You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
17. Arurans saka: “Jā, tev ir taisnība! Bet nu tie trīs kuģi jau ļoti tuvojas krastam. Aizejam arī mēs, lai<br />
atbraucējus varam apsveicināt!”<br />
18. Pēc tam visi steidzas uz kuģa piestātni.<br />
166. Atkalredzēšanās, prieks pēc viesu ierašanās.<br />
1. Kad atbraucēji izkāpj krastā un tūlīt Mani ierauga, viņi visi tūlīt izplēš rokas un raud no prieka,<br />
Mani nu atkal redzot.<br />
2. Kornēlijs tūlīt sveicina savu brāli Kireniju un saka: “Jā, ja jūs te esat, tad man nebūs cita nodarbošanās,<br />
ka pa kaklu pa galvu priecāties atkal reiz svētlaimīgi būt starp jums!”<br />
<strong>3.</strong> Bet Fausts, Kisjons un Philopolds aiz tīra prieka asarām vēl nevar dabūt ne vārda pār lūpām; bet<br />
arī kalpotāji brīnās ka viņi Mani atkal te sastop.<br />
4. Kirenijs jautā Kornēlijam kad viņš ir uzzinājis par Cēzarijas un Fīlipas pilsētas likteni.<br />
5. Kornēlijs saka: “Īstenībā caur kādu sūtni es neko nezināju, bet gan tikai pats nojautu! Vakar reiz<br />
visādā ziņā bija trokšņaina diena; pēkšņi pilnīga Saules aptumšošanās, kas gaišā dienā mums deva ap<br />
trīsdesmit acumirkļus ilgu pilnīgu nakti. Bet vakarā, kur īstenībā būtu vajadzējis tuvoties naktij, te Saule<br />
palika vēl pāris stundas ilgāk uzkavēties virs horizonta, kas dabīgi pie jūdiem, grieķiem un romiešiem<br />
radīja neaprakstāmu sensāciju.<br />
6. Ja tagadējais farizeju priekšnieks, kas nu ir mūsu vecā Jairusa liels draugs, nebūtu īsti gudrs un<br />
saprātīgs vīrs, un tāpat viņa kaimiņš Nācaretē, tad abas pilsētas arī varētu kļūt liesmu laupījums; bet tā<br />
ārkārtīgu baiļu satrauktajai tautai priekšnieki turēja ļoti gudras runas un tā pieņēma pamācību un lielākā<br />
daļa nomierinājās. Bet pārāk satrauktos es liku nogādāt cietumā, vedu pie prāta un šorīt viņus jau<br />
atkal atlaidu brīvībā.<br />
7. Bet kamēr es Kapernaumā un Fausts Nācaretē atkal bijām atjaunojuši kārtību un mieru, Fausts<br />
aizelsies drīz atnāca Kapernaumā pie manis, jo viņš no Nācaretes šajā virzienā bija redzējis spēcīgu<br />
uguns blāzmu un domāja, ka Kapernaumā varētu būt kas noticis. Bet kad viņš nonāca Kapernaumā,<br />
viņš atrada ka viss ir mierīgi, tomēr devās pie manis un paziņoja par spēcīgo uguns blāzmu. Es kopā ar<br />
viņu un daudziem kalpotājiem gājām uz ievērojamāko pakalnu Kapernaumas tuvumā. No turienes mēs<br />
labāk un spēcīgāk redzējām sārto gaismu pieaugam spēkā, bet nevienam no mums nebija iespējams<br />
noteikt kādu vietu nelaime ir piemeklējusi. Tikai šorīt, kad Saule nešaubīgi ļāva mums pazīt apkārtni un<br />
es, kaut gan tālumā, pēc spēcīgiem dūmiem pazinu, ka tas varēja norisināties Cēzarijas Filipas novadā,<br />
mēs ar Faustu nolēmām pa jūras ceļu doties šeit un izdibināt, kas šeit liesmām ir kļuvis par upuri.<br />
8. Kad es nonācu pie jūras un gribēju kāpt kuģī, te tieši pienāca Mūsu Kisjons ar Filopoldu un man<br />
pavēstīja, ka no sava diezgan augstā kalna ir redzējis liesmās stāvam Cerariju Filipu.<br />
9. Pēc šīs vēst, kuru apstiprināja ar Filopolds, mēs steidzīgi kāpām drauga Kisjona kuģī un pa spīti<br />
pretvējam cik labi tas gāja stūrējām tieši un šejieni. Ceļā atklātā jūrā es pārliecinājos ka tā ir Cezarija Filipa<br />
un ļoti baidījos par tiem, kam šeit ir jādarbojas.<br />
10. Bet tagad šeit šī negaidītā, svētā sastapšanās ar visas diženības Kungu, ar Viņa mācekļiem un ar<br />
tevi, mans mīļais brāli! Ak, tagad visas bailes ir galā! Jo te jau sen viss ir labākā kārtībā!<br />
11. Bet nu pie Tevis, Tu mans viss, Tu mans <strong>lielais</strong> draugs, Tu mans svētais Meistars kopš mūžības!<br />
Ak, tu mans labākais draugs, Jēzus! Redzi, visa Tava liela visvarenība Tev tagad neko nelīdz pret manu<br />
lielo mīlestību uz Tevi! Tev un man jāļauj Sevi krustam šķērsam apkampt. Garā es to gan katru dienu<br />
darīju jau vairākkārt; bet tagad es to reiz daru arī īstenībā miesīgi!”<br />
12. Ar šie vārdiem Kornēlijs Mani apkampa, gandrīz krampjaini spieda pie savas sirds un Mani pilnīgi<br />
apklāja ar skaistākiem skūpstiem un augstākā prieka asarām. Pēc tam kad tādā veidā bija sekojis<br />
savas cēlās sirds dziņai, viņš maigi Mani atkal atbrīvoja un caur un caur aizkustināts teica: “Kungs,<br />
Meistar, Dievs un bezgalības Radītāj, garīgi un materiāli, tomēr pavēl man, ko labu man nu jādara! Tu<br />
pazīsti manu sirdi!”<br />
1<strong>3.</strong> Es saku: “Ari tu pazīsti Manu sirdi! Dari to ko tava sirds saka Manā Vārdā, un tu sev un Man esi<br />
darījis pietiekami! Bet tā ka aiz savas sirds tieksmes tu Man šeit esi pielietojis varu, kā to Man neviens<br />
vēl nav pielietojis, tad arī Es tev vēl uz šīs zemes drīzā laikā pēc Manas paaugstināšanas pielietošu vairs<br />
saskaņā ar kuru ne tev, ne kādam tavas mājas loceklim nekad nav ne jāredz, ne jājūt, ne jābauda nāve!<br />
14. Tāda tava mīlestības izrādīšana ir Mani līdz sirds dziļumiem iepriecinājusi, un ar to tu Man esi<br />
180
Change language