Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
6. Pēc tam Kirenijs vēršas pie Mataela un saka: “Nu, ko tu Sali par šo sūtņa ziņojumu?! Bet vispirms<br />
es tomēr sagaidīšu pilsētas pārvaldnieku un esmu ļoti ziņkārīgs dzirdēt ko šie rūdītie jūdi pret to<br />
iebildīs.”<br />
7. Mataels saka: “Daudz tu te caur to nevinnēsi, jo tu vēl par maz pazīsti visus tos tūkstots caurumus<br />
caur kuriem viņi var sasniegt skaistāko brīvību. Bet nu tev ir labāks stāvoklis nekā iepriekš!”<br />
8. bet tagad pirmām kārtām jātiek gādātam par to, lai tiek aprūpēta sūtņa sieva un bērni! Helēna, tev<br />
gan būs līdz daži dienas tērpi, un ja arī tie ir tikai krekli, kas viņas pagaidām pasargās no kailuma.<br />
9. Helēna tūlīt pasauc kādu savu kalponi un viņai pavēl vajadzīgo sagādāt. Kalpone tūlīt dodas kādā<br />
Arurana teltī un atnes četrus labus kreklus un četrus dārgus grieķu sieviešu tērpus. Kad viņa ar tiem<br />
pienāk pie Helēnas, viņa saka: “Liec lai sūtnis tevi aizved pie viņa sievas un meitām; apģērbj viņas un<br />
vedi šeit pie šī galda!”<br />
10. Par Helēnas laipnību sūtnim acīs saskrien pateicības asaras un priecīgu sirdi viņš kalponi ved tur,<br />
kur viņu gaida viņa raudošā sieva un trīs meitas. Kad viņš linu drānā ievīstītām raudošām saka: “Manas<br />
dārgās, vairs neraudat, jo redzat, mēs jau esam atraduši varenu glābēju! Šeit ir valsts virspārvaldnieks<br />
Kirenijs un jādomā viņa meita jums sūta smalkākos un dārgākos tērpus, kam līdzīgus jūs vēl nekad<br />
neesat ne redzējušas!” Te sieva un meitas priecīgas pieskrien un ātri apģērbjas. Bet sūtnis linu audumu<br />
saloka un pabāz zem saviem jūdu svārkiem. Pēc tam viņš visas ved pie Helēnas un viņas Helēnas tērpu<br />
slacina ar siltākām pateicības asarām.<br />
11. Helēna šim četrām sievietēm liek apsēsties sev līdzās un viņas tūlīt cienā ar maizi un vīnu, jo arī<br />
šīs četras sievietes jau bija ļoti izsalkušas. Helēna un Arurans ar viņām sarunājas un viņas daudz pastāsta<br />
par farizeju spaidiem pret citādi ticīgajiem. Pēc tam Kirenijs sūtnim saka: “Draugs, sākumā es tevi<br />
uzrunāju diezgan nelaipni ar nedaudz nievājošu vārdu “Puisis”; bet tā ka nu es tevi pazīstu labāk, tad es<br />
nožēloju, ka tikai vienu acumirkli tādā veidā esmu tevi nonievājis. Bet par to no manis tūlīt tiku apgādāts<br />
ar goda tērpu!”<br />
12. Tad Kirenijs saviem kalpiem pavēl atnest lielisku goda tērpu, sastāvošu no smalka auduma ielocēm<br />
bagātu kreklu, kas sniedzas līdz ceļiem, tad arī zilas krāsa indiešu zīda togu, apšūtu ar zelta apmali,<br />
kas sniedzas līdz ceļiem un greznākiem romiešu apaviem un lielisku ēģiptiešu turbānu ar spalvu rotājumu<br />
un saktu ar vērtīgu smaragdu. Pie tam Kirenijs liek sūtnim vēl dot sešus smalkus apakškreklus un<br />
100 pfundu sudraba. Sūtnis par to, protams, bija ārkārtīgi priecīgs un nezināja kā par šīm labdarībām<br />
viņam būtu jāsāk Kirenijam pateikties.<br />
1<strong>3.</strong> Bet Kirenijs pats priecīgi smaidīja un sūtnim, kura vārds bija Herme, teica: “Ej mana Markusa<br />
mājā, nomazgājies, tad apģērbies un nāc atkal kā cēls romietis; tad tieši būs laiks kad mēs farizejus<br />
sauksim pie nopratināšanas! Jo šoreiz viņi man vairs neizspruks, par to es galvoju! Un tu, mans cēlais<br />
draugs, Herme, man labi pakalposi!”<br />
14. Herme saka: “Tā ir mana griba un man vēl nekad nav trūcis kara viltības, bet šie cilvēki ir pārāk<br />
slīpēti pat fūrijām, nerunājot kārtīgai tiesas sēdei! Ja šos cilvēkus grib pieķert, tad vajag turēties tikai<br />
pie tā, ko par viņiem izsaka uzticami liecinieki, jo ja arī viņus uzklausa, tad tiek apmulsināts un beigās<br />
viņus vēl tur par nevainīgiem un piekrīt viņu prasībām. Tādēļ manas domas būtu, šos galvenos neliešus<br />
sagūstīt un iemest jūrā zivīm par barību, tā ka pēc tam neviens gailis vairs nevar viņiem dziedāt pakaļ!<br />
Tad kā tiesnesis pēc visas taisnības ir darījis pietiekami! Ja kādā apvidū apmetas tīģeri, hiēnas un vilki<br />
un caur to cilvēkiem iedveš lielas bailes un nes zaudējumus, vai šīs bestijas par to it kā vēl iepriekš jānopratina?!<br />
Nē, nē, es saku! Viņu kaitīgums ir pārāk zināms, tādēļ tur kur viņi sevi sāk parādīt kā cilvēciskai<br />
sabiedrībai pārāk bīstams, prom ar viņiem! Kungs, kungs! Šie cilvēki ir tik izmanīgi, ka pavisam nav<br />
notverami! Jo vairāk mēs politiskā ceļā pūlamies viņus notvert, jo vairāk paši no viņiem tiekam noķerti!<br />
Kaut arī esmu grieķis es viņus pazīstu! — Bet tagad, cienītais kungs, atļauj man vēl vienu jautājumu!”<br />
15. Kirenijs saka: “Kas tad tas ir? Runā!”<br />
142. Kirenija tālākie jautājumi.<br />
1. Herme saka: “Kungs, kungs, ap desmit soļu attālu no šī galda kopā ar kādu meitenīti stāv viens<br />
brīnumdraudzīga un pie tam tomēr ļoti gudra izskata vīrs; meitenīte ar viņu sarunājas ļoti mīļi un sirsnīgi<br />
un ja viņš ko saka, viņa par to izrāda neaprakstāmu svētlaimi! Kas tomēr ir šis ļoti patīkamais<br />
vīrs? Ak, kādu cieņu pilnīgi izstaro visa viņa būtne! Cik cēla ir cilvēka forma, tik brīnum diženā stāvā!<br />
149
Change language