Views
3 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

grajiem, bet tomēr vēl

grajiem, bet tomēr vēl nedaudz cilvēciskajiem kungiem domājam parādīt ne tikai mūsu noziegumus anto Rom (pret Romu — izd.), bet arī sviru uz to; varbūt caur to tu ar mums, nabaga velniem, apiesies nedaudz cilvēciskāk, jo cilvēki mēs jau sen vairs neesam; vairs nē, kopš tā laika, kad velna ūdeni apmainījām pret uzdevumu kūdīt pret jums, romiešiem.” 10. JŪLIJS nu jautā: “Kādēļ jums īstenībā bija jādzer tas nolādētais ūdens? Ar ko tad jūs iepretī templim un tā likumiem bijāt noziegušies?” 11. SNETALS saka: “Ar tieši pretējo tam, kā mēs nu esam noziegušies pret jums! Mēs tikām nodoti, ka esam jums, romiešiem, slepeni draugi, un velna ūdens bija gatavs! Bet, lai kā jauni cilvēki velna ūdenim izbēgtu, mums tieši vajadzēja kļūt jūsu ienaidniekiem un bez tam mūsu dumjajiem vecākiem grēku izpirkšanai vēl vajadzēja templim samaksāt vairākus simtus pfundu sudraba un nogādāt tūkstoti treknus grēka āžus, no kuriem, domājams, neviens nemēģināja peldēt Jordanā, bet gan tiem, līdzīgi Jāzepam, par daudziem sudraba grašiem un noteikti labā aizsardzībā vajadzēja ceļot uz Ēģipti, kur viņi ir tikuši apēsti. 12. Te tev tātad ir iemesls, kas mums templī sagādāja velna ūdeni un tempļa žēlastības ceļā jūsu ienaidu! Starpība pastāv tikai tajā: ja mēs būtu dzēruši velna ūdeni, tad mēs jau sen būtu aizceļojuši tēva Ābrama klēpī; bet, tā kā,mēs templī esam atraduši žēlastību, tad, domājams, tikai tagad mēs būsim spiesti uz mūžību apciemot mīļo tēvu Ābramu. Drīz mēs no tavas laipnās mutes dzirdēsim zināmo: liktor (bendi — izd.) un apsolīto augli par precīzu ceturtā Dieva bausļa ievērošanu mēs ievāksim zem nosaukuma: “Labu un ilgu dzīvi virs Zemes!” Ja mums patiesi būtu jānāk pie krusta, tad mēs tevi lūdzam, virs mūsu krustiem likt piestiprināt šādu titulu. 13. JŪLIJS, iekšēji pavisam uzjautrināts, bet ārēji tēlodams stingru tiesnesi, saka: “Kā man liekas, jūs visu vainu nu diemžēl uzgrūžat Mozus ceturtam bauslim; bet es manu, ka jūs šo bausli vai nu patiesi nesaprotat, vai, iespējams, tīši negribat saprast. Likumā tikai stāv, ka jāgodā savus vecākus, bet ne, ka viņiem visā, kā kādam valdniekam, jāklausa; ja es kā bērns un nu jau vīrs esmu kļuvis daudz pieredzējis un gudrs cilvēks, tad es tak sapratīšu, ka īsta mīlestība pret maniem vēl dzīviem vecākiem ir īsteni pareiza godināšana, kuru Dievs caur Mozu ir pavēlējis. 14. Tādēļ, ja kādi vāji vecāki no saviem bērniem prasa ko tādu, caur ko viņi kopā ar bērniem var nonākt lielā nelaimē, tad bērnu pienākums ir ar visu mīlestību un pacietību, cik skaidri iespējams, vecākiem attēlot viņu tīkojumu kaitīgumu, un vecāki no tā noteikti atteiksies; bet, ja viņi pie tā paliek, tad aiz patiesas mīlestības uz vecākiem nepaklausība patiesi nav nekāds grēks ne ļoti gudrā Dieva, ne saprātīgi domājošu cilvēku priekšā. 15. Bet pie tam pats Mozus attiecībā uz bērnu paklausību viņu vecākiem savos teokrātiskos rakstos pievienojis pavisam skaidru izskaidrojumu, pēc kura bērniem viņu vecākiem jāklausa visā, kas neiet pret Dieva likumiem. 16. Bet ar to Mozus likums ir vairāk kā pietiekami taisnīgs, un tātad vaina, ja tas ir tā, kā jūs man teicāt, ir vai nu jūsu vecāku dumjībā un tieši šī paša likuma nesaprašanā, kā arī jums nu jau parādītā dievišķā baušļa caur Mozu pārprašanā! 