3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

niecīga tomēr vēl ir viņu ticība!”
13. Markuss saka: “Viss jau ir pareizi, bet no kā tie nabaga cilvēki dzīvos? Jo Tu tak redzi, ka nekad
pārstāt negribošā krusa visu tīri sakapā un viļņi visu augsni nes jūrā. Un nu tiek nosisti tūkstošiem cilvēku
un mājlopu un tie kas dzīvību izglābj, pēc tam būs pamesti acīmredzamai bada nāvei! Tas tomēr ir
nedaudz par cietsirdīgi un ar visresnāko soda rīksti pasaulē pārāk bargi piemeklēts.”
188. Tiesa pār Cēzarijas Filipas apvidu.
1. Es saku: “Zini, Mans mīļais Markus, katrs runā kā viņš kādu lietu saprot, un nu tu arī runā tā, kā
tu to lietu saproti! Es tev saku: Kungs slauka reti, bet kad Viņš slauka, tad Viņš slauka tīri!
2. Vai tu pazīsti šo plašo apvidu? Jā, tu to pazīsti un zini, ka tas kā viens no auglīgākajiem tiek pārņemts
tikai no augstprātīgajiem bagātajiem grieķiem, nabaga jūdiem par izsmiekla algu sviedriem vaigā
vajag strādāt grieķu suņiem un visus augļus nest grieķu šķūņos. Viņi tad par ļoti daudz zelta un sudraba
ar tiem ļoti ienesīgi tirgojas visos pasaules novados un mūsu jūdiem, ja viņi grib dzīvot, tad vajag ubagot
un iet zvejot zivis.
3. Redzi, to jūdi vienmēr var darīt un jūra vienmēr paliks zivīm bagāta.
4. Vai tad kāds jūds no kāda grieķa jebkad ir dabūjis kaut tikai gabalu maizes, ja viņš ir bijis izsalcis?
Ak, nē, tādēļ viņam vajadzēja braukt pāri jūrai un viņā pusē izdiedelēt maizi pie saviem ticības brāļiem!
Te stāv Mans Kisjons un Mans Ebals! Jautā viņiem un viņi tev pateiks, cik daudz nabaga jūdu pēc ziemas
maizes ir atnākuši vienīgi tikai pie viņiem!
5. Es jau sen ļoti pacietīgi esmu noraudzījies šajā noziedzīgajā rīcībā, bet nu mērs ir kļuvis pilns
un Es šos bezsirdīgos un negodīgos augļotājus suņus gribu sodīt, ka viņi uz visiem laikiem neko vairs
neapjauš!
6. Aplūko tavus dārzus un tavu nelielo lauku; ne ūdens, ne krusa tiem nav nodarījusi nekādu zaudējumu;
turpretī aplūko pārējo apkaimi un tu to atradīsi tā nopostītu, ka ko līdzīgu diezin vai kaut kur esi
sastapis!
7. Ar šo sodību grieķu augļotāji suņi no šī apvidus tiks padzīti. Jo uz kailiem akmeņiem viņi vairs
neievāks ne kviešus, ne rudzus, ne miežus, ne kukurūzu, ne lēcas, ne pupas; tādēļ nopostīto zemi viņi
atstās un dosies uz Eiropu.
8. Galvenokārt tieši šī iemesla dēļ Es pielaidu, ka gandrīz visa pilsēta tika pārvērsta pelnu un drupu
kaudzē; jo kur cilvēkam vairs nav ne mājvieta, ne auglīga zeme, te viņš tukšo un tuksnešaino zemi drīz
pamet un dodas tālāk.
9. Bet nabaga jūdiem ap jūru jau vēl pietiekami paliek zeme kur apmesties un īstiem jūdiem pilsēta
jau atkal tiks uzcelta, bet tīrākā un baltākā stilā. Kā tas bija līdz šim! Šī gan vēl ir ļoti jauna pilsēta un kā
pilsēta skaitās tikko septiņdesmit gadus, tā ka iepriekš tās vietā stāvēja tikai pavisam nenozīmīgs miests;
bet no šī brīža tā vairs netiks dēvēta par pilsētu, bet gan tam jābūt un jāpaliek zvejnieku ciemam. Grieķu
greznībai vajag pazust; bet tā vietā šeit jātiek parādītai debesu godībai, kā tas nupat nu notiek un
norisinās. — Vai tu, vecais Markuss, esi apmierināts ar Manu saimniecību?”
10. Markuss saka: “Jā, ja tā, te Tu, ak, Kungs, liec tur sasist vēl desmit reiz ļaunāk! Bet tā arī ir tīrākā
patiesība! Ar šiem bagātajiem grieķiem nopietnībā vairs nevarēja runāt ne vārda, un par kādu tuvākā
mīlestību jau sen nebija ne runa. Ko no viņiem gribēja dabūt, tam bagātīgi vajadzēja tikt samaksātam ar
sudrabu vai zeltu, bet ja viņi no mums kaut ko pirka, tad par to apmaiņai vajadzēja ņemt kādu citu preci.
Ak, tādēļ tas nu ir pavisam labi, un man par šo spēcīgo vētru ir liels prieks! Ak, tagad tas jau var kļūt
mazākais desmit reiz spēcīgāks!”
11. Es saku: “Lai viss paliek, trāpīs tikai pilnīgi taisnīgs mērs!”
12. Kirenijs saka: “Tātad Tu domā, ka šis apvidus paliks pavisam tuksnešains?”
13. Es saku: “Tās tieši nē; bet bagātajiem grieķiem jābūt spiestiem aiziet no šī apvida: Es tev saku, ka
šī vētra no šī apvida tālu padzīs mazākais tūkstots pārtikušākās ģimenes; jo Es to jau sen esmu paredzējis!
Bet tādēļ viņi tak vēl paliks Romas pavalstnieki.”
14. Kirenijs saka: “Vai tad kādam apvidam vai kādai visai valstij nav labi, ja tajā ir ļoti pārtikuši
iedzīvotāji?”
15. Es saku: “Ak, jā, ja viņi ir tādi kā Mani draugi Kisjons un Ebals; jo tad viņi ir patiesi zemes tēvi,
visiem zemes nabadzīgajiem iedzīvotājiem un katra valsts, ja ir īsti daudz tādu zemes tēvu, var sevi uz-
206