Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
un teiktu: Redzi, kāds tas cilvēks tomēr ir kļuvis neprātīgs. Viņš runā lietas kas ir pret visu saprātu un<br />
dabu! Kā šādu liecību var pieņemt par patiesu?<br />
4. Tādēļ gara un garā atdzimšanu vai atkalatdzimšanu jūs visi tikai tad pilnīgi sapratīsit, kad Es kā<br />
Cilvēks un Cilvēka dēls, līdzīgi Elijam, jūsu acu priekšā pazudīšu no šīs zemes!<br />
5. Tikai pēc tam Es no debesīm pār visiem cilvēkiem izliešu Manu Garu pilnu patiesības un spēka.<br />
Tikai tad kļūs iespējama gara un garā pilnīga atkalatdzimšana un arī tikai tad un caur to aptversit un<br />
pazīsit jūsu gara jaunpiedzimšanu.<br />
6. Bet līdz tam neviens garā nevar būt pilnīgi jauatdzimis kā sākot no Ādama arī neviens, pat Mozus<br />
un visi pravieši.<br />
7. Bet caur Manu tev un visiem citiem nu pasludināto aktu, sākot no Ādama visi, kas pasaulē piedzima<br />
un kuriem savā dzīves ceļā bija vismaz laba griba, kaut gan ne vienmēr darbojās pēc tās, ņemsit<br />
dalību gara pilnīgā atkalatdzimšanā.<br />
8. Jo vēl ir daudzi, kuriem ir labākā griba darīt un izvest kaut ko labu, bet viņiem totāli trūkst līdzekļi<br />
un ārēji spēki un izveicība, kas tam nolūkam tak tikpat nepieciešams kā acis redzēšanai. Nu, šādos gadījumos<br />
labai gribai pie Manis vienmēr ir tikpat liela nozīme kā pašam darbam.<br />
9. Redzi, piemēram, ja kāds iekristu ūdenī un tu to redzētu! Nu tu nelaimīgam gan labprāt vēlētos<br />
palīdzēt, — bet tu zini, ka tu pavisam neproti peldēt. Ja tu iekritušajam ielec līdz, tad jūs abi tiekat no<br />
straumes aprīti; bet ja tu prastu labi peldēt, tu bez kādām pārdomām noteikti lektu pakaļ un viņu glābtu.<br />
Bet tādēļ ka tu pavisam nevari peldēt, tad neskatoties uz labāko gribu palīdzēt, tu tomēr nelec pakaļ,<br />
bet ātri meklē kādu, kas vēl varētu nu vēlētos nelaimīgajam palīdzēt!<br />
10. Redzi, redzi, Mana meitenīte, te labai gribai ir tikpat liela nozīme kā pašam paveiktam darbam;<br />
un tas ir spēkā tūkstots un vēlreiz tūkstots gadījumos, kur vienīgi laba griba pie Manis tiek pieņemta<br />
par darbu.<br />
11. Es tev gribu dot vēl vienu piemēru! Redzi, tev būtu labākā griba palīdzēt kādam ļoti nabagam,<br />
kas nāca pie tevis, bet tev pašai nebūtu nekāda mantība, bet tu ar visiem iedomājamiem spēkiem tomēr<br />
vēlētos nabagam palīdzēt! Bet tā ka tev pašai nav nekāda manta, tad tu ej pie kāda turīga un ar visiem<br />
spēkiem lūdz tavam nabagam palīdzēt, bet bagātā cietsirdības dēļ neko nepanāc un tev vajag atļaut nabagam<br />
iet tālāk bez kāda atbalsta, apraudi viņu un nodod Dievam tam Kungam.<br />
12. Re, te tava griba ir tikpat daudz kā pats realizēts darbs.<br />
1<strong>3.</strong> Un pirms mums tādu cilvēku bija daudz, ir tagad un turpmāk būs vēl vairāk; viņi visi savās dvēselēs<br />
iegūs savu gara atkalatdzimšanu!<br />
14. Tālab ja tu līdzīgi visiem citiem vēl nevari aptvert iekš kā īstenībā pastāv gara atkalatdzimšana,<br />
tad Es tev cik skaidri iespējams nu rādīju tā iemeslu; bet kad nāks laiks kurā tu savā garā atkalatdzimsi,<br />
tikai tad tu arī to pilnīgi apzināsies, kādēļ tu ko un kāpēc vēl vienmēr nevari pilnīgi saprast!- Vai nu tu<br />
saproti iemeslu, kādēļ tu vēl vienmēr nevari Mani pilnīgi saprast?”<br />
15. Jara saka: “Jā, Kungs, Tu mana vienīgā mīlestība! Tagad es gan saprotu! Bet Tevi vajag saprast, jo<br />
tu lietas tak apgaismo tik tīri, kā skaidrās debesīs Saule pusdienas laikā zemi!”<br />
16. Pēc šiem vārdiem viņa man pateicas par šo pamācību un arī Man apsola, ka diezin vai viņa jebkad<br />
atkal smiesies par kāda cilvēka dumju rīcību.<br />
172. Kornēlijs un Jara.<br />
1. Bet Kornēlijs par meitenītes gudrību nevarēja vien pietiekami brīnīties; arī Fausts un Philopolds<br />
brīnījās līdzīgā mērā, un Kornēlijs lūdza Mani, vai viņš nu pie galda nedrīkstētu ar meitenīti par daudz<br />
ko pārrunāt. Un Es viņam to atļāvu un par to priecājās kā Kornēlijs tā meitenīte un visi pie galda un Es<br />
viņam ieteicu uzstādīt gudrus jautājumus.<br />
2. Bet Kornēlijs, kad viņam meitenītei jāuzdod kāds gudrs jautājums, sāk ļoti pārdomāt, par ko viņam<br />
īstenībā jājautā. Jo pēc Mana izteiciena meitenītei uzstādīt tikai gudrus jautājumus, Kornēlijs saprata,<br />
ka sarunai nav jābūt tikai bezmērķīgai pļāpāšanai pie galda, bet gan labi apdomāja, kāda tā varētu<br />
būt sabiedrībā, kurai vienmēr bija iespēja dzirdēt to ārkārtējāko.<br />
<strong>3.</strong> Ko ilgāk un spēcīgāk viņš par to pārdomāja, jo mazāk viņš atrada kādu viņam šķietami cienīgu<br />
tēmu par ko meitenītei jautāt un par ko savstarpēji vest sarunu. Viņš domāja šurp un turp un neatrada<br />
neko kas viņam te varētu šķiet kas sevišķi vērtīgs.<br />
187
Change language