You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
111. Savienošanās ar Kungu<br />
1. Beidzot HELĒNA, kas bija nedaudz atžilbusi no savas sirds lielā prieka, saka: “Ak jā, es to visu labi<br />
saprotu, jo taviem vārdiem ir visa gaisma, spēks un dzīvība un no Tavas svētās mutes tie izplūst tik gaiši<br />
un skaidri, kā rīta Saules apgaismots augstu kalnu ganību tīrākais avots. Bet kas man jādara, lai savu sirdi<br />
nu tikai nedaudz nomierinātu?! Kungs, ja es noziedzos, tad nonāvē mani; bet mana mīlestība uz Tevi<br />
nu pārkāpj visas manas dzīvības robežas! Ak, pieļauj tikai, ka es pieskaros tavai rokai!”<br />
2. ES saku: “Ak, dari galu galā to! Ko tava sirds no saviem dziļumiem tev pavēl, to dari, un tas nekad<br />
nebūs darīts aplami, par to tu vari būt pilnīgi droša!”<br />
<strong>3.</strong> Tad Helēna satvēra Manu kreiso roku un ar visu spēku piespieda pie savas sirds, bet no vēl lielāka<br />
prieka vēlreiz raudāja un šņukstēdama teica: “Ak, cik laimīgiem vajag būt tiem, kas vienmēr var būt ap<br />
Tevi!”<br />
4. ES saku: “Kas sirdī ir pie Manis, pie tā Es vienmēr esmu un viņš vienmēr ir pie Manis, un īstenībā<br />
tajā ir tas galvenais. Jo ko kādam līdz, ja uz šīs zemes viņš personīgi gan vienmēr ir pie Manis, bet savu<br />
sirdi tomēr vienmēr tur tālu no Manis un mīļāk pieķeras nesaprātīgajai pasaulei?! Patiesi, viņš tomēr ir<br />
tālāk no Manis, kā viss, ko tikai tu vienmēr kā vistālāk attālinātu vari iedomāties!<br />
5. Bet kas sirdī man ir tik tuvu, kā tu, Mana mīļotā Helēna, tas tad vienmēr arī ir un paliek Man vienādi<br />
tuvu, ja arī liekas, ka ārēji mani no viņa šķirtu lai cik daudz tūkstotis reiz lielāka telpa. Kāda tā te ir<br />
starp mums un to pēdējo un mazāko zvaigzni, kuru tavas acis tikai uz acumirkli ierauga atmirdzam n<br />
bezgalīgā tāluma.<br />
6. Jā, Es tev saku, kas Mani mīl kā tu un dzīvi tic, ka Es esmu Tas, uz Kura atnākšanu uz Zemi gaidīja<br />
tēvi, tas ir pilnīgi viens ar Manu Tēvu debesīs! Jo mīlestība apvieno visu; caur mīlestību Dievs un radība<br />
kļūst viens, un neviena telpa vairs nevar šķirt tos, kurus ir savienojusi patiesa un tīra mīlestība no debess<br />
dziļākiem dziļumiem.<br />
7. Caur savu mīlestību tu vienmēr esi Manā tuvākā tuvumā, ja arī šajā pasaulē uz īsu laiku telpa tevi<br />
no Manis šķirs; bet reiz, viņā pusē Mana tīrākā gara un pilnīgākās patiesības valstībā, tu tad jau tāpat<br />
nevari no Manis tikt šķirta! — vai tu, mana mīļotā Helēna, nu teikto esi tā nedaudz sapratusi?”<br />
8. HELĒNA saka: “Kā es varētu to nesaprast!? Jo tagad manī ir tik gaišs, it kā manī būtu uzaususi<br />
patiesa Saule, un tādēļ viss, ko Tu, ak kungs man saki, man liekas ļoti gaiši saprotams un mana sirds aptver<br />
tavas runas dziļāko jēgu.<br />
9. Bet tagad no manas sirds vēl kāda pilnīgi nepagaismota kaktiņa paceļas kāds cits ļoti svarīgs jautājums,<br />
un tas skan: “Kā tu jebkad varēsi pateikties tam, kas tevi tagad ir apbēris ar pārmēru pārmērīgu<br />
žēlastību? Šī lai cik varenā mīlestība tomēr nevar derēt kā pateicība, jo tā pati, kā visa dzīvība, ir Tava<br />
žēlastības dāvana! Kādu upuru un kādu tevis cienīgu pretdāvanu es kā radība varu tev, manam radītājam<br />
pasniegt, kā pienācīgu pateicību par tik daudzām nenovērtējamām žēlastībām? Redzi, ak Kungs,<br />
pie visas Saules gaismas manā sirdī, tas man tomēr ir neskaidrs un uz šo ļoti svarīgo jautājumu nekāda<br />
atbilde negrib ļauties atrasties. Ak Kungs, vai caur kādu žēlīgu vārdiņu tu arī te nevēlies palīdzēt manai<br />
apmulsušai sirdij?<br />
112. Kā var pateikties un kā jāpateicas Dievam<br />
1. ES saku: “Ak tu mīļā Helēna, kas tev no pasaules būtu Man jāupurē, kas jau tāpat nebūtu Mans un<br />
ko Es iepriekš pasaulei it kā nebūtu devis?<br />
2. Redzi, tā no manis tad tomēr būtu ļoti tukša prasība un stāvētu pretrunā ar Mani un Manu mūžīgo<br />
kārtību!<br />
<strong>3.</strong> Redzi, mīlestība dara visu! Kas Mani pār visu mīl, tas Man arī nes to lielāko upuri un man vispatīkamāko<br />
pateicību; jo tas Man tūlīt dāvina visu pasauli.<br />
4. Bet līdzās mīlestībai uz Mani ir vēl kāda cita mīlestība, proti, tuvākā mīlestība. Garā un uz laiku<br />
nepieciešamo laicīgo labumu nabagie, ir tie patiesie tuvākie. Ko Manā Vārdā kāds dara viņiem, to viņš<br />
dara Man.<br />
5. Kas Manā Vārdā pieņem kādu nabago, tas uzņem mani un pastarā dienā viņam tiks atlīdzināts; un<br />
kas kādu gudro uzņem gudrības dēļ, tas iegūs gudrā algu, un kas izslāpušajam pasniedz tikai vienu kausu<br />
svaiga ūdens, tam manā Valstībā tiks atlīdzināts ar vīnu.<br />
122
Change language