Views
7 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

izdarīt to, kas viss

izdarīt to, kas viss šeit jau ir ticis izdarīts, un visas mācības, kuras mēs šeit jau esam dzirdējuši, acīmredzami norāda uz kādu augstāku izcelsmi, kā mēs to nu esam spējīgi stādīties priekšā. 4. Tur tas jauneklis pie tiem divpadsmit mūsu acu priekšā akmeni uz galda pārvērt putekļos, putekļus atkal salika kopā par iepriekšējo akmeni un beidzot lika tam pilnīgi izzust. Un kā viņš pirmīt radīja maizi, pēc tam zivi, kas vēl ir redzama un vēl vienu pilnīgu ēzeli in optima forma (labākā formā; izd.)! Draugs, tās ir pavisam cita veida parādības, kā kādi banāli un neko neizsakoši brīnumi, kurus mēs Damaskā no dažiem persiešu magiem esam redzējuši! Kas tur prata saskaitīt tikai nedaudz vairāk, kā “viens un viens”, krāpšanu viegli spēja saskatīt un in optima forma izskaidrot; bet kas var sagādāt citu izskaidrojumu, kā to mums deva Mataels, par pamatdzīvības vienīgo varu un spēku Dievā un no Dieva?! 5. Tādēļ tu te dari ļoti nepareizi, ka tu to, kas šeit ir, iestum zināmajā pretīgas krāpšanas kategorijā, kā tu arī dari ļoti nepareizi, ja tu Mozu un visus citus praviešus iebāz līdzīgā kategorijā; jo Mataels tak mums pietiekami parādīja, kas te slēpjas aiz mūsu tautas lielā atbrīvotāja no ēģiptiešu smagā jūga. 6. Mozus Dieva un cilvēku priekšā garīgi bija tik ārkārtīgi liels, ka līdz šim laika zeme neko lielāku nav uzrādījusi. bet šeit, draugs, cilvēka stāvā sēž tieši Tas, kura svētākā vaiga priekšā lielais Mozus aizklāja savu seju. Tādēļ tas no tevis ir augstākā mērā negudri, šeit par Viņu runāt kā par kādu dabīgu cilvēku. 7. Saskaiti viesus, kas te trīs reizes dienā tiek ēdināti ar labākām un cēlākām zivīm, kurām nav nevienas asakas, ar maizi, vīnu un visādiem labākiem augļiem, ar medu, pienu, sieru un sviestu! Bet vienlaikus arī padomā, ka mūsu viesnīcnieks pamatā ir drīzāk nabadzīgs, nekā pārticis cilvēks. Viņa īpašums ir ap trīs jūgu liels. Viņam ir tikai nelieli tīrumi un tie, kā redzams, ir ļoti akmeņaini. Zvejniecība vēl ir tas labākais; bet ko tā var dot tik daudziem viesiem? Mēs kopā nu būsim pie četri simts vīriem, un visi ir pilnīgi paēdināti, pie tam vēl romiešu un grieķu daudzie nastu nesēji dzīvnieki, un neviens necieš nekādu trūkumu. bet ieej mūsu saimnieka ēdienu kambarī, un tu to atradīsi pilnu ar visādiem augļiem un tik daudz labākās maizes, un dziļais klints pagrabs ir tik pilns vīna, ka, lai arī kā mēs censtos, mēs ar to netiktu galā veselā gadā. Bet tad jautā uzticamajam un patiesību mīlošajam viesnīcniekam, kā viņš pie tā visa ir ticis, un viņš tev neatbildēs nekā citā, kā: “Vienīgi caur brīnumu pēc brīnuma no lielā Dziednieka no Nācaretes puses.” 8. Bet, ja tā, kuram te vēl var ienākt prātā apgalvot, ka tas viss esot krāpšana, kuru zemes varenie ir izperinājuši, lai caur to maldinātu aklo un dumjo ļaužu pulku un to padarītu sev padevīgāku un pakļautu nodevu maksai?! Es tev saku: Šeit ir vairāk, kā to jebkad aptvers visu zemes gudro saprāts; šeit valda Dieva spēks, kā tas uz Zemes jau šad un tad ir valdījis un vēl turpmāk valdīs! Ja arī to tavs veselīgs būt gribošais saprāts neaptver, tad tomēr tas ir tā, kā es tev nu esmu teicis. Bet ej un pats par visu pārliecinies, un tad runā, vai tās te ir dabīgas lietas!” 