Views
7 months ago

3. lielais jāņa evaņģēlijs. 3 grāmata. 1-246

par jums ir apžēlojies

par jums ir apžēlojies un caur to jūs vedis pie manis; jo bez Viņa mēs visi būtu tikpat labi kā uz mūžību pazuduši. 15. Uz to visi tie PIECI saka: “Āmen, vienīgi Viņš ir cienīgs visa goda, visa slavinājuma un visas mīlestības ne tikai no šīs zemes, bet gan arī no visas bezgalības! Jo vienīgi viņš ir tas, kas nu no jauna pārkārto visu bezgalību un bezgala lieli svēts lai ir Viņa vārds!” 34. Tie pieci izdziedinātie vēlas iepazīt Jēzu 1. Pēc tam Mataels atkal viens saka: “Viņš ir starp mums, bet ir divi, kas izskatās ļoti līdzīgi, tā kā ārējiem jutekļiem būtu ļoti grūti izšķirt, kurš starp tiem ir īstenais. Es domāju, ka tas ir tas, kas nu vairākas reizes runāja ar Kireniju. Bet tas var būt arī tas otrais; jo no abu sejām zināmā mērā mirdz augstas gudrības pakāpe! Šo mēs jau dzirdējām, viņa vārdi bija lieli un nopietni gudri, bet tā runāt gan varētu arī kāds gudrs cilvēks; bet otrs vēl neko nav runājis, varbūt tādēļ, ka viņš pirms laika negrib tikt pazīts. Kuram no mums ir drosme to vēl vienmēr klusējošo uzrunāt? 2. Šis klusējošais bija majors Jakobus, kas, kā zināms, miesīgi izskatījās Man ļoti līdzīgs un arī nēsāja tādu pašu tērpu, kādu mēdzu nēsāt Es. 3. Pēc Mataela uzaicinājuma beidzot no zemes pieceļas arī tie četri pārējie un apspriežas, kuram no viņiem un kā viņam klusējošais jāuzrunā. Bet beigās tomēr visiem pieciem pietrūka drosmes un Mataels atkal griezās pie draudzīgā Kirenija un slepeni viņam jautāja, vai diženais varenais dziednieks it kā nav tas klusējošais vīrs, vai tomēr it kā Es tas būtu; jo viņi tak arī viņu ārējiem jutekļiem vēlētos to noteikti zināt, lai saskaņā ar viņu sirds tieksmēm arī kādam neīstam nedotu godu!” 4. KIRENIJS saka: “Es no Viņa vēl neesmu saņēmis nekādu noteiktu norādījumu. Viņu jums tuvāk apzīmēt. Vienīgi tas pagaidām nav tieši ļoti svarīgi, jo pirmām kārtām Viņš skatās vienīgi uz cilvēku sirdīm. bet jūsu sirdis noteikti ir labākā kārtībā pasaulē, un pagaidām te tālāk nekas vairāk nav vajadzīgs; bet kad tā būs viņa griba un tas būt noderīgi jūsu svētībai, te Viņš arī jau darīs jums Sevi turpmāk zināmu. Bet es domāju, ka jūsu izcilas gudrības vērīgajam skatienam, ja jūs šīs dienas laikā tuvāk novērosiet, jau tāpat nepaliks nepamanīts, kas to starpā ir īstais un vienīgi varenais.” 5. Ar to tie pieci pagaidām arī bija apmierināti, un nu tikai viņi sāka tuvāk aplūkot apkārtni un savā starpā pārdomāja, kur viņi nu it kā tomēr būtu. bet tik daudz viņi jau izprata, ka viņi atrodas pie Galieljas jūras, tikai nevarēja izdibināt, kurā tā apvidū. 6. Te KIRENIJS, tādēļ, ka viņš viņu sarunās visvairāk bija ieklausījies, viņiem teica: “Jūs atrodaties Fīlipas Cezarijas pilsētas tuvumā un esat uz tā vecā Romas karavīra Markusa, kas jums no saviem krājumiem pasniedza vīnu, maizi un sāli, zemes. Šajā acumirklī viņš gan šeit nav, jo savā mājā viņam kaut kas ir kārtojams šīsdienas pusdienām; bet kad viņš atkal atnāks, jūs jūsu tagadējā gaišākā stāvoklī viņu jau iepazīsiet tuvāk; jo, kad viņš jums sniedza maizi, vīnu un sāli, jūs vairāk vēl bijāt viņš pusē, nekā šajā pasaulē un maz ievērojāt viņa citkārt ļoti cienījamo personību.” 