, savā pārsātaniskā fantāzijā vien tikai vienmēr<br />

var izdomāt, tas tempļa plašo mūsu iekšpusē faktiski tiek izpildīts. Bez mēra un skaita pie cilvēkiem tiek<br />

izdarītas nekrietnības, un tas tādā vienaldzīgā nekaunībā, ka tu to pavisam nevari iedomāties! Augstie<br />

tempļa kungi cilvēkus, šķiet, vērtē tik augstu, kā parasti vērtē kādu nevajadzīgu zvirbuli. Es negribu<br />

teikt ne vārda par visu Dieva baušļu visvieglprātīgāko pārkāpšanu; bet tur tiek atrasti un uzsākti jauni<br />

briesmu darbi, par kādiem kādam labam Mozum acīmredzami sapņos nevarēja ienākt prātā, jo citādi<br />

viņš uz tāda veida briesmu darbiem noteikti kā sodu būtu uzlicis simtkārtīgu nāvi un desmitkārtīgu<br />

elli! Bet cilvēku svētības dēļ ir labāk, ka mēs par to vairs nezaudējam ne vārda!<br />

12. Cilvēcei noteikti būtu parādīts liels pakalpojums, ja reiz naktī ar vienu cirtienu templis ar visiem<br />

tā iemītniekiem varētu tikt iznīcināts. Tādēļ kāds atpestītājs cilvēcei jau ilgi ir vajadzīgs; bet viņam mūs,<br />

jūdus, nav it kā jāatbrīvo no jums, romiešiem, — jo arī jūs piederat pie mūsu atpestītājiem, — bet gan<br />

no tempļa tīri ellišķu drakonu kundzības! Tad, kungs, nabaga cilvēce no prieka gaiši uzgavilēs, ka tā ir<br />

tikusi atbrīvota no tās ļaunākā ienaidnieka!<br />

1<strong>3.</strong> Draugs, vai var būt kāda vēl nekaunīgāka doma, kā tā ka visuvarenais Dievs kādam ļaunākam<br />

putekļu tārpam par visiem cilvēkiem un visu pārējo radību tā būtu devis savu varu, ka nu šīs tārps pēc<br />

viņa visļaunākās patvaļas ar pašu Dievu un ar visiem cilvēkiem un ar visu radību nesodīti var atzīt savas<br />

pārsātaniskās pārgalvības?! Nē, nē, kungs! Te vai nu nav nekāds Dievs, vai Dievs atkal kā Noasa un Lata<br />

laikā ļauj tādiem velniem piepildīt viņu elles mēru! Ak <strong>lielais</strong>, svētais Dievs, kur Tu esi, kur tu vilcinies?<br />

patiesi, ko tagad dara templis, tas pārsniedz visus cilvēciskos priekšstatus! Ārēji tas gan, protams, vēl<br />

rāda to pašu mierinājumu un palīdzību iedvesošo seju; bet iekšēji tas ir kļuvis eļļu elle! Bet ir labāk par<br />

to vairs tālāk nerunāt ne zilbi. Tādēļ klusēsim un gaidīsim no tevis ko tuvāk dzirdēt par dziednieku no<br />

Nācaretes.<br />

40. Kādēļ apsūdzētie nāca uz Galileju<br />

1. Uz to JŪLIJS saka: “Kas te attiecas uz tempļa ļaunprātību, par to mēs, romieši, jau sen esam informēti,<br />

tā kā jūs mums neko jaunu un pārsteidzošu vairs nevarat pavēstīt; un tādēļ soda laiks vairs neliks<br />

ilgi uz sevi gaidīt, par to jūs varat būt pavisam droši.<br />

2. Bet ka mēs templi vēl neesam saukuši pie atbildības, tas notiek dumjās un veļ ļoti vientiesīgās tautas<br />

dēļ, kas vēl vienmēr templi tur par kādu svētumu un tajā meklē savu svētību. Ja mēs nu ķertos klāt<br />

pie tempļa, tad ar niecīgu izņēmumu nu visa tauta būtu pret mums; bet kad drīz vismaz lielākā tautas<br />

daļa zinās, kāds īstenībā ir templis, tad mums būs pavisam viegls darbs templi pavisam iznīcināt. Tam<br />

nolūkam to uz noteiktāko veicinās tieši lielā dziednieka no Nācaretes jaunākā, tīrākā patiesības mācība,<br />

ja tā tikai nedaudz tiks starp ļaudīm izplatīta; jo šī mācība ir tik tīra, kā saule gaišākā pusdienas laikā,<br />

un te no katra, kur sirdī valda laba griba, tiks viegli aptverta. Dabīgi, bet kur cilvēka sirds jau pamatā ir<br />

samaitāta, te šī mācība arī netiks pieņemta, lai cik dievišķi tīra tā arī ir! Bet te tad tiesu pasludinās romiešu<br />

zobens, kādu pasaule tik plašā mērā vēl nav pieredzējusi; te tad Dieva roka būs kopā ar romiešu.<br />

— Tas tātad jūsu mierinājumam!<br />

<strong>3.</strong> Bet nu vēl par kaut ko citu! Jūs pirmīt pieminējāt, ka savas nekārtības pret Romu vairāk esat cēluši<br />

jūsu zemes dienvidos un tikai pēdējā laikā esat nonākuši šeit Galilejas novadā. Tādēļ es jums jautāju,<br />

kādus panākumus jūs ar savu musināšanu pret Romu esat sasnieguši un kas jūs ir pamudinājis pāriet uz<br />

Galileju?”<br />

4. SNETALS saka: “Kungs, dienvidu zemēs mēs tikai ēdām un dzērām un ne ar vārdu neiedrošinājāmies<br />

uzstāties pret Romu, tā kā lielāko daļu ļaužu mēs atradām pret Romu ļoti labvēlīgi noskaņotus. Bet<br />

gan, kur vien tas tikai bija iespējams, mēs par tempļa izlaidīgo rīcību neskopojāmies izplatīt ļoti nozīmīgas<br />

dzirksteles. Bet pie šādas daudz vairāk antitempliskas, nekā antiromiskas rīcības mēs pirms neilga<br />

laikā kādā ļoti templiskā vietā diezgan stipri apdedzinājāmies. pamazām sāka mūs izsekot, un mums<br />

nekas cits neatlika, kā ātri doties prom.<br />

5. Naktī un miglā mēs devāmies caur Samariju un pēc dažām dienām pāri kalniem nonācām šeit šajā<br />

zemē. Te mēs drīz sastapāmies ar ļaudīm, kas, vai nu aiz kāda patiesa iemesla, vai viņi to darīja tikai, lai<br />

mūs, lētticīgos lempjus, apvestu ap stūri, ne tieši labi izteicās par romiešu spaidiem. Īsi, to atšķirt — tas<br />

gāja nedaudz par tālu mūsu izpratnes horizontam. Mēs tātad viņu dziesmiņai vieglprātīgi piebalsojām<br />

un pro forma dažu ko arī piebildām. Bet tā lieta neturpinājās ne trīs dienas; mēs no romiešu karavīriem<br />

44

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!