Views
5 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

12. Pie tam man te vajag

12. Pie tam man te vajag vēl ko piezīmēt un es jums jautāju: Kur izņemot izraēlas bērnu aprindas jebkad pastāvēja kāda tauta, kas kaut kur gudrībā un savā spēkā būtu stāvējusi dziļāk kā tieši mēs, kā īstie Ābrama, Īzaka un Jēkaba pēcnācēji?! Kas tātad patiesu gudrību un tās spēku neatrada Jēkaba mājā, un kaut kur citur viņš to jau būtu varējis atrast?! Es gan arī kaut ko zinu par Ēģiptes slepeno skolu un zinu, kas tur tika mācīts! Jā, šī skolas Korakā gan tik tikko nonāca līdz priekš pagalmam, bet līdz vissvētākam, iekšejākam tā gan nekad nenonāca! 13. Bet tiem abiem, kas viņos ar pirmo skatu saskatāms, tas vissvētākais iekšejākais šķiet esam tik omulīgi labi zināms, kā kādai mājas mātei viņas ēdamā kambara iekšiene. Pie kādas par visu saimniecību rūpējošas mājas mātes no viņas priecīgās sejas tūlīt var labi izprast, ka viņas ēdienu kambaris ir labi apgādāts; un arī pie šiem abiem arī var pavisam labi orientēties, ja tikai nedaudz aplūko viņu sejas un viegli ierauga, ka tās ir pārpilnas līksmākā, bezrūpīgākā miera un pilnīgi bez bažām! 14. Kas ir apgādāts ar tādu patiesi dievišķu mieru, un kur lielākā vētra tikpat maz uztrauc kā mūs pirmā ziema, kuru pārdzīvoja sentēvs Ādams, tas vissvētākajā jau pats ir Kungs un brīvākais pavēlnieks. Tam vairs nav vajadzīga nekāda gudrības skola Korakā, jo Dieva gars caur Sevi Pašu viņam sirdī ir licis ko labāku! Tāds ir mans uzskats un arī mana stingra ticība, un ka šī mana ticība ir laba, es pazīstu no tā, ka arī es tajā sāku sajust kādu pavisam dievišķu mieru, ko iepriekš vēl nekad neesmu sajutis un izjutis. 15. Es kā jūsu bijušais priekšnieks jums tādu ticību un tādu izjūtu gan nevaru pavēlēt tādēļ, ka arī nekad neļaujas pavēlēties; bet es jums tomēr varu teikt, ka tā lieta tā ir un ka jūs ar savu ēģiptiešu skolu bez vadoņa staigājat tumšākās katakombās!” 16. Pēc Stahara vārdiem nu jau vairākas galvas mazāks kļuvis pretējās partijas runātājs saka: “Jā, jā, tu mīļais draugs nu esi runājis pavisam jauki un pareizi, bet mūsu šķērslis ir vienīgi to deviņu noslīkušo ārstnieciski nepieciešamā noguldīšana; jo tā ārsti un arī pieredzējuši loči liek noslīkušos, jo caur šo stāvokli ūdens izplūst no plaušām un ja sirdī nav nodzisusi katra dzīvības dzirkstele, tad dzīvība atkal atgriežas, jo pie noslīkušajiem dvēselei vēl trīs dienas ilgi jāuzkavējas miesā, tādēļ tad tādā veida, kas balstās uz senu pieredzi, noslīkušo atkal atdzimšanai pat tad vēl jābūt iespējamai, ja viņi divas dienas ir gulējuši ūdenī Nu, bet ja šajā Elija no pravieša mājo patiess Dieva gars, kādam nolūkam tad šie ārstnieciskie priekšdarbi?! 17. Kad pēc leģendas Elijs atdzīvināja veselu kaudzi ģindeņu un tos apvilka ar miesu, viņam nebija vajadzīgi nekādi ārstnieciski priekšdarbi, bet pietika ar viņa vārdu un viņa gribu. arī pirms tam no šī Elija ir tikuši realizēti darbi, vienīgi caur vārda varu, kādēļ nu tādi priekšdarbi ar tiem deviņiem noslīkušajiem, it kā viņš sevī būtu kļuvis pilnīgi bez dievišķā Gara spēka?! 