7. MATAELS saka: “Jā gan, jā gan, te tev ir pilnīga taisnība. Mums gan ir palicis tas iekšējais gaišais stāvoklis, kāds mums bija tūlīt mūsu pamošanās sākumā, tikai te viss izskatījās pavisam šausmīgi un pavisam dīvaini drūmi. Bet tā kā pamazām viss ir pieņēmis draudzīgāku izskatu un visa apkārtne ir kļuvusi daudz gaišāka un draudzīgāka, tad arī mēs esam kļuvusī draudzīgāki, gaišāki un zināmā mērā priecīgāki, kaut gan no patiesiem uzskatiem mēs neko nespējam ziedot. 8. Patiesība, draugs, mūžam paliek patiesība! Bet šī pasaule ir ļoti mainīga un tā arī tās bērni; viss no šodienas līdz rītam. Ne uz vienu pavisam stingri nevar paļauties, jo šodien kāds vēl ir mūsu draugs un rītu vi nu viņš tas vairs nav, vai kāds ļauns neslavas cēlājs viņam par tevi ir izteicis aizdomas un pēc tam viņš jau ir pārstājis būt tavs draugs un tā vietā slepenībā par tevi jau ir bargs tienesis. 9. Un tā uz šīs pasaules nav nekāda pastāvīguma, ne lietās, ne starp cilvēkiem! Tomēr tas Kungs visu novirzījis cilvēku labumam.” 35. Jēzus — tas varonis cīņā pret nāvi 1. KĀDS CITS no tiem pieciem saka: “Jā, draugs, vienīgi uz to lai ir dibinātas visas mūsu cerības! Viņš pats ar nāves varu gan pārvarēs varenu cīņu; bet kopš šī brīža par drošu uzvaru vairs nav jāšaubās! Jo Viņš pazīst nāves nevarību un zina visas tās robežas un arī zina, ka vienīgā vara, ko nāve sevī 38

vēl slēpj, nav nekas cits, kā tikai, kaut jau sasaistīta, tieksme uz dzīvību, un šī vienīgā vara nevar iet cīņā pret Viņu, bet gan tikai par Viņu un ar Viņu pret sevi, lai pati sevi nepadarītu pilnīgi nevarīgu un tātad pavisam mirušu! 2. Karojošai dzīvībai, kas ir Viņš pats, pret nāvi mūžam vajag palikt labākā stāvoklī, jo īsteni pilnīgai nāvei sevī nav nekāda vara un tā ir kā mēms metamais akmens kāda metēja, kas ar to var darīt ko grib, dzīves spēcīgā rokā. 3. Bet ja nāve, kā fiziski atdzīvināta cilvēka miesā, ir kāda vara, tad tā arī ir dzīvība, kaut gan stāvoša uz ļoti zemes pakāpes; bet šī dzīvība, sevis pašas neiznīcināšanas dēļ, ar patieso dzīvību noteikti necīnīsies, bet gan tā pieķersies dzīvībai un ar to cīnīsies pret nāves iedomāto varu, līdzīgi, kā uz nāvi slima miesa ar lielākām alkām tver veselības kausu un liek pie mutes, lai te vēl ilgāk dzīvo ar īsteno dzīvību un beigās no tās tiek pilnīgi uzņemta. 4. Ja dzīvība reiz pati sevi ir atradusi tā, kā mūsu personīgi līdz šim noteikti vēl nepazītā dziedniekā, te tā jau ir pilnīgi dievišķa, un tad ārpus tās vairs nevar būt nekāda vara, kas to varētu uzvarēt, jo ārpus šīs varas vairs nevar būt nekāda cita. 5. Mēs zinām, kas ir šī Zeme, kas ir Saule, Mēnesis un visas neskaitāmās zvaigznes; — tās pa lielākai daļai ir milzīgi lieli pasaules ķermeņi, daudzi pat neizsakāmi lielāki, nekā šī mūsu Zeme. Sevī tie gan ir miruši, t.i., pēc to lieliem ķermeņiem; bet Dieva dzīvības vara visus tos neskaitāmos tomēr dzen nepieciešamās kustībā, un to ne kādā vienkāršā, bet kādā ļoti daudzveidīgā. 