Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
mana Augstā Dziesma, kas drīzāk piedienas kādam ārprātīgam, nevis kādam gudram. Tādēļ man jau<br />
bija krietnas dusmas uz visu kas kaut kur stāvēja tikai niecīgākā strīdā ar Euklidisko saprātu, pēc kura<br />
darbiem es īstenībā esmu kļuvis rēķināšanas meistars.<br />
15. Mans visuvarenais debesu draugs! Ja man kāds saka ka divi un divi ir četri un ka dienai ir gaisma<br />
un naktij tumsa, tad viņš ir runājis pilnīgu patiesību un es viņu spiedīšu pie krūts kā draugu. Bet ja kāds<br />
nāk un ar stūrgalvīgu prātu man saka, ka divi un divi = pieci un ka diena esot tumsa un nakts gaiša, tad<br />
tādu vērsi es tūlīt nosistu ar vienu sitienu, jo tāds gara slepkava man ir daudz ļaunāks kā zaglis, laupītājs<br />
un slepkava!<br />
16. Un redzi, tā tas toreiz bija templī! Sāka jau apgalvot neprātīgākās lietas un pat uzlika sodu ja kāds<br />
pret kādu lai cik dumju zālamāniski tumšu un dumju gudrības izteicienu uzsāka izteikt tikai niecīgāko<br />
iebildumu!<br />
17. Minētais virspriesteris bija īsts zālamanietis un viss mistiskākai gudrībai piešķīra lielu nozīmi.<br />
Viņš pat sāka apdziedāt kādu gaišāko gaismu, kas nākot pasaulē. Tā naktī visu tumsu nu apgaismos tik<br />
vareni, ka gaišāk kā gaišākā pusdienas Saule tā apgaismotu pat pazemes tumšākos caurumus; bet pasaules<br />
diena kļūtu tumša nakts un dienas gaisma kļūtu tik liela, ka pie tam mirtu cilvēki un dzīvnieki.<br />
Nakts gaisam jau esot pasaulē un jau apgaismojot nakts tumsu tā, ka pat akli dzimušie redzot kā redzīgie<br />
gaišā dienā!<br />
18. Šis nu teiktais ir tikai pavisam viegls sākums, kas, protams, no alfas līdz omegai ir ļoti melīgs, tā<br />
ka pilnus trīsdesmit gadus līdz šai stundai, izņemot Pilnmēnesi neesmu pamanījis nekādu nakts gaismu-<br />
izņemot vakardienas pagarināto vakara apgaismojumu, bet kas pavisam labi būtu varējis izpalikt,<br />
caur ko būtu novērstas daudzas nelaimes. Neviens nedrīkstēja viņam jautāt, kas zem tā saprotams un<br />
tomēr viņš prasīja pilnīgāko ticību.<br />
19. Jehova vārdā es to vēl būtu panesis, — jo pie daudzām aplamībām vēl nedaudz vairāk aplamības<br />
neko nenozīmē, tādēļ, ka pie tam sevī vēl vienmēr var domāt tīri un pareizi. Bet tad viņš reiz iesāka: 7<br />
kļūs par 1, un 666 nu kļūst 111, un 777 nu ½ un 1/3 nu ¼. Kas te prot rēķināt, tam nu jārēķina citādi; jo<br />
senais nu tiks tiesāts un nolādēts.<br />
20. Līdzīgas aplamības mani un vairākus Euklida skolniekus vēl vairāk ļoti satrauca, nobiedēja un<br />
saniknoja, mēs sazvērējāmies un caur vienu labi nomērķētu akmeni tai dumjībai darījām galu!<br />
21. Bet arī mēs tieši daudz nevinnējām, jo pēc tam nonāvētā pēcnācēji bija vēl tūkstots reiz ļaunāki.<br />
Bet tad mums līdzīgie templī arī vairs ilgāk nevarēja palikt. Es viltīgi liekuļoju un tādēļ te tiku nozīmēts<br />
kā priekšnieks ar visām virspriestera tiesībām. Šeit es sev neko neliedzu. Ārēji sevi rādīju stipru, bet iekšēji<br />
biju pavisam labs un labā omā. Te tev nu arī bija iemesls, kādēļ Caharijs tika nonāvēts. — Ko tu nu<br />
uz to saki?”<br />
15<strong>3.</strong> Rafaels dod izskaidrojumu pravietojumam par Mesiju.<br />
1. Rafaels saka: “Bet tam tak acīmredzami tomēr bija garīga nevis materiāla jēga! Tas attiecas uz to<br />
laiku, kurā pasaulē nāk Mesija, par kuru savā sajūsmā jau ir pareģojuši visi pravieši, jā — pat jau Ādams<br />
un Enoks, kā arī Kenans!<br />
2. Tas laiks nu ir atnācis, kurā visi pareģojumi ir piepildījušies! Caharijs, kā pēdējais pravietis garīgā<br />
veidā pareģoja par sekojoša Apsolītā atnākšanu un tādēļ jūs nonāvējāt viņa miesu un caur to no jauna<br />
apzīmogojāt savienību ar elli, kuru Kains cīņā ar savu dievbijīgo brāli vispirms atvēra aklai, dumjai un<br />
ļaunai cilvēcei.<br />
<strong>3.</strong> Bet pārāk aklai un dumjai cilvēcei tas tieši nevar tikt pārāk bargi pierēķināts, ja tā savā aklumā izdara<br />
visāda veida cietsirdīgus grēkus un Caharija dēļ tev arī nav jātiek sodītam, un jo mazāk tādēļ, ka tu<br />
šo noziegumu jau bieži jo bieži esi īsti nopietni nožēlojis, kas tev ļoti runāja par labu. Bet nu jautājums,<br />
ko tu darītu, ja tu šajā pasaulē jau kopš trīsdesmit gadiem stāvētu starp jūdiem staigājoša un mācoša<br />
Mesijas vaiga priekšā un ko darītu tavi simts piecdesmit kolēģi! Vai tu Viņam dotu pienākošo gadu un<br />
savā sirdī atzītu kā To, kas viņš ir?!”<br />
4. Stahars saka: “Tu mans visvarenais draugs! Tas jau atkal ir jautājums, uz kuru atbildot varētu nolauzt<br />
kaklu! Kas ir tas ļoti mistiskais Mesija? Kur Viņš ir? Ko Viņš grib un ko Viņš māca? Pirms to nezina,<br />
Jehova dēļ no sevis nevaid dot kādu noteiktu atbildi!”<br />
5. Rafaels saka: “Viņš ir tas, par Kuru dziedāja Dāvids, kad viņš teica: Darāt augstus vārtus un plašas<br />
164
Change language