17. Vai arī vaina var būt jūsu rupjākā viltībā, bet kas šeit pavisam noteikti nāks dienas gaismā. Jo redzat, caur humoristiski nievājošo aizbildināšanos ar Dieva bausli, jūs neuzmanīgā kārtā esat parādījuši savu viltību un jums, šķiet, piemīt daudz ļaunas atjautības, un šādu aizbildināšanos mēs, romieši, nekad tik lēti neņemam par pilnu! Tādēļ jums vajadzēs man parādīt jau daudz nopietnāku un patiesībai līdzīgāka izskata aizbildinājumu, citādi jūs no manis nevarat sagaidīt nekādu labu spriedumu.” 39. Snetala runa par templi un dziednieku no Nācaretes 1. Šis Jūlija ļoti trāpīgais pretapgaismojums nopratināmos apmulsināja, un Snetals nu nezināja, kas viņam ka īsti pārliecinošs uz to būtu jāatbild. bet pēc kāda laika viņš tomēr pavisam nopietni teica: “Tev ir pilnīga taisnība, bet tādēļ mums ne mazāk ir taisnība! Redzi, ja tu kādam bērnam jau kopš šūpuļa vienmēr teiksi priekšā, ka divi un vēlreiz divi rieksti kopā ir pieci rieksti, tad bērns tev ticēs un tev to runās pakaļ, un beigās būs grūti, jau nobriedušu kļuvušu jaunekli no šādiem maldiem atbrīvot. Kas līdz šai stundai Mozus likumu mums ir izskaidrojis tā, kā tagad tu? Tātad kas cits atlika, kā likumu pieņemt tā, kā tas mums no šūpuļa ir ticis izskaidrots? Mūsu vecāki paši to nekad nesaprata labāk, un viss templis, jādomā, vai nu arī to nesaprot, vai tas negrib to saprast. No kurienes tad mums būtu jāņem pareiza 42

izpratne? Pie tam mēs kā nākamie templieši visu Mozu nekad neesam ieraudzījuši, jo tas ir atļauts tikai tempļa vecākiem un rakstu mācītājiem. Un nu saki tu mums, no kurienes mums būtu jāiegūst šī likuma pareiza izpratne. Kam tas mums, līdzīgi tev, būtu pareizi jāizskaidro? 2. Uz to JŪLIJS saka: “Bet ar pilnam tiesībām būtu jāvar pieņemt, ka cilvēkiem, kas reiz ir tempļa kalpi priesteru tērpos, viņu Dieva mācība, mazākais, tak būtu tik labi jāsaprot, kā kādam pagānam? Katras tautas Dieva mācība man vienmēr ir bijusi ļoti svarīga, jo caur to kādu tautu no pamatiem visdrīzāk var iepazīt, un tātad arī es ar zināmām tiesībām ticu, ka katras tautas atsevišķam cilvēkam pirmām kārtām vajadzētu būt svarīgi savu tēvu Dieva mācību iepazīt tik sīki, cik vien tas vienīgi iespējams, jo tieši vienīgi kāda šāda Dieva mācība var būt sabiedrības savstarpējās dzīves mēraukla! Pie tam jūs vairs neesat nekādi jaunekļi, bet gan vīri, no kuriem gan būtu sagaidāms, ka viņiem — saku arī vēl kā priesteriem — viņu Dieva mācību būtu jāsaprot, mazākais, tikpat labi kā man, kas es esmu svešinieks! Kas tad pie tam tiek mācīts jūsu skolās?” 3. SNETALS saka: “Tajās māca lasīt, rakstīt un rēķināt, beidzot māca arī visādas svešas valodas un tad kādu zināmu izvilkumu no lieliem rakstiem, kuros pirmām kārtām uz neatlaidīgāko tiek prasīts kā no Dieva nākošu pieņemt kā pilnīgi patiesu visu to, ko grib un māca templis. Bet ja tā, tad līdzās vēl ir jāgūst kāda dziļāka izpratne! Tev ir viegli, jo tu esi kungs, no visām pusēm pilns varas un spēka. Tu vari iet kādā galvenā sinagogā un tikai pieprasīt. katrs tās priekšnieks tev pavisam noteikti visā atļaus iegūt pilnīgāko izpratni, un bēdas viņa, ja viņš vēlētos tev kaut ko noslēpt! Viņš jau zina, ka tu pēc tam visu liksi pārmeklēt