6. Ko visas šīs neskaitāmās milzu pasaules var pret brīvākās Dieva dzīvības vienmēr dzenošo varu? Neko! Kā kāds puteklis no vētras, tās no dieva dzīvības spēka tiek dzītas neizmērojami lielos ceļos un visas bezgala daudzās mūžam tikpat maz var pretoties brīvākam dzīvības spēkam, kā miljardi putekļu graudiņi vētrai, kas tos paceļ kādā tuksnešainā zemē un aizdzen gaisā tālos plašumos! 7. Tādēļ Viņš uzvarēs, un īstenībā jau ilgi ir uzvarējis! Bet cilvēku dēļ, tā kā viņiem sevī jābūt daļai no dzīvības uzvaras pār nāvi, tagad tiks vesta jauna un pēdējā kauja! 8. Un tā šeit virs visas bezgalības es redzu ar mūžam starojošiem burtiem uzrakstītu rakstu un tas skan: (klausieties!): “Viņš, kopš mūžības pati dzīvība, ar pašas nāves ieročiem uz mūžību ir pilnīgi pārvarējis nāvi; un nāvei vajadzēja pašai sev iznīcināt, lai vienīgi caur Viņu, Cīnītāju kopš mūžības, kļūst brīva visa dzīvība. Tādēļ vienīgi Tev viss sveiciens, Tu mūžam lielais Viens!” 9. Šie vārdi VISUS KLĀTESOŠOS tā satrieca, ka viņi Manā priekšā metās uz zemes un skaļā balsī sauca: “Jā, jā, jā, vienīgi Tev, Tu mūžam lielais Viens, viss sveiciens!” 10. Tikai caur šo aktu tie pieci Mani pazina un MATAELS, pilnīgi mirkdams pateicības asarās, dziļākā aizkustinājumā beidzot runāja: “Tātad Tu! — Tu! — esi mūžam lielais Viens! Ak, kāds skats mums mirušiem, skatīt vienīgi dzīvo! Pēc tam viņš, tāpat kā visi klātesošie, iegrimdams dziļās pārdomās, apklusa. 36. Kungs runā par patiesu Dieva godināšanu 1. Bet Es, visiem manā priekšā vēl uz zemes gulošiem, teicu: “Piecelieties, draugi un brāļi! Jūsu Man nu sniegtā godināšana gan ir taisnīga, jo tā attiecas uz To, kas ir Manī, kopš Mūžības svētajam Tēvam! Bet Viņš ir vienmēr manī, kā Es, un arī jūs visi, Viņā, un augstākā godbijībā jums Manā priekšā vienmēr vajadzētu gulēt putekļos. Bet tas jums un Man tomēr noteikti nebūtu kas patīkams, un beigās ne jums, ne man no tā nebūtu nekāda labuma. 2. Redziet, uz visiem laikiem ir pietiekami, ka jūs Man ticat, mīlat Mani kā kādu jūsu labāko brāli un draugu un rīkojaties pēc Maniem vārdiem. Kas ir pāri par to, tas nekam neder, tā kā Es pavisam neesmu nācis šajā pasaulē, lai no cilvēkiem liktu sev parādīt dievinoši dievišķu godināšanu, it kā līdzīgi kādam Merkuram vai Apolonam, — bet gan, lai darītu veselus visus pie dvēseles un miesas slimos, un šīs Zemes cilvēkiem rādītu pareizo ceļu uz mūžīgu dzīvību! Vienīgi to Es prasu no jums; viss, kas ir pāri par to, ir tukšs, dumjš, elkdievīgs un ne pie kā neved. 3. Tas gan ir pareizi, ka cilvēkiem bez mitas jāpielūdz Dievu, savu radītāju, tā kā Dievs Sevī ir svēts un tādēļ visas pielūgšanas cienīgs; bet Dievs Sevī ir Gars un tādēļ var tikt pielūgts tikai Garā un patiesībā. 4. Bet ko tas nozīmē, Dievu pielūgt garā un Patiesībā? — Redziet, tas nozīmē tik daudz, kā: Vienmēr ticēt vienam patiesam Dievam, Viņu ar visiem spēkiem pār visu mīlēt un turēt Viņa vieglos baušļus. 39