Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
12. Diemžēl tieši mums, kas jau sen esam pazinuši patiesību, vajag būt mistiska izskata un būt darbīgiem<br />
melu un rupjākās māņticības izplatītājiem! Mums vajag šķobīt dievbijīgu vaigu tur, kur pie kādas<br />
pārāk lielas muļķības aiz dusmām varētu tieši pārsprāgt! Bet tie ir Mozus, tie ir tie pravieši, — tīri varaskāri<br />
cilvēki, kuriem tautu vispirms vajadzēja pielauzt ar visādiem dabīgiem spoku stāstiem, lai tā viņus<br />
tad uz visiem laikiem kronētu par saviem valdniekiem un piešķirtu viņiem tiesības sevi tiranizēt ar visu<br />
kas tikai vienmēr saucas “nelaime”!<br />
1<strong>3.</strong> Bet ja kāda tauta reiz ir pielauzta un caur tīriem brīnumiem pienācīgi līdz dziļākiem dzīvības pamatiem<br />
aptumšota, tad dod tik tādai tautai gaismu, bet kādu patiesu gaismu, un tā tev metīsies virsū kā<br />
tīģeris un saplosīs tevi gabalos!<br />
14. Tādēļ vēl vienmēr ir labāk, ja reiz dumju padarītu tautu atstāj pie senās, dumjās ticības un caur<br />
neīstiem brīnumiem to atjauno un atdzīvina, nekā pūlas tādu tautu apgaismot, jo ļoti dumja tauta vispārīgi<br />
pavisam vairs nav apgaismojama!<br />
15. Man bija laiks, kad es katram cilvēkam, kas jau ļoti dumju padarīto cilvēci acīmredzami pūlējās<br />
padarīt vēl dumjāku, par tādu apkaunojošu pasākumu pilns dusmu un niknuma metos virsū kā tīģeris<br />
un kur iespējams pat nonāvēju. Bet ar laiku, tikai pēc daudziem izsmalcinātiem mēģinājumiem, es nācu<br />
pie pārliecības, ka reiz dumja padarīta cilvēce pavisam nav apgaismojama un pēc tam arī atradu, ka bija<br />
ļoti nepareizi cīnīties pret tiem cilvēkiem, kuri caur mākslīgiem brīnumiem uz iedarbīgāko tiecās tautu<br />
nostiprināt tās senajā māņticībā.<br />
16. Es domāju, ka nu sevi esmu tev atklāti parādījis. Ka iepretī cilvēkiem man dabīgi sevi vajadzēja<br />
parādīt pavisam citādu, tu, cerams, bez dusmām arī sapratīsi. Bet, ka pie sevis es vienmēr domāju citādi,<br />
par to tev galvo mana iekšejākā, labākā pārliecība, kuru es tev nekad nebūtu varējis parādīt, ja tā manī<br />
nebūtu! Bet tagad par brīnumdarītājiem es neko vairs neiztaisu, tikai viņiem pret man līdzīgiem attīstītiem<br />
cilvēkiem, kā parasti aiz maizes naida, nav jācīnās, bet gan viņiem mums tikai skaisti jāpalīdz, un<br />
pie tam mēs visi labi pastāvēsim.<br />
17. Jo neapgaismotai cilvēcei nekad nevajag ļaut manīt, ka īstenībā aiz mums nekas neslēpjas, bet<br />
gan caur mākslīgiem brīnumdarbiem vajag tai saglabāt uzskatu un aklu ticību, ka aiz mums slēpjas neizpētāmi<br />
noslēpumi, kurus līdz pamatiem var saprast tikai kāds no Dieva Gara caurstrāvots priesteris<br />
un no Dieva īpaši modināts pravietis.<br />
18. Pietiek, ka te tikai nedaudzi saprot, ka visas mācības par kādu vienu Dieva būtni — starp mums<br />
runājot — nav nekas cits kā pasakas, kurām pamatā ir tikai cilvēku fantāzija un nekas cits.”<br />
150. Rafaels un Stahars.<br />
1. Kirenijs saka: “Es atkal pavisam tā nedomāju; jo es stingri ticu, ka ir viens Dievs, kas aiz Sava paša<br />
varas pilnības un proti no Sevis ir radījis visas garu un miesas pasaules, tikai dabīgi kādā diezgan garākā<br />
laika posmā kā tas slikti un pavisam nesaprotami no Mozus uzrādīts. Bet šeit ir vīri, kas Mozu izprot<br />
labāk kā tu!<br />
2. Tā es arī ticu visu cilvēku mūžīgai dzīvībai, kuri aiz labas gribas patiesi pilda Dieva baušļus, pilnīgi<br />
ticu arī visu garu un tātad arī Dieva eņģeļu personībai, stingri ticu patiesām Dieva atklāsmēm caur<br />
praviešu mutēm un pat ticu Dieva cilvēciskai personībai.<br />
<strong>3.</strong> Un tam visam es ticu ne tikai no dzirdēšanas, bet gan aiz savas iekšejākās un dzīvākās pārliecības<br />
un tādēļ tas mani ļoti nepatīkami pārsteidz, ka tu nekam no visa tā netici!<br />
4. Ko tad tu sacītu, ja es pavisam nopietni tev teiktu: Redzi, šeit šis daiļais jauneklis tieši ir viens no<br />
tevis nekad neticētiem Dieva eņģeļiem un kā tādu caur darbiem var tev arī sevi pierādīt? Ko tu tad varēsi<br />
man iebilst?”<br />
5. Stahars saka: “Augstais kungs, uz to es nevaru teikt neko citu kā: Tev nu tagad patīk visu cilvēku<br />
priekšā mani nedaudz iznest cauri! Šis daiļais jauneklis noteikti ir tikai tavs daudzsološais dēls un nebūs<br />
kļūdaini, ka kopš viņa agrākās bērnības tu esi viņu licis apmācīt visās iespējamās mākslas un zinātnēs<br />
un tad jau visam būtu jākļūst par nulli, ja jauneklim nepiemistu zināma izveicība, par kādu kāds no<br />
mums nekad nav sapņojis.<br />
6. Ja es būtu kāds vientiesīgs vērsis, tad ar to tu jau varētu mani apvest ap stūri, bet te tas gan būtu<br />
grūti izdarāms. Jo es zinu ko es zinu un slepenībā pie tevis arī būs tāpat, — tikai šķiet tu gribi mani atkal<br />
no jauna pārbaudīt.”<br />
160
Change language