18. Redzi draugs, ja tu uz kāda caur un caur netīra auduma uzliec vēl vienu netīru traipu, tad tas nevienai asi redzošai acij neuzkritīs, bet uz kāda pilnīgi tīra balta auduma tevi apgrūtinās arī viens tumšs punkts! Un tā tas arī ir pie šiem lieliem praviešiem, kuru sirdīs jāmājo dievišķa Gara pilnībai; te apgrūtina katrs sīkums, kas pavisam nesader kopā ar lieli diženāko priekšstatu. Ja tikai viņš to nebūtu darījis, tad beigas es viņu būtu varējis turēt par pašu Jehovu, jo viņa iepriekšējās runas un darbi bija pavisam dievišķā veida. Bet caur šo manipulāciju ar noslīkušajiem viņš pie manis ir izdzēsis visu iepriekšējo dievišķības oriolu un es nu nekā vairs nevaru tā īsti pilnīgi iejusties.” 19. Stahars no jauna saka: “draugs, ja jau tas tevi tā traucē, tad es ļoti brīnos, ka beigās tas tevi tomēr jau sen nav traucējies ticībā Jehovam, jo tu noteikti jau diezgan bieži būsi novērojis stādu, dzīvnieku un cilvēku lēno augšanu! Kādēļ visuvarenajam Jehova garam vajadzīgs veikt tādus apgrūtinošus pasākumus? Kāpēc Viņam vispār vajag kokiem, krūmiem un stādiem, viņu dažāda veida augļiem likt nobriest pamazām?! Lai Viņš tikai grib un tie no mākoņiem kritīs uz zemi nogatavojušies. Kam uz zemes Tīrumi?! Dieva Gars lai labāk liek uz zemes krist tīrākiem un gatavākiem kviešiem un vēl labāk jau gatavai un gardai maizei! Kam pie dzīvniekiem un cilvēkiem pēcnācēju radīšana?! Kāpēc cilvēkam vajag piedzimt tik pilnīgi bezpalīdzīgam un vājam?! Lai viņš uz Zemes nokrīt tūlīt spēcīgs, gudrs un ar visu apgādāts! 19. Vai tu neatrodi, ka tas būtu daudz gudrāk un dievišķā Gara visvarenības cienīgāk, nekā tas zināmais vilcināšanās ceļš saskaņā ar kuru kādam izsalkušam bērnam vairākas nedēļas ilgi vajag vērot kādu koku, līdz uz tā zariem nogatavojas augļi? Par savu bērnu laimi norūpējušiem vecākiem kāds tas būtu prieks, ja tie nāktu pasaulē jau tūlīt ar visu Zālamanam līdzīgu gudrību?! Taču viņiem vajag tikt dzemdētiem lielās sāpēs un tad vajag mazākais divpadsmit gadu, līdz kāds bērns tiek piedabūts līdz tam, lai kļūtu spējīgs kādai augstākai apmācībai, un tad līdz vīra vecumam pielietot visu čaklumu, lai 240

kādā mākslā vai zinātnē iegūtu vajadzīgas zināšanas. Vai tu to gan atrodi atbilstošu Dieva Gara augstākai gudrībai?! 20. Bet ja pie visa tā, bezgala dievišķā gudrība neko nezaudē kā tu nu vari šim pravietim ņemt ļaunā, ja viņš tos deviņus līķus ir nolicis pēc kādas ārstnieciskas kārtības?!” 21. Pretinieks, kura vārds bija Murels saka: “ Jā, jā, draugs Stahar, tev ir taisnība un nu es pavisam labi saprotu manu iepriekšējo apgalvojumu ne nozīmību. Bet neskatoties uz to, pie tā ko es esmu izvirzījis ir vēl kaut kas, un tas tieši ir Dieva lēnīgums, kas daudzās lietās man liekas pareizs, bet daudzās lietās atkal pavisam nē! Jā, dažā labā turpretī varētu dominēt vairāk lēnīguma, piemēram, postu nesošā zibenī un ziemas laika pārāk īsā dienā; arī Pilnais Mēness savu gaismu varētu saglabāt ilgāk kā tikai pāris dienas! Ja zibens netrauktos ar tik milzīgu ātrumu, tad no tā varētu izvairīties un tad tas būtu mazāk postošs. arī viesuļvētra varētu traukties lēnāk caur ko varētu izsargāties no lielajiem zaudējumiem! Bet radība tieši tur visvairāk sastop milzīgu Dieva varas veiklību, kur tas dzīvai dabai kaitē; bet tur, kur pēc man vērtējuma kāda ilgāka, bieži pārāk ilga kavēšanās pavisam nenes nekādu labumu, tur par kādiem panākumiem nav ne runa. 22. Nu, katrs cilvēks no pieredzes zina, ka tā tas ir, bet kādēļ gan tā vajag būt, un kādēļ es to, ja arī tam būtu jābūt kam labam, nevaru atzīt kā labu un līdzās nekļūt nepacietīgam un nedusmoties? Kādēļ, kad pēc visu zemnieku atzinuma Saules mirdzēšana būtu lielākā labdarība, tad bieži līst, un kādēļ Saule bieži spīd mēnešiem ilgi bez starpām līstošu lietu? Jā, draugs, redzi, tie ir patiesi svarīgi jautājumi, bet kas man uz tiem atbildēs?” 