9. RISA saka: “Jā, jā, ja tā, tad es, protams, gan esmu spiests no maniem apgalvojumiem arī ļoti daudz ņemt atpakaļ, un tātad arī pavisam negribu apstrīdēt Mozus un citu praviešu dievišķo vērtību. Bet tas tomēr paliek patiesība, ka neviena mācība, un lai arī cik dievišķas izcelsmes tā būtu, beigās tās tīrībā noturas tikai pāris gadu simtus! 10. Mozus vēl bija kalnā, tur dzirdēja Jehovas rīkojumus, un tauta ielejā dejoja ap zelta teļu; bet kādu jau pavisam citādu izskatu ieguva Mozus mācība, kad tiesnešu vietā stājās ķēniņš Zauls; un citādi tas viss atkal sāka izskatīties zem Dāvida, un izmainījās zem Zālamana un viņa pēctečiem! 11. Kaut kas tīrs un dievišķs vienmēr atkrita un tika pravietots caur pasaulīgiem cilvēku statūtiem, tā ka tagad līdz mums faktiski nonākuši tikai vārdi, bet citādi viss Mozus ir gandrīz tikpat kā pazudis; tikai tas vēl ir ticis saglabāts, kas tempļa kalpiem vēl dod kādu zināmu dievišķu oreolu. Viņi paturēja sodu likumību, lai aiz kādas zināmas autoritatīvas nepiekāpības īsti velnišķi varētu mocīt nabaga cilvēci; bet īsteni dievišķais jau sen ir ticis pilnīgi iznīdēts. Desmit Dieva baušļu dēļ jau sen vairs nav izgatavots neviens pelēks un spalvains grēku nožēlošanas tērps. Pie ievērojamiem ļaudīm, kas ir ļoti bagāti, laulības pārkāpšana vēl tiek uzskatīta kā kaut kas, jo caur lielu naudu tādiem cilvēkiem vajag atpirkties no nomētāšanas ar akmeņiem. Viņi tad tikai dabū dzert tā saukto nolādēto ūdeni, kas viņiem nesabojā vēderu; jo tādi grēcinieki vēl daudzkārt ir izlietojami tempļa daudzajām vajadzībām. Bet, ja laulību pārkāpj tempļa augstie kalpi, tad par to nekad pat gailis pakaļ nedzied; tikai, ja kāds nabaga velns pārkāpj laulību, tad tas, protams, pavisam piedienīgi tiek nomētāts ar akmeņiem. 12. Bet mēs nu lasām, ar kādu dievišķās varas un spēka nedzirdētu pārspīlējumu zem zibeņiem un pērkoniem, kas drebināja visas zemes malas, cilvēkiem no Dieva tika doti tie desmit baušļi un ka pēc 72

tam vairākus gadu simtus tāda dievišķa šausmu nopietnība dažādās vietās vēl vairākas reizes tika atkārtota. Pēc lielāku un mazāku praviešu rakstiem, cik bieži šī tauta ir tikusi no Dieva brīdināta! Bet ko tas viss tomēr līdzēja priekš šī laika? Kā mēs nu stāvam, to mēs zinām, un vairāk man tev nav vajadzīgs teikt! Patiesi, ja jaut kur ir kāda elle, tad tajā neiespējami izskatīties vēl sliktāk! 13. Bet ja atklāsmes, kurām ir jābūt tīri dievišķām, parāda tikai šādus bēdīgus augļus, kā mēs to nu redzam starp farizejiem, te es tomēr katram ar veselām smadzenēm jautāju, vai beigās te nebūs grūti atmest katru ticību kādai, lai kāda veida atklāsmei un augstākai varai!? 14. Tas, ko tu šeit esi teicis par lielo dziednieku, viss ir pareizi un patiesi, un viņa mācība arī var tikt vainagota ar labākiem panākumiem nekā visas Dieva mācības līdz mums; bet ar manu tagadējo saprātu es vēl tikai pēc kādiem pustūkstotis gadiem vēlētos būt liecinieks un redzēt, kāds izskats tad vispārīgi būs šai jaunajai mācībai, pieņemot, ka tās patiesa ievērošana, tāpat, kā arī visām iepriekšējām, tiek atstāta cilvēku brīvas gribas ziņā. 15. Sākumā priekšgalā tikai viens vadītājs, un tūkstoš gados mudžēs no tādiem vadītājiem, kas pie šīs tīrās mācības izpildīšanas neaizmirsīs savu vēderu! — Saki man, vai es ar saviem uzskatiem esmu uz pilnīgi nepareiza ceļa, kā tu iepriekš domāji!” 