3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

kādā mākslā vai zinātnē iegūtu vajadzīgas zināšanas. Vai tu to gan atrodi atbilstošu Dieva Gara augstākai
gudrībai?!
20. Bet ja pie visa tā, bezgala dievišķā gudrība neko nezaudē kā tu nu vari šim pravietim ņemt ļaunā,
ja viņš tos deviņus līķus ir nolicis pēc kādas ārstnieciskas kārtības?!”
21. Pretinieks, kura vārds bija Murels saka: “ Jā, jā, draugs Stahar, tev ir taisnība un nu es pavisam
labi saprotu manu iepriekšējo apgalvojumu ne nozīmību. Bet neskatoties uz to, pie tā ko es esmu izvirzījis
ir vēl kaut kas, un tas tieši ir Dieva lēnīgums, kas daudzās lietās man liekas pareizs, bet daudzās
lietās atkal pavisam nē! Jā, dažā labā turpretī varētu dominēt vairāk lēnīguma, piemēram, postu nesošā
zibenī un ziemas laika pārāk īsā dienā; arī Pilnais Mēness savu gaismu varētu saglabāt ilgāk kā tikai pāris
dienas! Ja zibens netrauktos ar tik milzīgu ātrumu, tad no tā varētu izvairīties un tad tas būtu mazāk
postošs. arī viesuļvētra varētu traukties lēnāk caur ko varētu izsargāties no lielajiem zaudējumiem! Bet
radība tieši tur visvairāk sastop milzīgu Dieva varas veiklību, kur tas dzīvai dabai kaitē; bet tur, kur pēc
man vērtējuma kāda ilgāka, bieži pārāk ilga kavēšanās pavisam nenes nekādu labumu, tur par kādiem
panākumiem nav ne runa.
22. Nu, katrs cilvēks no pieredzes zina, ka tā tas ir, bet kādēļ gan tā vajag būt, un kādēļ es to, ja arī
tam būtu jābūt kam labam, nevaru atzīt kā labu un līdzās nekļūt nepacietīgam un nedusmoties? Kādēļ,
kad pēc visu zemnieku atzinuma Saules mirdzēšana būtu lielākā labdarība, tad bieži līst, un kādēļ Saule
bieži spīd mēnešiem ilgi bez starpām līstošu lietu? Jā, draugs, redzi, tie ir patiesi svarīgi jautājumi, bet
kas man uz tiem atbildēs?”
23. Stahars saka: “Tur, tas lielais Meistars! Pieej pie Viņa un es galvoju, Viņš tev par to dos pareizu
gaismu. Jo man tavi jautājumi stāv pārāk augstu, jā, tik augstu, ka es tos gandrīz varētu dēvēt par dumjiem,
bet ne it kā tādēļ ka tie patiesi būtu dumji, bet gan tikai tādēļ ka tie manai izpratnei liekas dumji.”
24. Murels saka: “Ak, tu esi viens smalks gudrinieks un esi daudz gudrāks nekā es un maniem jautājumiem
dod tādu liecību? Kā man ar tiem jāstājas visgudrākā priekšā?!”
25. Stahars saka: “Nu labi, ka tu to saproti, tad nejautā par tādu lietu, kuru Dieva gudrība jau kopš
mūžības te ir kārtojusi: Mēs cilvēki bezgala daudz ko nesaprotam, jā, īstenībā mēs neko nesaprotam, jo
viss mūsu saprāts pret dievišķo gudrību ir tikko Saules puteklītis, un viņš no Dieva vēlētos dabūt norēķinu,
kādēļ Viņš to un to ir pavēlējis un noteicis?! Mēs vēl ne tuvu neesam pienākuši līdz Alfas pirmajai
sākuma līnijai un jau jautājam par Omegas būtību! Ak, cik abiem nu dumjiem mums vēl vajag būt!
26. Ēģiptē Koraka skolā starp aklajiem pagāniem gan tā, kas var būt pieņemts; bet pie redzēt gribošiem
Izraēlas bērniem tādiem jautājumiem gan nebūtu jānāk priekšā. Jo ja tie aklie sevi nepazīst, tad
mums sevi tomēr tiktāl jāpazīst, ka mūsu izpratne tajā ir sasniegusi iespējami augstāko gudrības virsotni,
ja mēs esam dzimuši, ka visas mūsu zināšanas un izpratne pret tikai vienu dzirkstelīti dievišķas
gudrības dzirkstelīti ir tīrākais nekas!
27. Protams, cilvēka prātojošais gars brīnumainākā radības sfērā gan ierauga dažu, ko viņš ar savu
ļoti aprobežoto prātu nevar pārāk atzīt par labu; bet te lai viņš atceras savus bērna gadus, kuros viņa
gudrie vecāki viņam ļoti bieži kaut ko slēpa, kas viņam kā nepieredzējušam un vieglprātīgam bērnam,
ja viņš to būtu zinājis, noteikti nodarītu lielu ļaunumu. Jo Dieva mīlestība un žēlastība mums arī vēl
nu ļoti daudz ko noslēpj, kas, ja mēs to zinātu, mūs noteikti novestu dažā labā lielu un neparedzamu
ciešanu straumē, tad mēs par to Dievu varam tikai slavēt un cildināt! Jo kad mēs būsim spējīgi lielākas
gudrības, mums tā no Dieva arī netiks liegta! ”
217. Kirenija un Kunga pārrunas par Murelu, Staharu un mācekļiem.
1. Te Kirenijs, kas šajā diezgan skaļi vestā sarunā bija ļoti uzmanīgi klausījies, man saka: “Kungs
un meistar, mūsu priekšniekam Staharam tas ir izdevies! Es viņā tik daudz gudrības nebūtu meklējis!
Pretējo partiju viņš viegli apklusināja un visapbrīnojamākais ir tas, ka viņš ir uzvarējis Murelu, jo es
viņu pazīstu kā pirmās klases runātāju un turu viņu par cilvēku, kas uz zemes daudzās vietās un malās
ir daudz ko uzzinājis un tādēļ prot labi runāt un tam ko viņš pasaka vienmēr ir kāds stingrs atbalsta
punkts. Es viņu pazīstu tādēļ, ka viņš pie manis nāca kā deputāts vienmēr kad jūdu priesterībai bija
kāds sevišķs lūgums. Savu petīciju viņš vienmēr prata tā ietērpt, ka to nekad nevarēja pilnīgi noraidīt.
Un tādēļ mani jo vairāk pārsteidz tas, ka Stahars šo Murelu ir pilnīgi uzvarējis.
2. Te Tu, ak, Kungs, gan esi viņam mutē licis dažus vārdiņus, jo citādi Murels būtu kļuvis acīm re-
241