3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

mācības!”
4. ES saku: “Arī par to Mataels jums jau ir devis vairākas pamatiezīmes; vispār, viņa mācība, pavisam
īsi kopā savilkta, ir tajā, ka Dievu jāmīl pār visu un tuvāko kā sevi pašu.
5. Bet Dievu mīlēt pār visu dabīgi nozīmē: atzīt Dievu un Viņa zināmo darīto gribu un tad aiz patiesas
sirsnīgas mīlestības uz atzīto Dievu, pēc tās rīkoties un līdzās pret katru līdzcilvēku izturēties tā,
kā katrs saprātīgs cilvēks izturas pats pret sevi; dabīgi, šeit ir runa par tīru un, iespējams, augstākā mērā
nesavtīgu mīlestību, kā pret Dievu, tā tieši arī pret katru cilvēku.
6. Kā viss labais vienīgi tādēļ grib tikt mīlēts, ka tas ir labs un patiess, tā arī Dievs grib tikt mīlēts, jo
vienīgi Viņš ir augsti labs un augsti patiess!
7. Bet tavam tuvākam tādēļ tāpat jātiek mīlētam, ka viņš, līdzīgi tev, tāpat ir Dieva līdzība un līdzīgi
tev nes sevī dievišķu Garu.
8. Redzi, tas īstenībā ir viņa mācības pamatkodols, un tas ir viegli ievērojams, jā, daudz vieglāk nekā
tempļa tūkstots likumi, kas pa lielākai daļai ir piepildīti tās kalpu savtības.
9. Caur šīs jaunās mācības iespējami precīzāku ievērošanu cilvēkā sākotnēji ļoti sasaistītais gars kļūst
brīvāks un brīvāks, aug un beigās caurstrāvo visu cilvēku, un tādā veidā visu velk savā dzīvībā, kas ir
Dieva dzīvība un tādēļ tai vajag turpināties mūžīgi un, proti, iespējami augstākā svētlaimē!
10. Bet katrs cilvēks, kas tā savā garā zināmā mērā kļūst atkalatdzimis, nekad neredzēs, nejutīs vai
baudīs nāvi, un atbrīvošanās no viņa miesas viņam būs augstākā svētlaime.
11. Jo cilvēka gars, tā pilnīgi viens ar viņa dvēseli, te līdzināsies cilvēkam stingrā cietumā, caur kura
šauro gaismas caurumu viņš var saskatīt un redzēt skaistos laukus, kā pavisam brīvi cilvēki uz tiem uzjautrinās
ar visādām derīgām nodarbībām, kamēr viņam vēl vajag smakt cietumā. bet cik viņš būs priecīgs,
kad nāk cietuma uzraugs, atvelk durvis, atbrīvo viņu no visām važām un viņam saka: “Draugs, jūs
esat brīvs no katra tālāka soda, ejiet un baudiet pilnāko brīvību!”
12. Tā cilvēka gars līdzinās kāda putna embrija olā augļa dzīvībai; kad caur perēšanas siltumu, cietās,
viņa brīvo dzīvību saistošās čaulas iekšpusē viņš ir nobriedis, tad viņš čaulu salauž un priecājas par savu
brīvo dzīvību.
13. Bet to cilvēks var sasniegt tikai caur precīzu un patiesu tās mācības ievērošanu, kuru nu sludina
dziednieks no Nācaretes.
14. Bet tagad cilvēks, ja viņā garā jau vairāk un vairāk ir atkal atdzimis, saņem arī citas pilnības, kādas
tikai dabīgs miesas cilvēks nevar sev stādīties priekšā.
15. Garā tad sevī ir vara, līdzīga dievišķai, ko tad šāds pilnīgs gars cilvēkā grib, tas notiek un tam vajag
notikt, jo ārpus gara dzīvības spēka visā Dieva bezgalībā nevar būt nekāds cits spēks un vara.
16. Jo patiesa dzīvība ir vienīgi Kungs un Radītājs, Uzturētājs, likuma Devējs un visas radības vadītājs,
un tādēļ visam vajag pakļauties mūžam vienīgā dzīvā gara varai.
17. Tu pie mācekļa redzēji tam pārbaudi un tā pagaidām tu vari man ticēt, ka tas tā ir. Bet izpratnei
par Kā, caur Ko un kāpēc, tu iegūsi tikai tad, kad tu sasniegsi tava iekšējākā gara dzīvības brīvību.
18. Bet Mataels tev jau pietiekami rādīja, kādu izpratni var sasniegt kāds tikai pa pusei atkalatdzimis
gars. Un tā tev rokās visam ir acīmredzams pierādījums un tādēļ ar lielāko paļāvību vari pēc tā iekārtot
tavu dzīvību. — vai tu ar šo izskaidrojumu esi apmierināts?”
19. SNETALS saka: “Draugs, vairāk apmierināts, kā ar šausmīgi gudro Mataelu! Tas, ko tu nu man
esi teicis, ir gan tikpat dziļš un gudrs, kā viss tas, ko es jau esmu dzirdējis no Mataela mutes, un zināmā
mērā vēl gudrāks; bet pie Mataela kļūst pilnīgi bailīgi un baismi, jo tur neredz nekādu īstu ieeju un izeju.
Bet tu tagad ar pavisam vienkāršiem vārdiem, mazākais man, visu to lietu esi padarījis tik skaidru,
ka es nu neko skaidrāku vairs nevaru iedomāties; es nu sīki zinu, kas man darāms, un ko caur to man
nepieciešami vajag sasniegt, un tā es tad nu arī esmu pilnīgi apmierināts, tā ka man vairs nepaliek nekāds
tālāks jautājums.”
54. Pēc Ribara vēlēšanās kāds otrs brīnums
1. Es saku: “Tad labi, bet nu saki man vēl pilnīgi atklāti, vai tad tu nu nevēlētos personīgi tikt izpazīstināts
arī ar lielo Meistaru no Nācaretes? Ja tu gribi, tad es tev varu viņu parādīt.”
2. SNETALS saka: “Atklāti sakot, šis vīrs, kas sevī glabā dievišķā gara pilnību, stāv bezgala augstu,
un man ir pilnīgi bailes viņu tikai no tālienes redzēt, nerunājot ar viņu tuvāk saskarties! Tādēļ man nu
60