3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

Bet pat drošības nauda neko nelīdz! Ja ir saskatāms kāds izdevīgāks darījums nekā drošības nauda, tad
viņš no tās atsakās un pavisam omulīgi iegūst vēl daudz lielāku peļņu.
14. Cilvēku priekšā te vēl būtu daudz ko teikt; bet tā ka Tev ak, Kungs, jau tāpat viss būs ļoti labi zināms,
tad katrs tālāks vārds no manas mutes būtu tukša muļķība. Un es Tev saku, ka mēs arī tādēļ Tev
stingri ticam, tāpēc ka Tev vajadzēja nākt lai uz visiem laikiem darītu galu visiem negodīgiem šausmu
darbiem.”
162. Dievišķās vadības ceļi.
1. Es saku: “Klausies tu, Mans mīļais Floran, te tu Manā priekšā esi vēl daudz dziļāk racis nekā Es no
tevis esmu prasījis; bet tas nekas, un tā jau bija pareizi.
2. Jā, Es darīšu galu nekrietnībām Jeruzālemē un citās vietās, bet tad daudziem vajag tavas pārliecības!
Vēl ir daudzi, kuri savā lielā aklumā spēcīgi turas pie tempļa un no tās hallēm sagaida visu laimi un
katru palīdzību. Ja šiem aklajiem no šodienas uz rītu atņemtu templi, tad viņi to turētu nevis it kā par
kādu lielu svētību no augšas, bet gan par briesmīgāko tiesu un nonāktu trakojošā izmisumā, kam tad
būtu daudz ļaunākas sekas nekā tagadējam, lai cik rupjam aklumam. Bet pie tautas jūs nu esat tempļa
pārstāvji un tā jūs tur par laimes devējiem, ar kuru esot piepildīts templis.
3. Ko Es jums ar to gribu teikt? Neko citu ka: Jums tautai un tā pamazām un pamazām kur redzama
laba atsaucība, pēkšņi jārāda kas tagad ir templis, ko dara tā kalpotāji un kādi tie ir savā starpā!
4. Bet vienlaicīgi jums tautu jādara ļoti uzmanīgu uz to, ko jūs šeit esat redzējuši un dzirdējuši, tad
caur to tempļa ļaunā saimniekošana un pats templis tiek iedragāts labākā un iedarbīgākā kārtībā un beigās
pats no sevis nogrims pilnīgākā nenozīmīgumā un tātad pārstās būt tas, kas tas ir un tā vietā stāsies
jauns Dieva Gara templis, no kura Debesīs tiks celta pavisam jauna Jeruzāleme.
5. Protams, jums šo lietu vajag iesākt cik iespējams nemanāmi; to jūs un jo vieglāk varat darīt ar to,
tā ka nu jūs esat pilnīgi Romas pilsoņi un templis jums nevar uzbrukt, jo starp jums un templi nomodā
ir Romas zobens.
6. Tas ko Es jums uzticu, tas tātad jau ir amats, pārvaldāt to un alga neizpaliks, par to jūs varat būt
pilnīgi droši! — Vai jūs tam piekrītat?”
7. Stahars saka: “Kungs, vai mēs atkal ieņemsim, mūsu veco stāvokli Cēzarijā Fīlipā, jeb vai mums
jādodas uz kādu citu vietu?”
8. Es saku: “Jūs paliksiet šeit Cēzarijā Fīlipā un stāvēsiet zem šī mūsu saimnieka Markusa Vadības,
kuram Kirenijs un Es piešķiršu varu pār visu šo apvidu un kuram īstenībā pa lielāko daļu tā jau ir piešķirta.
Cēzarijas Fīlipas apriņķis ir liels un skaita daudzus simtstūkstoš cilvēkus; ja viņiem reiz ir gaisma,
tad gaisma jau pati par sevi izpletīsies tālāk. Bet kā jūs to darīsit, tas būs atstāts jūsu gudrības ziņā!”
9. Stahars saka: “Kungs, tas viss jau būtu labi un pareizi, bet nu visa pilsēta ir gruvešu un pelnu kaudze!
Mums nav mājvietu un mūsu sinagoga bija viena no pirmajām celtnēm, kas tika nodota liesmu
varā. Kur mēs apmetīsimies?”
10. Es saku: “Tās lai ir jūsu niecīgākās rūpes! Ja Es to gribu, jūsu priekšā acumirklī stāv nobeigta pasaule,
nerunājot par tādu pilsētiņu! Vispār, caur Manu žēlastību atbalstīts, Kirenijs rosīgi pielietos visus
līdzekļus un tātad rūpēsies arī par jūsu nākotni. Pie tam tie jau šorīt gaidāmie augstie viesi drīz piestās
krastā un tad te jau vēl daudz kas tiks nelemts un noteikts.”
11. Stahars dziļi paklanās un tad kā Floranam paklusu saka: “Visu varenais tomēr runā kā kāds cilvēks,
kas man ļoti patīk; bet ar vienu vienīgu domu viņš varētu mūžam iznīcināt templi un augstprātīgo
Jeruzālemi! Kālab lēna iedragāšana?”
12. Florans saka: “Redzi, brāli, tas notiek tādēļ, ka mēs abi vēl ļoti skaisti stipri piederam pie ēzeļu
dzimtas, kuriem vēl ilgi nav nekāda jausma par Dieva kārtību!
13. Ja tu pavasarī pie kāda koka ieraugi vēl zaļus, negatavus un akmens cietus augļus, tad tu tūlīt sev
vēlies nedaudz visvarenības! Tu vēlies iedarbīgi teikt: Fiat! (Lai notiek), un acumirklī visām vīģēm, āboliem,
bumbieriem, plūmēm un vīnogām jānobriest! Bet visuvarenais Radītājs to lietu ir iekārtojis pavisam
citādi; kā to rāda ikdienas un ikgada pieredze. Vai mums te it kā jāsaka un jājautā; Visuvarenais
tomēr pazīst cilvēku vajadzības, kādēļ tad Viņš tik ļoti vilcinās likt augļiem nobriest?
14. Ari cilvēkam vispirms gadiem ilgi vajag palikt dumjam bērnam, lai tikai pamazām izaugtu par
cilvēku, kamēr zvirbulis jau četrās dienās no savas dzimšanas ir pilnīgs zvirbulis un pavisam priekšzī-
176