You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
niecīga tomēr vēl ir viņu ticība!”<br />
1<strong>3.</strong> Markuss saka: “Viss jau ir pareizi, bet no kā tie nabaga cilvēki dzīvos? Jo Tu tak redzi, ka nekad<br />
pārstāt negribošā krusa visu tīri sakapā un viļņi visu augsni nes jūrā. Un nu tiek nosisti tūkstošiem cilvēku<br />
un mājlopu un tie kas dzīvību izglābj, pēc tam būs pamesti acīmredzamai bada nāvei! Tas tomēr ir<br />
nedaudz par cietsirdīgi un ar visresnāko soda rīksti pasaulē pārāk bargi piemeklēts.”<br />
188. Tiesa pār Cēzarijas Filipas apvidu.<br />
1. Es saku: “Zini, Mans mīļais Markus, katrs runā kā viņš kādu lietu saprot, un nu tu arī runā tā, kā<br />
tu to lietu saproti! Es tev saku: Kungs slauka reti, bet kad Viņš slauka, tad Viņš slauka tīri!<br />
2. Vai tu pazīsti šo plašo apvidu? Jā, tu to pazīsti un zini, ka tas kā viens no auglīgākajiem tiek pārņemts<br />
tikai no augstprātīgajiem bagātajiem grieķiem, nabaga jūdiem par izsmiekla algu sviedriem vaigā<br />
vajag strādāt grieķu suņiem un visus augļus nest grieķu šķūņos. Viņi tad par ļoti daudz zelta un sudraba<br />
ar tiem ļoti ienesīgi tirgojas visos pasaules novados un mūsu jūdiem, ja viņi grib dzīvot, tad vajag ubagot<br />
un iet zvejot zivis.<br />
<strong>3.</strong> Redzi, to jūdi vienmēr var darīt un jūra vienmēr paliks zivīm bagāta.<br />
4. Vai tad kāds jūds no kāda grieķa jebkad ir dabūjis kaut tikai gabalu maizes, ja viņš ir bijis izsalcis?<br />
Ak, nē, tādēļ viņam vajadzēja braukt pāri jūrai un viņā pusē izdiedelēt maizi pie saviem ticības brāļiem!<br />
Te stāv Mans Kisjons un Mans Ebals! Jautā viņiem un viņi tev pateiks, cik daudz nabaga jūdu pēc ziemas<br />
maizes ir atnākuši vienīgi tikai pie viņiem!<br />
5. Es jau sen ļoti pacietīgi esmu noraudzījies šajā noziedzīgajā rīcībā, bet nu mērs ir kļuvis pilns<br />
un Es šos bezsirdīgos un negodīgos augļotājus suņus gribu sodīt, ka viņi uz visiem laikiem neko vairs<br />
neapjauš!<br />
6. Aplūko tavus dārzus un tavu nelielo lauku; ne ūdens, ne krusa tiem nav nodarījusi nekādu zaudējumu;<br />
turpretī aplūko pārējo apkaimi un tu to atradīsi tā nopostītu, ka ko līdzīgu diezin vai kaut kur esi<br />
sastapis!<br />
7. Ar šo sodību grieķu augļotāji suņi no šī apvidus tiks padzīti. Jo uz kailiem akmeņiem viņi vairs<br />
neievāks ne kviešus, ne rudzus, ne miežus, ne kukurūzu, ne lēcas, ne pupas; tādēļ nopostīto zemi viņi<br />
atstās un dosies uz Eiropu.<br />
8. Galvenokārt tieši šī iemesla dēļ Es pielaidu, ka gandrīz visa pilsēta tika pārvērsta pelnu un drupu<br />
kaudzē; jo kur cilvēkam vairs nav ne mājvieta, ne auglīga zeme, te viņš tukšo un tuksnešaino zemi drīz<br />
pamet un dodas tālāk.<br />
9. Bet nabaga jūdiem ap jūru jau vēl pietiekami paliek zeme kur apmesties un īstiem jūdiem pilsēta<br />
jau atkal tiks uzcelta, bet tīrākā un baltākā stilā. Kā tas bija līdz šim! Šī gan vēl ir ļoti jauna pilsēta un kā<br />
pilsēta skaitās tikko septiņdesmit gadus, tā ka iepriekš tās vietā stāvēja tikai pavisam nenozīmīgs miests;<br />
bet no šī brīža tā vairs netiks dēvēta par pilsētu, bet gan tam jābūt un jāpaliek zvejnieku ciemam. Grieķu<br />
greznībai vajag pazust; bet tā vietā šeit jātiek parādītai debesu godībai, kā tas nupat nu notiek un<br />
norisinās. — Vai tu, vecais Markuss, esi apmierināts ar Manu saimniecību?”<br />
10. Markuss saka: “Jā, ja tā, te Tu, ak, Kungs, liec tur sasist vēl desmit reiz ļaunāk! Bet tā arī ir tīrākā<br />
patiesība! Ar šiem bagātajiem grieķiem nopietnībā vairs nevarēja runāt ne vārda, un par kādu tuvākā<br />
mīlestību jau sen nebija ne runa. Ko no viņiem gribēja dabūt, tam bagātīgi vajadzēja tikt samaksātam ar<br />
sudrabu vai zeltu, bet ja viņi no mums kaut ko pirka, tad par to apmaiņai vajadzēja ņemt kādu citu preci.<br />
Ak, tādēļ tas nu ir pavisam labi, un man par šo spēcīgo vētru ir liels prieks! Ak, tagad tas jau var kļūt<br />
mazākais desmit reiz spēcīgāks!”<br />
11. Es saku: “Lai viss paliek, trāpīs tikai pilnīgi taisnīgs mērs!”<br />
12. Kirenijs saka: “Tātad Tu domā, ka šis apvidus paliks pavisam tuksnešains?”<br />
1<strong>3.</strong> Es saku: “Tās tieši nē; bet bagātajiem grieķiem jābūt spiestiem aiziet no šī apvida: Es tev saku, ka<br />
šī vētra no šī apvida tālu padzīs mazākais tūkstots pārtikušākās ģimenes; jo Es to jau sen esmu paredzējis!<br />
Bet tādēļ viņi tak vēl paliks Romas pavalstnieki.”<br />
14. Kirenijs saka: “Vai tad kādam apvidam vai kādai visai valstij nav labi, ja tajā ir ļoti pārtikuši<br />
iedzīvotāji?”<br />
15. Es saku: “Ak, jā, ja viņi ir tādi kā Mani draugi Kisjons un Ebals; jo tad viņi ir patiesi zemes tēvi,<br />
visiem zemes nabadzīgajiem iedzīvotājiem un katra valsts, ja ir īsti daudz tādu zemes tēvu, var sevi uz-<br />
206