You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
tam vairākus gadu simtus tāda dievišķa šausmu nopietnība dažādās vietās vēl vairākas reizes tika atkārtota.<br />
Pēc lielāku un mazāku praviešu rakstiem, cik bieži šī tauta ir tikusi no Dieva brīdināta! Bet ko<br />
tas viss tomēr līdzēja priekš šī laika? Kā mēs nu stāvam, to mēs zinām, un vairāk man tev nav vajadzīgs<br />
teikt! Patiesi, ja jaut kur ir kāda elle, tad tajā neiespējami izskatīties vēl sliktāk!<br />
1<strong>3.</strong> Bet ja atklāsmes, kurām ir jābūt tīri dievišķām, parāda tikai šādus bēdīgus augļus, kā mēs to nu<br />
redzam starp farizejiem, te es tomēr katram ar veselām smadzenēm jautāju, vai beigās te nebūs grūti<br />
atmest katru ticību kādai, lai kāda veida atklāsmei un augstākai varai!?<br />
14. Tas, ko tu šeit esi teicis par lielo dziednieku, viss ir pareizi un patiesi, un viņa mācība arī var tikt<br />
vainagota ar labākiem panākumiem nekā visas Dieva mācības līdz mums; bet ar manu tagadējo saprātu<br />
es vēl tikai pēc kādiem pustūkstotis gadiem vēlētos būt liecinieks un redzēt, kāds izskats tad vispārīgi<br />
būs šai jaunajai mācībai, pieņemot, ka tās patiesa ievērošana, tāpat, kā arī visām iepriekšējām, tiek atstāta<br />
cilvēku brīvas gribas ziņā.<br />
15. Sākumā priekšgalā tikai viens vadītājs, un tūkstoš gados mudžēs no tādiem vadītājiem, kas pie<br />
šīs tīrās mācības izpildīšanas neaizmirsīs savu vēderu! — Saki man, vai es ar saviem uzskatiem esmu uz<br />
pilnīgi nepareiza ceļa, kā tu iepriekš domāji!”<br />
64. Dievišķā kārtība un mūsu pasaules saprāts<br />
1. HEBRAMS saka: “Jā un nē! Šīs zemes tīri cilvēciskā gudrībā, pēc manām domām tev, protams, gan<br />
ir taisnība, bet pēc tīri dievišķā tev pavisam nav taisnība, un tādēļ tu tomēr esi uz maldu ceļa; jo Dieva<br />
plāni noteikti izskatās pavisam citādi nekā mūsējie. Redzi, ja mēs pie debesīm būtu likuši zvaigznes, tad<br />
tās noteikti būtu tikušas izvietotas daudz samērīgāk. Bet Dievs, tas vienīgi visvarenais, tās izlika kā juceklīgas<br />
gaismiņas! Kādēļ tad tā?<br />
2. Aplūko zāli uz lauka, kā tur tie augi ir sajaukti juku jukām! Kādēļ tur nav nekāda kārtība, pie kuras<br />
mūsu simetriskajam varētu būt kāds matemātisks prieks?! It visur, uz kurieni tu spēj un gribi vērst savus<br />
jutekļus, tu visā radībā sastapsi vairāk haotiska, nekā kaut ko simetriski sakārtotu. Un tomēr Radītājam<br />
īsti labi vajag pārzināt arī simetriju, jo par to pārliecinošs pierādījums vispirms ir mūsu cilvēciskā forma.<br />
Bet ja labais radītājs vienā ziņā noteikti spēj ievērot augstāko simetriju, bet citā gadījumā, šķiet, ar<br />
to nemaz nerēķinās, tad aiz tā vajag slēpties mums, putekļu tārpiem vēl ļoti nezināmam iemeslam, kura<br />
dēļ radītājs, no vienas puses, ievēro augstāko simetriju, un no otras puses tieši pretējo! Kādēļ viens gads<br />
nav tāds kā otrs un viena diena ne tāda kā otra? Redzi, ja tās lietas tā aplūko, tad tā sauktajam cilvēka<br />
veselīgajam simetriskajam saprātam te vajag atrast daudz, ko ar atjautības gaismas asumu tas varētu<br />
nopelt; bet te nāk pats <strong>lielais</strong> Meistars un saka: “Kurpniek, tu vari spriest tikai tiktāl, cik sniedzas tavas<br />
liestes — bet ne tālāk!”<br />
4. Bet kā mēs redzam, ka lielajā Dieva radībā kāda šķietami augstākā, tīri haotiska nekārtība visur<br />
ir savienota ar augstāko kārtību, tāpat, man liekas, ir arī ar Dieva dažādām atklāsmēm šīs zemes cilvēkiem.<br />
Viņš kā vienīgais radītājs vislabāk zināja, kas dažādos laika posmos dažādām tautām vislabāk<br />
derēja to garīgai attīstībai.<br />
5. Bet noteikti ļoti gudru iemeslu dēļ Viņš kādai reiz dotai mācībai ar laiku ļauj tāpat novīst, kā te uz<br />
zemes virsmas novīst neskaitām stādi un puķes; bet sēklas, kas līdzīgas tīrai, dzīvai patiesībai, kas attīstās<br />
no puķes, nenovīst, bet gan joprojām paliek dzīvas.<br />
6. Bet ja mēs redzam, ka radītājs jau visam, kas kādam laikam nepieciešams, ārēji lai cik skaistam,<br />
ārēji ļauj iet bojā un pie visām mums zināmām kādu dzīvību nesošām lietām beigās pieliek visas pūles<br />
iekšējās dzīvības attīstībai, vai mēs te varam brīnīties, ja mēs to redzam notiekam arī pie atklāsmēm?<br />
7. Neviena, lai cik tīra mācība mūs nevar sasniegt bez laicīgiem vārdiem; bet ārējais vārds te jau ir<br />
materiāls, un kad iekšējākais, tīrākais gars ir attīstījies, beigās tam vajag atkrist. Un tā pie ārējām Dieva<br />
mācībām ārējais spožums ar laiku nepieciešami vienmēr pāriet nedaudz šaubīgā; bet par to aizmugurē<br />
vienmēr vairāk un vairāk attīstās kādas iepriekšējas atklāsmes cilvēkiem, tīrākais, garīgais spēks un patiesība<br />
— vai tas ir tā, vai nav, draugs Risa?”<br />
8. RISA saka: “Brāli Hebram, es tevi apbrīnoju! Pie Dieva, tu ar tavu patiesi gudro runu nu esi pārkārtojis<br />
visu manu domāšanas veidu, par ko es tev patiesi esmu parādā lielu pateicību! Tas patiesi ir tā,<br />
kā tu to man nu esi attēlojis; es varu domāt kā es gribu, un to lietu nu atrodu vienmēr skaidrāku! Īsi, tu<br />
manu saprātu visādā ziņā esi uzvarējis! Par to es tev esmu parādā lielu pateicību.”<br />
73
Change language