23. Stahars saka: “Tur, tas lielais Meistars! Pieej pie Viņa un es galvoju, Viņš tev par to dos pareizu gaismu. Jo man tavi jautājumi stāv pārāk augstu, jā, tik augstu, ka es tos gandrīz varētu dēvēt par dumjiem, bet ne it kā tādēļ ka tie patiesi būtu dumji, bet gan tikai tādēļ ka tie manai izpratnei liekas dumji.” 24. Murels saka: “Ak, tu esi viens smalks gudrinieks un esi daudz gudrāks nekā es un maniem jautājumiem dod tādu liecību? Kā man ar tiem jāstājas visgudrākā priekšā?!” 25. Stahars saka: “Nu labi, ka tu to saproti, tad nejautā par tādu lietu, kuru Dieva gudrība jau kopš mūžības te ir kārtojusi: Mēs cilvēki bezgala daudz ko nesaprotam, jā, īstenībā mēs neko nesaprotam, jo viss mūsu saprāts pret dievišķo gudrību ir tikko Saules puteklītis, un viņš no Dieva vēlētos dabūt norēķinu, kādēļ Viņš to un to ir pavēlējis un noteicis?! Mēs vēl ne tuvu neesam pienākuši līdz Alfas pirmajai sākuma līnijai un jau jautājam par Omegas būtību! Ak, cik abiem nu dumjiem mums vēl vajag būt! 26. Ēģiptē Koraka skolā starp aklajiem pagāniem gan tā, kas var būt pieņemts; bet pie redzēt gribošiem Izraēlas bērniem tādiem jautājumiem gan nebūtu jānāk priekšā. Jo ja tie aklie sevi nepazīst, tad mums sevi tomēr tiktāl jāpazīst, ka mūsu izpratne tajā ir sasniegusi iespējami augstāko gudrības virsotni, ja mēs esam dzimuši, ka visas mūsu zināšanas un izpratne pret tikai vienu dzirkstelīti dievišķas gudrības dzirkstelīti ir tīrākais nekas! 27. Protams, cilvēka prātojošais gars brīnumainākā radības sfērā gan ierauga dažu, ko viņš ar savu ļoti aprobežoto prātu nevar pārāk atzīt par labu; bet te lai viņš atceras savus bērna gadus, kuros viņa gudrie vecāki viņam ļoti bieži kaut ko slēpa, kas viņam kā nepieredzējušam un vieglprātīgam bērnam, ja viņš to būtu zinājis, noteikti nodarītu lielu ļaunumu. Jo Dieva mīlestība un žēlastība mums arī vēl nu ļoti daudz ko noslēpj, kas, ja mēs to zinātu, mūs noteikti novestu dažā labā lielu un neparedzamu ciešanu straumē, tad mēs par to Dievu varam tikai slavēt un cildināt! Jo kad mēs būsim spējīgi lielākas gudrības, mums tā no Dieva arī netiks liegta! ” 217. Kirenija un Kunga pārrunas par Murelu, Staharu un mācekļiem. 1. Te Kirenijs, kas šajā diezgan skaļi vestā sarunā bija ļoti uzmanīgi klausījies, man saka: “Kungs un meistar, mūsu priekšniekam Staharam tas ir izdevies! Es viņā tik daudz gudrības nebūtu meklējis! Pretējo partiju viņš viegli apklusināja un visapbrīnojamākais ir tas, ka viņš ir uzvarējis Murelu, jo es viņu pazīstu kā pirmās klases runātāju un turu viņu par cilvēku, kas uz zemes daudzās vietās un malās ir daudz ko uzzinājis un tādēļ prot labi runāt un tam ko viņš pasaka vienmēr ir kāds stingrs atbalsta punkts. Es viņu pazīstu tādēļ, ka viņš pie manis nāca kā deputāts vienmēr kad jūdu priesterībai bija kāds sevišķs lūgums. Savu petīciju viņš vienmēr prata tā ietērpt, ka to nekad nevarēja pilnīgi noraidīt. Un tādēļ mani jo vairāk pārsteidz tas, ka Stahars šo Murelu ir pilnīgi uzvarējis. 2. Te Tu, ak, Kungs, gan esi viņam mutē licis dažus vārdiņus, jo citādi Murels būtu kļuvis acīm re- 241