un kas viņam tiktu piešķirts, ja tur it kā atrastos kas noslēpts. Ak redzi, kāda sinagoga priekšnieks to ļoti labi zina un tādēļ tev rādīs un atklās visu, tāpat kā augstajam priesterim Jeruzalemē, augstiem un vareniem svešiniekiem un par naudu pat citiem svešiem, katru dienu vajag rādīt pat vissvētāko vietu; kurā tautas priekšā un pie tautas ticības pat augstais priesteris pats drīkst ieiet tikai divas reizes gadā. bet šādu vēlēšanos jāizsaka kādam no mums, un tad pie rokas noteikti ir velna ūdens. 4. Daudzi tempļa kalpotāji, tā sauktie slepenie, protams, zina, kā izskatās Vissvētākā vietā; bet viņi, pirmkārt, ir ļoti labā dienestā, un, otrkārt, par visniecīgāko nodevību apdraudēti ar simts nāvessodiem, tādēļ viņi prot turēt muti. Bet tagad ir vēl intensīvāks jautājums, no kurienes tad mums mūsu ļoti mistiskajā Dieva mācībā būtu jāņem patiesa gaisma! 5. Bet ja viss noteikti ir tā, kā mēs tev un mūsu aizbildinājumam esam pavēstījuši, tad tu kā tiesnesis un cilvēks par mums tak, cerams, nevari taisīt citu, kā pilnīgi taisnīgu spriedumu! 6. Iekš kā pastāv mūsu noziegums, to noteikti jau sen zini; bet kādu vainu pie tā nesam mēs, to, cerams, pavisam skaidri vari secināt no tā, ko mēs bez bailēm un neslēpjot tev esam darījuši zināmu. Bet ja tev kas tālāk un cits par mums ir zināms, tad apsūdzi mūs, un mēs pavisam bez kādām bailēm tev atbildēsim; jo, kas drosmīgi prot nomirt, tas prot arī drosmīgi runāt!” 7. JŪLIJS pavisam mierīgi saka: “Es esmu tālu no tā, jūsu runai vēl turpināt neuzticēties, tā kā es par daudz labi esmu pārliecināts, ka templī iet tā, kā jūs nu esat teikuši; un tādēļ jūs attaisnoju no katra tālāka nozieguma; jo tas, kas te krīt no jumta un caur savu kritienu smagi ievaino bērnu, kas spēlējas zem jumta, par to nevar nest nekādu vainu. Tādēļ šajā ziņā mūsu pratināšana ir galā, un šajā sakarā jūs esat izsludināti kā pilnīgi bez vainas un nesodāmi. 8. Bet nu ir vēl viens cits āķis! Par to es pie jums vēl griezīšos ar jautājumu; no atbildes uz šo jautājumu būs atkarīgs, vai es būšu jūsu draugs vai ienaidnieks, — un tātad uzmanieties! 9. Šajā laikā jūs noteikti kaut kur esat dzirdējuši, ka pie Nācaretes kāds zināms Jēzus, turienes namdara dēls, staigā apkārt kā dziednieks, katru acu priekšā veic lielas nedzirdētas lietas un starp ļaudīm izplata kādu jaunu Dieva mācību! Ja jūs par to ko zināt, tad atklāti dariet man to zināmu, jo tam man vajag būt ļoti svarīgi!” 10. SNETALS saka: “Mēs par to tā no tālienes gan arī kaut ko esam dzirdējuši čukstam; bet tikko simto daļu zināsim no tā, ko tu katrā ziņā jau sen varētu zināt. Pirmkārt, mūsu skaistā uzdevuma izpildīšanai mēs vairāk darbojamies dienvidu apvidos un šajā Galilejas klajumā esam nonākuši tikai pirms nedaudz dienām, bet te arī drīz tikām satverti un tādēļ par tavu zināmo dziednieku varam zināt pavisam nedaudz. bet ka viņa slava ir izplatījusies pat līdz Damaskai un Babilonijai, tas ir pavisam noteikti; bet kas viņš citādi ir par cilvēku, ko viņš dara un kā viņš dziedina slimniekus, par to mēs nezinām ne zilbi; un tādēļ mums pašiem augstākā mērā gribētos uzzināt par to ko tuvāk! — Jā, ja vēl kaut kur ir kāds Dievs, tad viņš tak ilgāk vairs nevar noskatīties tempļa ļaunajos darbos un vajag tautai sūtīt kādu atpestītāju. 43