64. Dievišķā kārtība un mūsu pasaules saprāts 1. HEBRAMS saka: “Jā un nē! Šīs zemes tīri cilvēciskā gudrībā, pēc manām domām tev, protams, gan ir taisnība, bet pēc tīri dievišķā tev pavisam nav taisnība, un tādēļ tu tomēr esi uz maldu ceļa; jo Dieva plāni noteikti izskatās pavisam citādi nekā mūsējie. Redzi, ja mēs pie debesīm būtu likuši zvaigznes, tad tās noteikti būtu tikušas izvietotas daudz samērīgāk. Bet Dievs, tas vienīgi visvarenais, tās izlika kā juceklīgas gaismiņas! Kādēļ tad tā? 2. Aplūko zāli uz lauka, kā tur tie augi ir sajaukti juku jukām! Kādēļ tur nav nekāda kārtība, pie kuras mūsu simetriskajam varētu būt kāds matemātisks prieks?! It visur, uz kurieni tu spēj un gribi vērst savus jutekļus, tu visā radībā sastapsi vairāk haotiska, nekā kaut ko simetriski sakārtotu. Un tomēr Radītājam īsti labi vajag pārzināt arī simetriju, jo par to pārliecinošs pierādījums vispirms ir mūsu cilvēciskā forma. Bet ja labais radītājs vienā ziņā noteikti spēj ievērot augstāko simetriju, bet citā gadījumā, šķiet, ar to nemaz nerēķinās, tad aiz tā vajag slēpties mums, putekļu tārpiem vēl ļoti nezināmam iemeslam, kura dēļ radītājs, no vienas puses, ievēro augstāko simetriju, un no otras puses tieši pretējo! Kādēļ viens gads nav tāds kā otrs un viena diena ne tāda kā otra? Redzi, ja tās lietas tā aplūko, tad tā sauktajam cilvēka veselīgajam simetriskajam saprātam te vajag atrast daudz, ko ar atjautības gaismas asumu tas varētu nopelt; bet te nāk pats lielais Meistars un saka: “Kurpniek, tu vari spriest tikai tiktāl, cik sniedzas tavas liestes — bet ne tālāk!” 4. Bet kā mēs redzam, ka lielajā Dieva radībā kāda šķietami augstākā, tīri haotiska nekārtība visur ir savienota ar augstāko kārtību, tāpat, man liekas, ir arī ar Dieva dažādām atklāsmēm šīs zemes cilvēkiem. Viņš kā vienīgais radītājs vislabāk zināja, kas dažādos laika posmos dažādām tautām vislabāk derēja to garīgai attīstībai. 5. Bet noteikti ļoti gudru iemeslu dēļ Viņš kādai reiz dotai mācībai ar laiku ļauj tāpat novīst, kā te uz zemes virsmas novīst neskaitām stādi un puķes; bet sēklas, kas līdzīgas tīrai, dzīvai patiesībai, kas attīstās no puķes, nenovīst, bet gan joprojām paliek dzīvas. 6. Bet ja mēs redzam, ka radītājs jau visam, kas kādam laikam nepieciešams, ārēji lai cik skaistam, ārēji ļauj iet bojā un pie visām mums zināmām kādu dzīvību nesošām lietām beigās pieliek visas pūles iekšējās dzīvības attīstībai, vai mēs te varam brīnīties, ja mēs to redzam notiekam arī pie atklāsmēm? 7. Neviena, lai cik tīra mācība mūs nevar sasniegt bez laicīgiem vārdiem; bet ārējais vārds te jau ir materiāls, un kad iekšējākais, tīrākais gars ir attīstījies, beigās tam vajag atkrist. Un tā pie ārējām Dieva mācībām ārējais spožums ar laiku nepieciešami vienmēr pāriet nedaudz šaubīgā; bet par to aizmugurē vienmēr vairāk un vairāk attīstās kādas iepriekšējas atklāsmes cilvēkiem, tīrākais, garīgais spēks un patiesība — vai tas ir tā, vai nav, draugs Risa?” 8. RISA saka: “Brāli Hebram, es tevi apbrīnoju! Pie Dieva, tu ar tavu patiesi gudro runu nu esi pārkārtojis visu manu domāšanas veidu, par ko es tev patiesi esmu parādā lielu pateicību! Tas patiesi ir tā, kā tu to man nu esi attēlojis; es varu domāt kā es gribu, un to lietu nu atrodu vienmēr skaidrāku! Īsi, tu manu saprātu visādā ziņā esi uzvarējis! Par to es tev esmu parādā lielu pateicību.” 73